Par Bērziņu LU rektora amatā balsoja 106 LU Satversmes sapulces dalībnieki, bet pret bija 78.
LU rektora ievēlēšanai nepieciešama vismaz 101 Satversmes sapulces dalībnieka balss. LU rektora vēlēšanām bija reģistrējušies vairāk nekā 180 Satversmes sapulces dalībnieki no kopumā 200 dalībniekiem.
Bērziņš par LU rektoru ievēlēts vēlēšanu otrajā kārtā. Tā sekoja pēc pirmās kārtas, kurā par LU rektora amatu sacentās Bērziņš un LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore un LU rektora padomniece Signe Bāliņa.
Pirmajā kārtā par Bērziņu LU rektora amatā nobalsoja 88, pret bija 96 balsstiesīgie. Savukārt Bāliņu augstajā amatā atbalstīja 84 Satversmes sapulces dalībnieki, bet pret bija 100. Otrajā kārtā balsoja par to kandidātu, kurš pirmajā kārtā ieguva lielāku atbalstu.
Gundars Bērziņš Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātē sācis strādāt 2001. gadā kā dekāna palīgs starptautisko sakaru jautājumos, vēlāk kļuvis par lektoru, izpilddirektoru un asociēto profesoru.
Viņš ieguvis doktora grādu vadības zinātnē un kā vadošais pētnieks piedalījies daudzos pētniecības projektos, ir starptautisku zinātnisko publikāciju autors. Bērziņš ir Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondentājloceklis.
Vienlaikus viņš ir arī Valsts prezidenta ārštata padomnieks Latvijas konkurētspējas un ekonomikas jautājumos. Darbojies arī privātajā biznesā un bijis AS "Olainfarm" padomes priekšsēdētājs.
Ko solīja LU rektora amata kandidāti
Universitātes rektora amata kandidāte Bāliņa savā runā pirms balsojuma uzsvēra, ka LU ir gaismas pils, tā ir daļa no nacionālas valsts un ir ļoti svarīgi nostiprināt tās lomu sabiedrībā. Tāpat esot jātiecas uz iekļūšanu pasaules TOP500 universitāšu sarakstā.
"Latvijas Universitātei ir jākopj un jāuztur nacionālās vērtības. Tajā pašā laikā tai jābūt modernai un atvērtai starptautiskajai videi, lai nepārtraukti esam kopsolī ar laiku, ar zinātnes un tehnoloģiju attīstību. (..) Vienlaikus mums ir jābūt konkurētspējīgiem pasaulē, apgūstot citas valodas un citas kultūras," sacīja Bāliņa.
Arī otrs rektora amata kandidāts Bērziņš sacīja, ka jānostiprina LU pozīcijas sabiedrībā. Viņš arī norādīja, ka universitātē jāatgriež sajūta, ka ikviens ir vērtība – gan pirmkursnieks, gan pensijas vecuma darbinieks. Bērziņš savā uzrunā neslēpa – "mēs nemākam sadarboties, bet tam jākļūst par prioritāti. Atbalstīt un papildināt vienam otru".
Studenti atbalstīja Bāliņu LU rektora amatā
Satversmes sapulcei reģistrējušies 188 dalībnieki. Daļa uzrunāto pauda atbalstu Bērziņam, savukārt vairāki studenti sacīja, ka atbalsta Bāliņu, jo viņa esot atsaucīga un ļoti atvērta studiju procesā. Studenti arī stāstīja, ka viņiem nav skaidrs Bērziņa plāns nākotnei, jo dažādās auditorijās tiekot pausti atšķirīgi viedokļi. Studenti jau vakar pauda atbalstu Bāliņai.
"Abi kandidāti ir labi. Mēs demokrātiskā balsojumā iekšējā vidē esam nolēmuši atbalstīt rektora amata kandidāti Signi Bāliņu. Mēs atbalstām viņu tāpēc, ka viņa iestājusies par iekļautu universitāti, tā teikt, par vidi, kur ir students centrā," skaidroja Studentu padomes priekšsēdētājs Krišjānis Mārtiņš Alliks.
Studentu ieskatā universitāte ir lielu pārmaiņu priekšā, jo nākamie četri gadi iezīmē svarīgu universitātes pagrieziena punktu – gan pārvaldības un finansējuma, gan pētniecības jomās.
Pirms rektora vēlēšanām Satversmes sapulce uzklausīja līdzšinējā rektora Indriķa Muižnieka ziņojumu. Muižnieks uzsvēra, ka savā laikā nostiprinājis universitātes zinātnes statusu, tā kļuvusi par pieprasītāko studētgribētāju vidū, jo katru gadu aptuveni puse skolu beidzēju vēlas iestāties LU.
"Studenti kļuvuši no pacientiem par partneriem" – teica Muižnieks un aicināja vairāk ieklausīties studentu viedoklī.
Pēc ievēlēšanas Bērziņš sacīja, ka ir daudz domājis par to, "cik daudz Latvijas Universitāte var dot Latvijai, jo mēs būsim tie, kas veidos labāku Latviju nākamajām paaudzēm. Es teiktu, ka šis uzdevums mums jādara katru dienu katram tik labi, cik vien var. Rektors ir tāpēc, lai palīdzētu atklāt savu labāko potenciālu šeit universitātē gan studentiem, gan pētniekiem, pasniedzējiem tikai maksimālā potenciāla izpausmē mēs varam sasniegt tos mērķus, kurus esam izvirzījuši. Paldies par atbalstu, strādāsim kopā."
Savukārt pazīstamais uzņēmējs Normunds Bergs, kurš abus kandidātus vērtēja kā cienījamus un pirms rektora vēlēšanām sociālajā vietnē "X" aicināja neizgāzt rektora vēlēšanas, jo "izgāztas vēlēšanas nemaz nav vajadzīgas jau tā iedragātajai LU reputācijai", jau pēc vēlēšanām Latvijas Radio pauda prieku par rezultātu. "Izlīda caur adatas aci" – tā viņš vērtēja Gundara Bērziņa saņemto balsu skaitu un sacīja, ka bizness ir gatavs sadarboties ar universitāti.
Par savām prioritātēm Bērziņš izvirzījis zinātnisko izcilību, studentu panākumus, sadarbību ar uzņēmējiem un valsti, skaidra pārvaldības modeļa ieviešanu, finanšu stabilitāti, kā arī LU atpazīstamības veicināšanu.
"Es apzinājos, ka ir ļoti spēcīga konkurence. Prioritātes ir studentu panākumi un universitātes zinātniskā ekselence. Es uzskatu, ka studenti nenāk uz universitāti tikai tāpēc, lai dabūtu diplomu, viņi nāk, lai viņiem būtu panākumiem bagāta nākotne," sacīja Bērziņš.
Bāliņa savukārt pēc vēlēšanām pateicās "visiem, kas bija kopā ar mani". "Es gribu teikt paldies visiem, kuri mani atbalstīja, un liels paldies maniem studentiem," sacīja Bāliņa.
Jautāta, vai viņa ir pārsteigta par šādu iznākumu, Bāliņa sacīja: "Latvijas Universitātes saime izdarīja savu izvēli, un es cienu Latvijas Universitātes saimes balsojumu."
Studenti pēc rektora ievēlēšanas atklāja, ka viņiem bijis brīvais balsojums, kas par un kas pret. Apmierināta ar šādu iznākumu ir arī Latvijas Universitātes padome, kas izraudzījās abus kandidātus.
KONTEKSTS:
Kopš 2015. gada Latvijas Universitātes rektors ir Dr. hab. biol. Muižnieks. Tiesa, 2019. gadā LU rektora vēlēšanas tika apšaubītas, kā rezultātā valdība neapstiprināja Muižnieku amatā, taču tiesa vēlāk atcēla šo valdības lēmumu.
Tā kā Muižniekam beidzas pilnvaras LU rektora amatā, uz to tika izsludināts konkurss, kurā pieteicās 24 kandidāti. Turpmākai cīņai par LU rektora amatu tika izvirzīti divi kandidāti – Bāliņa un Bērziņš. Kandidātu cīņa noslēdzās ar vēlēšanām LU Satversmes sapulcē, kas sastāv no LU darbiniekiem, studentiem un LU akadēmiskā personāla.
LU rektora amata kandidātiem jābūt zinātnes doktora grādam kādā no LU stratēģiskās specializācijas jomām. Papildus tam atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem kandidātiem jāpiemīt nevainojamai reputācijai un vadības pieredzei augstākās izglītības un zinātnes jomā ne mazāk kā astoņi gadi.
Viņiem jābūt pieredzei starptautisku stratēģisku partnerību veidošanā un attīstības vai pētniecības projektu vadībā, zinātnes vadības pieredzei un sasniegumiem zinātnē starptautiskā līmenī (publikācijas starptautiski citējamos izdevumos, dalība pētniecības projektos), privātā vai publiskā finansējuma piesaistes pieredzei pētniecībā un inovācijās un latviešu un angļu valodas zināšanām vismaz C1 līmenī. Tāpat rektora amata pretendentiem ir izvirzītas papildprasības.
Mēneša atalgojums pirms nodokļu samaksas saskaņā ar LU Vienoto darba samaksas kārtību un budžetu ir noteikts no 11 935 eiro mēnesī.
