Pašvaldības saistošie noteikumi paredz, ka daudzdzīvokļu namu apsaimniekotājiem no 1. marta ir pienākums nodrošināt bioloģisko atkritumu šķirošanu pie daudzdzīvokļu ēkām, kurās ir vairāk nekā desmit dzīvokļu. Šī prasība attiecas uz daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, pie kurām nav iespējas kompostēt šos bioatkritumus.
Tomēr realitātē šos konteinerus pie daudzām mājām vēl tikai ieraudzīsim.
Uz jautājumu, kāpēc plašāka kampaņa sākas tikai tagad, Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps atbildēja: "Ar dažādu intensitāti esam mēģinājuši to ieviest iepriekšējos gados. Būsim reāli, no brīvprātības kaut kad jāpāriet uz lielāku stingrību. Patiesībā
mēs paredzam, ka līdz 1. maijam varēsim uzstādīt šos atkritumu konteinerus pie jebkuras mājas."
Līdz šim galvaspilsētā ir aptuveni 2000 bioloģisko atkritumu konteineru gan pie privātmājām, gan daudzdzīvokļu mājām. Jāievieš vēl ap 5000 dažādu izmēru konteineru, vairums no tiem jau esot noliktavās.
Bioloģisko atkritumu šķirošanu pašvaldība cer veicināt arī ar zemākām izmaksām. Bioatkritumu apsaimniekošanas maksa šogad ir ap 60% no nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas.
"Esam izauguši," par atkritumu šķirošanas līdzšinējām tendencēm optimistiski secināja Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes vadītāja Evija Meģe.
Daļu bioloģisko atkritumu plānots ļaut kompostēt arī pie daudzdzīvokļu namiem.
"Variants par privātmājām joprojām paliek spēkā, bet šogad mēģināsim nākt pretī arī daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem un apsaimniekotājiem, un no bioloģiskajiem atkritumiem zaļo daļu – dārzu un parku atkritumus – ļaut kompostēt savā teritorijā. Protams, ievērojot sanitārās prasības un normas. Tātad mēģināt šo atkritumu apjomu ne tikai vest ārā, bet arī pārstrādāt uz vietas, kas patiesībā ir zaļāks un finansiāli mazāk ietilpīgs pasākums," turpināja Meģe.
Eiropas Savienības direktīva paredz līdz 2035. gadam atļaut poligonos aprakt tikai 10% no atkritumu apjoma. Bioloģisko atkritumu nošķiršana ir būtisks solis, jo tie veido 30–40% no kopējā atkritumu apjoma.
Par to, ko drīkst un ko nedrīkst izmest bioloģisko atkritumu konteineros, pašvaldība apņēmusies atgādināt gan internetā, gan speciāli veidotos bukletos.
Tajos drīkst izmest augļus, dārzeņus, to serdes, mizas, kā arī riekstus, gaļas un zivju atkritumus, graudaugus, to izstrādājumus, olu čaumalas, kafijas un tējas biezumus (bez maisiņiem), sieru un citus cietos piena produktus, maizes un miltu izstrādājumus. Drīkst izmest arī dārza atkritumus – augus un to saknes, nezāles, nopļautu zāli un lapas, kā arī koku zarus un nelielus krūmus uc.
Nedrīkstēs – tūjas, resnus zarus un celmus, ko pārstrādāt nav iespējams, plastmasas maisiņus un iepakojumus, puķupodus, papīra un plastmasas traukus, olu iepakojumus, arī mājdzīvnieku pakaišus un izkārnījumus, pelnus, ogles un izsmēķus, akmeņus, lauksaimniecības atlikumus, autiņbiksītes un higiēniskās paketes.
Protams, bioloģisko atkritumu šķirošana ir uzdevums, pie kā īpaši jāpiedomā. Mājoklī tam vajadzīgs neliels konteiners ar vai bez maisiņa. "Konteinerītis, kas ir ventilējams mājas apstākļos, tas noteikti nav liels, un tajā neizmantojam maisiņu. Praktiski tas nav tik ērti, bet ir vairākas citas iespējas. Viena – bioloģiski degradējami maisiņi, kas gan saistās ar papildu izmaksām. Otrā – papīra maisiņi, taču uzreiz skaidrs, ka tie mitrāku atkritumu gadījumā nav derīgi. Trešā, protams, joprojām varam izmantot plastmasas maisiņus, kas noteikti nav pareizākais veids, – bet tā saturu izkratot biokonteinerā, maisiņš jāizmet sadzīves atkritumu konteinerā," pastāstīja SIA "Getliņi EKO" Vides un attīstības pārvaldes vadītāja Līga Šmite.
KONTEKSTS:
No 2024. gada 1. janvāra Latvijā uzsākta bioloģisko atkritumu dalītā vākšana, uzstādot brūnos konteinerus, uz kuriem rakstīts "Bioloģiskie atkritumi". Taču janvāra pirmajās dienās vēl nebija vērojama nedz iedzīvotāju atsaucība, nedz arī atkritumu apsaimniekotāju pastiprināta interese vākt bioatkritumus.
