Sadaļas Sadaļas

Zemniekiem pieejams jauns atbalsts par vietējo rudzu šķirņu audzēšanu

Graudaudzētājiem pieejams jauns atbalsts par vietējo rudzu šķirņu audzēšanu, lai saglabātu tradicionālās rupjmaizes cepšanas iespējas. Maiznieki ilgstoši norādījuši uz konkrētu rudzu pieejamības problēmu, tādēļ ieviests jauns platību maksājums. Tikmēr "Zemnieku saeima" norāda, ka audzēt mazāk ražīgās rudzu šķirnes lauksaimniekus motivē augstākas cenas noteikšana.

Zemniekiem pieejams jauns atbalsts par vietējo rudzu šķirņu audzēšanuSintija Ambote

Jauns atbalsts platību maksājumos šajā sezonā paredzēts zemniekiem par rudzu populācijas šķirņu, galvenokārt par Latvijā radītās "Kaupo" šķirnes audzēšanu. Tas ieviests, lai atbalstītu tradicionālās rupjmaizes cepšanu. Tās garšas un izskata vērtības var iegūt tikai no konkrētām rudzu šķirnēm. Sākotnējā maksājuma likme ir 75 eiro par hektāru, bet faktiskā likme būs atkarīga no pieteiktās kopējās platības.

""Kaupo" rudzi nepadodas tik viegli audzēšanai. Tie ir garāki un ir mazāk izturīgi pret veldri, kā arī ar mazāku ražību. Līdz ar to lauksaimniekiem tie ir mazāk rentabli kā hibrīdie rudzi. Maiznieku biedrība izteikusi bažas par to, ka nākotnē šīs rudzu šķirnes platības varētu samazināties un apdraudēt senās rupjmaizes cepšanas tradīciju. Taču atbalsts būs ne tikai "Kaupo" rudzu šķirnei, bet ikvienai rudzu populāciju šķirnei, kas atrodama ES labību katalogā," norādīja Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktors Zigmārs Ķikāns.

Patlaban Latvijā lielāko daļu rudzu platību veido hibrīdie rudzi, kas nav piemēroti tradicionālās rupjmaizes cepšanai.

Ķikāns pastāstīja, ka 2020. gadā ar "Kaupo" rudziem bija apsēti aptuveni 2500 hektāri. Tas neveido pat 1 % no kopējās rudzu sējumu platības, kas ir 38 tūkstoši hektāri.

Latvijas Maiznieku biedrības vadītājs Kārlis Zemešs skaidroja, ka rudzu šķirnei "Kaupo" ir labākas cepšanas īpašības, lai no to miltiem izceptu tieši tradicionālo rudzu rupjmaizi. Šos rudzus izmanto galvenokārt nelielās maizes ceptuves, kurām kopumā nepieciešami aptuveni 6000–7000 tonnas konkrēto graudu gadā. Taču tradicionālās rupjmaizes cepēji iepriekšējos gados ir saskārušies ar vietējo rudzu pieejamības problēmu.

""Kaupo" Latvijā audzē, taču šobrīd neviens viņus atsevišķi nepieņem un nenodala, bet saber kopā ar visiem. Nav izveidojusies tāda sadarbība maizniekiem ar zemniekiem. Turklāt lauksaimnieks iegūst mazāku ražu par šo populāciju šķirni. Hibrīdajām šķirnēm ražas potenciāls ir līdz pat 10 tonnām no hektāra, savukārt "Kaupo" ir aptuveni četras vai pat divas, ja rudzus vēl audzē bioloģiski. Tā kā šis platību maksājums varētu būt kā atbalsts, kompensācija, lai ieinteresētu sadarboties. Šis ir tikai pirmais gads, un, cik būs šādu kopdarbības projektu, ir grūti prognozēt, jo rudzi jau ir iesēti pērn, un šopavasar jau vairs klāt rudzus nevar iesēt šī gada ražai," klāstīja Zemešs.

"Zemnieku saeimas" pārstāvis Mārtiņš Trons norādīja, ka graudkopji ir gatavi audzēt vietējās rudzu populācijas šķirnes, taču būtiska ir arī cena, ko maiznieki var maksāt par konkrēto šķirņu audzēšanu.

Lauku atbalsta dienestā platību maksājumiem, tostarp atbalsta maksājumam par iesētajām rudzu populācijas šķirnēm, varēs pieteikties līdz 22. maijam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt