Zemnieki: Kailsala dēļ nākamais būs izdzīvošanas gads

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem un 1 mēneša.

Šogad kailsala dēļ Zemgalē cietuši 70-80% ziemāju, Turklāt postījumi skāruši arī izturīgās vietējās kviešu šķirnes. Tā kā lauksaimniekiem ne tikai Latvijā bet arī Lietuvā un Polijā nāksies pārsēt daļu ziemāju, situāciju izmantojot arī sēklu tirgotāji - sējas materiāla cenas šopavasar krietni augušas. Daļa zemnieku prognozē, ka nākamais būs izdzīvošanas gads, tiesa gan lauksaimnieki Latvijā arī kūtri apdrošina zemes pret ziemas riskiem.  

Ziema ar ieilgušo kailsalu un nabadzīgo sniega segu Latvijā šogad nodarījusi lielus postījumus zemniekiem. Iestājoties pavasarim, atklājies, ka sējumi lielākoties gājuši bojā. Pēdējos gadu desmitos tie esot lielākie zaudējumi, secina Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms Oskars Balodis.

„Diemžēl jāsaka, ka ziema tiešām bijusi ļoti smaga visiem ziemājiem - graudaugiem, ziemas rapšiem. Visvairāk cietusi mūsu maizes klēts Zemgale, tur 70-80% graudaugu ir izsaluši un būs jāpārsēj tagad citi graudaugi, tāpat arī ziemas rapsim ir līdzīga situācija,  tas postījumu apjoms ir patiesībā ļoti liels,” atzīst Balodis.

Balodis gan norāda, ka pateicoties agrajam siltajam pavasarim jau marta otrajā pusē, zemniekiem ir iespēja saprast, kas uz lauka ir izdzīvojis un kas nav. Līdz ar to ir vēl laiks mobilizēties līdz aprīlim, kad ir sējas laiks, jo vēl var pārsēt lauku ar vasarājiem, lai raža tomēr būtu. Tiesa gan izdevīgāk sēklas iepirkt tagad ir grūtāk.

Vecumnieku novada zemnieku saimniecības Baltiņi vadītājs Ilmārs Pētersons stāsta, ka rapši izsaluši teju pilnībā un no 290 hektāriem kviešu ziemāju palikuši vien 15 hektāri. Zemnieks stāsta, ka viņam izdzīvot palīdzēs saimniecības otra daļa, kas ir dārzeņi. Savukārt šobrīd rapšu sēkla no Polijas maksājot jau 600 eiro par tonnu, kas esot divreiz dārgāk kā iepriekš.

„Turklāt man kviešiem ir kopā sešas šķirnes, es cerēju, ka varbūt vietējās Latvijas šķirnes ''fredis'' un ''edvīns'' izdzīvos, taču tās arī ir pagalam. Tas viss tagad saistās ar neiegūtu peļņu un ar papildus izdevumiem. Nu es tā rēķinu, ka par kādiem diviem gadiem saimniecības attīstība ir atmesta atpakaļ. Tāda izdzīvošana šogad būs. Tāpat zeme ir jāpērk, kuru šogad nevarēs atļauties. Man bija paredzēts divus zemes gabalus izpirkt, bet tagad tas būs problemātiski,” atzīst saimnieks.

Zemnieku saeimas vadītājs, graudkopis Juris Lazdiņš atzīst ka postījumi ir visiem ziemājiem arī viņa saimniecībā, taču lauksaimniekiem būtu jāsāk rēķināties ar izsalšanu. Pret ziemas riskiem apdrošināts tikai 9 tūkstoši hektāru, bet valstī kopumā apsēti aptuveni 300 tūkstoši  hektāru.

Lazdiņš stāsta, ka Zemnieku Saeima kopā ar citām kailsala skartajām valstīm - Lietuvu, Poliju, Igauniju un Somiju - vairākus mēnešus vāks datus un apzinās situāciju un, ja postījumi sasniegs lielus apmērus reģionā kopumā, tad varētu būt iespēja saņemt Eiropas rezerves fonda kompensācijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti