Zviedrija nākotnē varētu atteikties no skaidras naudas

Zviedrija var kļūt par vienu no pirmajām valstīm pasaulē, kur vairs nebūs iespējami darījumi ar skaidru naudu. 

Saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem Zviedrijā ir visi priekšnoteikumi, lai jau nākamo desmit gadu laikā tā kļūtu par vienu no pasaules pirmajiem bezskaidrās naudas sabiedrībām.

Zviedrijas pašreizējā valūta kronas ir apgrozībā kopš 1873. gada, bet  pēdējos gados nostiprinās uzskati, kas drīz monētām un banknotēm atstās vietu tikai muzejos. Lai arī nacionālā valūta saglabāsies, rokā turēt to vairs ikdienā nebūs vajadzības. 

"Agrāk es vienmēr esmu teicis, ka ap 2030. gadu Zviedrija faktiski kļūs par bezskaidras naudas valsti,” uzsvēra Karaliskā  tehnoloģiju institūta profesors Niklass Arvidsons.

“Tas nozīmē, ka papīra un metāla nauda beigs spēlēt reālu lomu sabiedrībā. Tā joprojām pastāvēs teorētiski, bet nevarēs spēlēt nekādu finansiālu lomu. Ja paraugās  uz attīstību pēdējo divu gadu laikā, tad var pieļaut, ka pāreja notiks vēl ātrāk un skaidrā nauda pazudīs jau pēc desmit gadiem,” prognozēja profesors. 

Pašlaik apgrozībā ir ap aptuveni 80 miljardi zviedru kronu jeb aptuveni 9 miljardi eiro. Vēl pirms  sešiem gadiem šis rādītājs bija 12 miljardi. Straujais kritums noticis par spīti pastāvīgajai tautsaimniecības izaugsmei.

Vēl viens mērījums ir salīdzināt  skaidras nauda darījumus pret iekšzemes kopproduktu (IKP). Zviedrijā tie ir 2% pret 7%, kas ir vidējai rādītājs Eiropas Savienībā. Elektronisko maksājumu karšu un internetbankas un viedtelefonu telefonu aplikāciju  izmantošanas apjoms ir desmitkāršojies aizvadītajos 15 gados un turpina pieaugt. Arvien vairāk tirgotāju atsakās no iespējas pieņemt monētas un banknotes, šeit saskata arī ieguvumus drošības jomā. 

"Mūsu darbinieki nereti strādā vienatnē, viņi strādā līdz septiņiem vai astoņiem  vakarā  un darbu atstāj pa sētas durvīm tumsā. Agrāk tas bija diezgan biedējoši,  pastāvēja drošības risks. Tagad, ja visi zina, ka veikalā nav skaidras naudas, tas rada drošības izjūtu,” atzina veikala menedžere Karina Spenga.

Par elektronisko norēķinu uzvaras gājienu gan nav sajūsmā aptuveni miljons Zviedrijas pensionāru, no kuriem daudzi neprot apieties ne ar datoru, ne jaunākajiem viedtelefoniem, un netrūkst arī tādu, kas neuzticas maksājumu kartēm, steidzot savu naudu izņemt no bankomātiem, lai lietotu to skaidrā veidā.

Valdība un pašvaldības gan finansē īpašus kursus jaunu prasmju apguvē un domā, ka ar laiku bezskaidras naudas sabiedrībai Zviedrijā visi šķēršļi būs novērsti.  

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti