ĪSUMĀ:
- Populārākās puķes uz 8. martu ir dzeltenas un sarkanas tulpes, novērojuši Cēsu "Kliģēnos".
- Ziedu audzētājam ziema sarežgījumiem pilna galvenokārt augsto energoresursu cenu dēļ.
- Dārdzība liek Raunas "Ziedugravās" domāt par alternatīvām, kā noturēties virs ūdens.
- "Ziedugravu" saimnieki neredz iespēju šopavasar celt cenas stādiem pašmāju tirgū.
- Būtisku cenu pieaugumu stādu nozarē neprognozē arī Latvijas Stādaudzētāju biedrībā.
- "Kliģēni" piedāvā ziedus arī pašvaldībām, taču cenas dēļ mēdz neizturēt iepirkumu sietu.
Tulpes audzē ar zinātnisku precizitāti
Jau vēsturiski 8. marts ziedu audzētājiem un tirgotājiem ir kā pirmais pavasara vēstnesis un arī tirdzniecības apjoma uzrāviens.
Lai ielūkotos ziedu audzētāju šī mēneša darbīgākajā nedēļā, "ReTV" devās uz zemnieku saimniecību "Kliģēni" Cēsīs, kas ir lielākais puķu stādu, tomātu un gurķu audzētājs Vidzemē. Brīdī, kad "ReTV" viesojas saimniecībā, siltumnīcās tiek grieztas tulpes, kārtotas pušķos un noglabātas aukstuma kamerās, lai 8. marta rītā tās izvietotu tirdzniecības zālē.
Kā stāstīja zemnieku saimniecības "Kliģēni" vairumtirdzniecības vadītājs Reinis Reķis, tulpes "Kliģēnos" audzē ar zinātnisku precizitāti – tā, lai vissvaigākais zieds uzplauktu tieši 8. martā.
"Nav tā, ka aizbrauc uz "Depo", nopērc sīpolu, bet tie sīpoli ir speciāli," atzina Reķis, norādot, ka tie tiek turēti noteiktās temperatūrās, vienā nedēļā tāda, otrā cita. "Tad viņus atved pie mums, mēs iestādām kūdrā, tad mums ir jāseko temperatūrām līdzi. Pirmajā nedēļā viena temperatūra, ne zemāka par 4 grādiem. Tad nākamo nedēļu temperatūru ceļam augšā. Tad vienā brīdī iznesam laukā no aukstuma kamerām, izvietojam siltumnīcās, tad viņas izdzen zaļo masu un arī ziedu."
Saimniecībā novērots, ka gadu no gada populārākās puķes tieši uz 8. martu ir dzeltenas un sarkanas tulpes, bet audzētavā tiek eksperimentēts arī ar citām krāsām.
"Šī nebūs tāda ļoti ejoša krāsa – lillā; pieņemsim, ja tikpat daudz kā dzeltenās audzētu, nepirktu viņas tik daudz. Tomēr ir tas standarts – sarkans, dzeltens. Dzeltens pēdējos gados ir vairāk. Es domāju situācijas dēļ sakarā ar visu, kas mums te notiek, tā sarkanā krāsa tiek stumta malā," stāstīja zemnieku saimniecības "Kliģēni" siltumnīcas vadītāja Inese Raubiško-Reķe.
"Kliģēnos" lielākos ieņēmumus veido dārzeņu tirdzniecība, bet ieņēmumi par puķēm veido vien 5–6% no kopējā apgrozījuma. Šeit siltumnīcās trīs hektāru platībā audzē dārzeņus un vienā hektārā puķes.
"Tagad uz 8. martu vienmēr mēs sagatavojam, mums ir ļoti liels tulpju piedāvājums. Gan pa šķirnēm daudz, krāsu ļoti daudz. 8. marts no pavasara puķēm ir pīķis. Kaut gan visi varbūt tā vairāk vai mazāk saka, "ui, nē mēs nesveicam", bet tāpat jau sveic. Gan mājiniekus sveic, gan arī darba vietas atmostas. Šobrīd vīrieši sāk aktīvi palikt, šodien zvana un prasa, vai var rezervēt.
Tā ir skaista diena. Labi, nepatīk, nesaucat to par sieviešu dienu, sauciet par pavasara svētkiem. Nu forši. Aiznesiet meitenēm, uzdāviniet, lieku buču nopelnīsiet,"
sacīja zemnieku saimniecības "Kliģēni" direktors Aleksandrs Raubiško.
Ziedu audzētājiem grūta ziema
Ziedu audzētājam šī ziema bijusi sarežgījumiem pilna. Galvenokārt jau augsto energoresursu cenu dēļ. "Kliģēnu" siltumnīcas tiek apkurinātas nepārtraukti – jo īpaši ziemās, arī tad, kad tās stāv tukšas. Tas tādēļ lai neaizsaltu ūdens un apkures sitēmas, arī lai kausētu uz siltumnīcu jumtiem uzsnigušo sniegu. Siltumnīcu platības tiek apkurinātas dažādi, "Kliģēnu" direktors Raubiško stāstīja: ja puķu saimniecībā tas notiek ar šķeldas apkuri, tad dārzeņu jomā – ar gāzi.
"Šī ziema bija grūtāka nekā pagājušā, teikšu atklāti. Tas tauku slānītis paliek arvien plānāks un planāks...
Arī šajā sezonā bija jāpieņem varbūt neadekvāti lēmumi, lai varētu izdzīvot. Tieši ir runa par enerģijas izmaksām, par enerģijas taupīšanu, par siltumnīcu platību saglabāšanu.
Puķu gals mums bija katlumāja vecā, mēs nomainījām katlu. Tas bija malkas apkures katls, mēs nomainījām uz šķeldas katlu, ar šķeldu strādājam. Mēs esam piegādātāju nomainījuši, kas spēj piegādāt kvalitatīvāku šķeldu, bet katls strādā joprojām un labi strādā, apgādā tā saukto puķu galu jeb puķu nozari, siltumnīcas, kur mēs audzējam gan vasaras, gan ziedināmās puķes, rudenī krizantēmas, tās mēs apkurinām tikai ar šķeldu. Ja runā par dārzeņiem, tad tas process drusku sāpīgāks un sarežģītāks, jo tur bija laba apkure, gāzes apkure, kamēr gāzes gāzes cena bija laba. Tad gāzes cena pacēlās ļoti liela un izmaksas mums bija... pagājušajā gadā mēs mēnesī maksājām pat 200–250 tūkstoš par tukšām siltumnīcām," stāstīja Raubiško.
Par situāciju nozarē "ReTV" devās aprunāties arī ar puķu un dārzeņu stādu audzētājiem Raunā uz zemnieku saimniecību "Ziedugravas". Arī šeit liels izaicinājums ir energoresursi, atzina stādu audzētavas "Ziedugravas" saimnieki Zane Krēsliņa un Ingars Pujiņš.
"Mēs tūliņ jutīsim par šo mēnesi. Jo puķēm ir garāka diena vajadzīga, stādiem gan pa dienu šogad nepietiek gaismas, un arī līdz 10 vakarā mēs gaismojam šo siltumnīcu, tā ir kā gaismas pils," – par gaismas pili savas siltumnīcas Raunā dēvē stādu "Ziedugravu" saimnieki. Tā kā dabīgais apgaismojums vēl nav pietiekams, viņi augus savās trīs siltumnīcās nodrošina ar papildu lampu apgaismojumu. Tāpat aukstajās naktīs siltumnīcas ir jākurina.
"Mēs naktī trijos braucam kurināt, piemest malku, braucam mājās, mazliet paguļam un no rīta skrienam atpakaļ uz siltumnīcu. Un tāda mums ir katra diena 3–4 mēnešus, kamēr uzsākas tirdzniecība. Un tirdzniecība ir vēl trakāka. Mājās vispār neesam," stāstīja Krēsliņa.
Raunas stādaudzētava lūkojas arī uz Zviedriju
Šāds darba ritms saimniecībā jau ir kopš decembra vidus, kad sākās paši pirmie sezonas darbi. Taču, ja negulētās naktis un lielo darba apjomu vēl var izturēt un pie tā jau saimnieki pieraduši, tad izmaksas, kas aizvien pieaug, liek domāt par alternatīviem variantiem, kā stādaudzētavai noturēties virs ūdens.
"Visu laiku kurinājām ar briketēm, šogad atkal pārgājām atpakaļ uz malku, jo tas bija daudz lētāk. Malku vietējais kaimiņš piegādāja par labu samaksu.
Kā būs turpmāk, mēs nezinām, mēs ejam uz kaut ko modernāku, meklējam. Varbūt saules paneļus, siltumsūkni, bet tad jau redzēs (..). Bija jau paspīdējusi doma, sapakosim visas siltumnīcas, brauksim uz Zviedriju strādāt. Esam izdomājuši, jā, tālākos plānus, draugi Zviedrijā dzīvo jau diezgan daudzus gadus. Zviedrijā nav puķu. Neatmetam arī domu, ka uz turieni varētu braukt. Vedīsm un tirgosim, ja šeit būs neiespējami vairs. Divi busi, līdz ostai, ar prāmi pāri. Viens uz turieni, otrs atpakaļ. Un tur cenas ir [lielākas] reiz desmit apmēram."
"Ziedugravu" saimnieki neredz iespēju šopavasar celt cenas stādiem pašmāju tirgū, tās palikšot pēdējo divu gadu līmenī. Tāpēc kā potenciāla iepēja tiek izskatīts Igaunijas pierobežas tirgus, jo kaimiņi labprāt braucot stādus pirkt uz Latviju, kur tas viņiem izmaksā divreiz lētāk.
"Un cilvēkiem jau tās naudiņas ir tik, cik ir, vairāk jau nav. Tad mēs arī pielāgosimies tām tirgus tendencēm, ko lielākie audzētāji, kādas cenas noteiks. Būs labi. Mēs gan paši braucam uz tirgiem un tirgojam, arī 3–4 darbinieki būs , šobrīd viens strādā. Pievienosies no nākošās nedēļas vēl divi. Mums ir divi stādu laukumi – Cēsīs un Smiltenē. (..) Vēl ir doma par Api, ka arī tur varētu taisīt tirdzniecības placi. Tuvāk pie Igaunijas robežas, pie kaimiņiem...tie naudīgāki... Tā tas bija jau desmit gadus atpakaļ, kad es uz Valku braucu pati tirgoties. Ļoti daudz igauņu nāca sestdienās uz tirgu, labprāt pirka, un tad es vienreiz nenocietos un aizbraucu uz Valgas tirgu pati apskatīties un tik tiešām – reiz 2 cenas augšā."
Būtisku cenu pieaugumu neprognozē arī biedrībā
Būtisku cenu pieaugumu stādu nozarē neprognozē arī Latvijas Stādaudzētāju biedrībā, kura pārstāv augļu koku, dekoratīvo lapu koku, krūmu un skuju koku audzētāju nozari. Biedrības vadītājs Andrejs Vītoliņš skaidroja, ka tam ir vairāki iemesli – tostarp audzētāju bažas, ka pircējs dekoratīvos stādus nevarēs atļauties.
"Arī mūsu pircējs pietur naudu un nesteidzas viņu tērēt. Otra lieta ir audzētāju bažas par to, ka viņa kolēģis cenu samazinās, lai notirgotu vairāk, lai notirgotu tos augus, kas viņam stāv uz laukuma, jo augu uzturēšana uz laukuma prasa pietiekami lielus tēriņus.
Cenu nemainīšanās ir tikai viena no pazīmēm, kas liecina par stādaudzētāju bažām par to, ka viņi nespēs veiksmīgi novadīt sezonu," atzina Vītoliņš.
Lai arī cenas dekoratīvo stādu segmentā, visticamāk, paliks esošajā līmenī, Stādaudzētāju biedrībā norādīja, ka kopējais tirgū pieejamais stādu apjoms kļuvis mazāks, – to ietekmēja pandēmijas gadi, kad daudzi steidza iekopt savus dārzus, izpērkot lielu apjomu no Latvijā izaudzētā. Te svarīgi pieminēt, ka stādu audzēšanas cikls ir 2–5 gadi atkarībā no auga veida, līdz ar to dažos segmentos šie stādi vēl nav izauguši līdz nonākšanai tirdzniecībā.
Valsts augu aizsardzības dienests ir reģistrējis ap 200 stādu audzēšanas vietas. Taču ne visi iesaistās aktīvajā tirdzniecībā. Latvijas klasiskais dekoratīvo augu stādaudzētājs – salīdzinoši neliels ģimenes uzņēmums ar pieciem, sešiem pastāvīgiem darbiniekiem, tā nozari raksturoja Stādaudzētāju biedrības vadītājs Vītoliņš.
"Peļna, pareizāk sakot, apgrozījums viņam būs ne vairāk kā apmēram 100 līdz 200 tūkstoši eiro. Lielākā daļa – 90% – no mūsu audzētājiem nepārkāpj šo slieksni. Tie ir arī dažāda veida entuziasti, kas nav uz tirgu orientēti. Un tie, kas ir tādi tiešām aktīvi, jāsaka, ka viņi nepārsniegs 50–60 [tūkstošu eiro apgrozījumu], tos pamatā ietekmē inflācija un darbaspēka izmaksu pieaugums," klāstīja Vītoliņš.
Latvijā audzēti dekoratīvo augu stādi aizņem 70% no valsts tirgus daļas, pārējos 30% importē. Biedrībā skaidroja, ka šī importa daļa ir augi un stādi, kurus Latvijā klimatisko apstākļu dēļ nevar tik ātri izaudzēt kā, piemēram, Polijā.
Stādi arī pilsētu apstādījumiem
Sarunās ar stādu audzētājiem iezīmējas lielākie noieta tirgi viņu produkcijai, tiesa gan, tas atšķiras atkarībā no tā, cik saimniecība liela. Viena daļa pircēju paši brauc uz saimniecībām iegādāties stādus, vēl stādi tiek vesti uz tirgiem un saimiecību pašu ierīkotiem stādu tirdzniecības plačiem, lielākiem audzētājiem ir sadarbība ar veikalu tīkliem, bet vēl būtisks noieta tirgus ir pašvaldību iepirkumi pilsētu apstādījumiem.
Saimniecībai "Kliģēni" ziediem un ziedu stādiem lielākoties noiets ir populārākajās tirdziecības vietās, taču apzaļumotas tiek arī pilsētas, piedaloties pašvaldību iepirkumos. Līdz šim sadarbība pašvaldību iepirkumu rezultātā Cēsu ziedu audzētājam bijusi ar Ventspili, Rīgu, daļēji arī ar Valmieru un, protams, pašām Cēsīm.
''Kliģēnos'' uzsvēra, ka ne vienmēr izdodas tikt cauri pašvaldību iepirkumu sietam, jo tur tiek vērtēta zemākā cena, taču, ja grib labu stādu, arī cena būs augstāka.
"Neba jau pēc zemākās cenas ir jāskrien un neba jau tā zemākā cena ir varbūt pat izdevīgākā. Es domāju, ka tā jābūt arī šajos konkursos. Varbūt pareizākais būtu saimnieciski izdevīgākais piedāvājums. [...] Mēs uzskatām, ka mēs tomēr audzējam drusciņ, drusciņ lielāku, arī kvalitatīvāku, bet audzējam drusciņ lielāku to produkciju, lielākos tilpumos audzējam, viņu tā sagatavojam, lai viņš būtu jau uzreiz stādāms dobē iekšā, lai būtu uzreiz tas acumirklīgais efekts."
Par to, kā tiek apzaļumota pilsēta un vai stādi nāk no vietējiem audzētājiem, "ReTV" izvaicāja uzņēmumu SIA "Valmieras namsaimnieks", kas ikdienā rūpējas par Valmieras pilsētas zaļo un ziedu rotu. Un, lai gan ļoti labprāt pilsētas apstādījumos redzētu tepat vietējo stādaudzētāju izlolotās puķes, uzņēmumā atzina, ka tāda nu ir pašvaldību iepirkumu specifika – zemākā cena.
"Pēdējos gadus mums ir gandrīz vieni un tie paši tie piedāvājumi no SIA "Sedumi" no Jēkabpils un no Rīgas Aldermaņa dārzniecības. Mēs ļoti, ļoti būtu vēlējušies, ka uzvarētu iepirkumā mūsu vietējie kaimiņi – Cēsu "Kliģēnu" stādaudzētava, bet viņu piedāvātie stādi ir ļoti, ļoti skaisti, un tas nozīmē, ka tie ir dārgāki, ar vienu vārdu sakot, viņu šajos iepirkumos parasti uzvar lētākais, tāds ir tas princips," stāstīja SIA "Valmieras namsaimnieks" ainavu būvtehniķe Dzintra Miķelsone.
Stādījumu kopšanai, koku un krūmu vainagu veidošanai, puķu stādīšanai, ravēšanai, laistīšanai un citiem darbiem uzņēmums saņem finansējumu no pašvaldības budžeta. Tajā neietilpst stādu iegāde. Kā norādīja "Valmieras namsaimnieka" valdes priekšsēdētājs Andris Kabraks – tam ir paredzēts pašvaldības iepirkums.
"Budžets, kas ir atvēlēts šiem darbiem, kas attiecas tieši uz "Valmieras namsaimnieku", apaļos ciparos ir 80 500 eiro plus PVN. Mūsu uzdevums ir šos stādus iestādīt un pēc tam arī uzturēt pie dzīvības un kopt," sacīja Kabraks.
Valmieras uzrakstam mazi un lēti stādi
Kopumā Valmierā stādījumi aizņem 4720 kvadrātmetru lielu platību. Viena no Valmieras atpazīstamības zīmēm ir Gaujas krasta nogāzē no ziediem veidotais uzraksts "Valmiera", kas tur uzzied ik gadu jau no 20. gadsimta trīsdesmito gadu otrās puses. Arī runājot par šo ziedu rotu, ainavu būvtehniķe Miķelsone atzina, ka
iedzīvotāji nereti sūdzas, ka Valmierai tik raksturīgais puķu uzraksts pavasaros tāds paknaps izskatās. Taču vizuāli krāšņāks tas būtu, ja jau sākotnēji tiktu stādīti lieli un ziedoši stādi.
"Tam Valmieras uzrakstam mēs stādām uzrakstā 1500 augus. Būtu labi, ja tas uzraksts uzreiz ziedētu un būtu tādi īsti ziedoši augi. Tāpēc mēs priecātos, ja būtu lieli tie stādi, bet mums parasti piegādātāji atved mazus. Daudz vieglāk būtu, ja tie stādi būtu dārgāki un viens stāds būtu jāiestāda, bet tagad mēs stādam trīs lētus stādus viena [dārga] vietā," atzina Miķelsone.
Valmieras ainavu būvtehniķe aprunājusies arī ar vietējiem Valmieras puses stādu audzētājiem, vai šajos krīzes apstākļos tie nemetīs plinti krūmos, un šķiet, ka mazie stādu audzētāji vēl saglabā optimismu. "Es saprotu, ka viņi jebkurā gadījumā, neskatoties uz cenu kāpumu, gan elektrības, gan pārējo rēķinu, jebkurā gadījumā audzē stādus, un es nezinu nevienu no tiem, kas būtu nolēmis pārtraukt šo darbu."
Lai arī pati stādu audzēšana šoziem izmaksājusi dārgāk, siltumnīcās rosība notiek, saimnieki gatavojas pārdošanas sezonai. Katrs meklējis un atradis kādu risinājumu – kāds vēlāk uzsācis stādīšanu un siltumnīcu apkurināšanu, cits mainījis apkures veidu, meklējot lētāku, daži domā arī par ilgtspējīgākiem energoieguves veidiem, taču, ja šāda situācija turpināsies ilgstoši un jostas ciešāk vairs nebūs kur pievilkt, netiek izslēgta iespēja tirgošanos ar stādiem pārcelt arī ārpus mūsu valsts robežām, uz vietām, kur pirktspēja lielāka un stādu cenas augstākas.
