ĪSUMĀ:
- Latvijā nesokas ar daudzdzīvokļu namu siltināšanu.
- Visbiežāk tāpēc, ka cilvēkiem grūti saņemties, negribas par to maksāt, nav entuziastu, kas uzņemtos.
- Latvijā būtu jāveic remonts 70% padomju gados būvētu māju.
- Pēdējos 13 gados Latvijā nosiltinātas vien 10% daudzdzīvokļu māju.
- Līdz šim daudzdzīvokļu māju siltināšanā ieguldīti nedaudz virs 530 miljoniem eiro.
- "Altum" naudas pietiek vēl 300 projektiem.
- Latvijas Radio aprunājās ar nosiltinātas mājas dzīvokļa īpašnieci no Rīgas.
- Viņas pieredze rāda – ne viss rit gludi, taču ieguvums ir acīmredzams.
Cilvēki joprojām skeptiski
Latvijā ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu klājas slikti – no visām padomju laika mājām, kuras brēc pēc renovācijas, nosiltinātas ir tikai desmitā daļa. Iedzīvotāji joprojām ir skeptiski, un ir pārāk maz tādu, kuri saskata pozitīvu rezultātu šajā procesā.
Latvijas Radio devās uz Rīgas rajonu, kas atrodas pretī Botāniskajam dārzam. Tur daudzdzīvokļu māju pagalmos jautāja sastaptajiem iedzīvotājiem, vai viņi paši dzīvo siltinātā daudzdzīvokļu mājā un kādēļ, viņuprāt, Rīgā cilvēki tomēr tik kūtri izlemj spert šo soli – īstenot daudzdzīvokļu mājas renovāciju, kas ilgtermiņā nodrošina siltāku dzīvokli un arī mazākus apkures rēķinus.
Atbildes – tādas pašas, kas dzirdētas gadiem.
Piemēram: "Ļoti grūti savākties, un es domāju, ka cilvēki vienkārši negrib ieguldīt naudu, ja neredz rezultātu uzreiz. Domāju, ka daudzās daudzdzīvokļu mājās ir parādi par komunālajiem maksājumiem, līdz ar to par siltumu papildus maksāt diez vai kāds piekritīs."
Kāds cits minēja: "Tas ir dārgi, tāpēc nevēlas neviens tērēties. Šeit nedzīvo bagāti cilvēki. Pārsvarā pensionāri. Tāpēc šajā rajonā nav vispār renovētu daudzdzīvokļu ēku."
Savukārt vēl kāda atbilde skanēja šādi: "Mums ir ļoti silti. Dzīvoklī ir 20–25 grādi. Mums siltumu vairāk nevajag. Es nezinu, kā ir dzīvot pirmajā stāvā vai dzīvoklī, kas ir pie mājas gala sienas. Varbūt viņiem ir auksti. Jā, rēķini bija lieli."
"Es nedomāju, ka nevēlas. Manā mājā dzīvo ļoti daudz pensionāru. Es domāju, ka tas ir naudas jautājums. Iespējams, ka nevar savākt un ir gatavi paciest vēsumu," atbildēja kāda cita. Vēl kāda sieviete piebilda: "Mūsu mājai nav uzkrājuma. Tāpat mājās nav neviena entuziasta, kas to uzņemtos. Kad mēs mājai taisījām jumta remontu, tad to uzņēmās mans vīrs. Tās bija šausmas. Viņš teica, ka vairs nekad tādu darbu nedarīs."
Mājas gaida renovāciju
Lai gan daudzdzīvokļu mājā visi dzīvokļa īpašnieki ir šī nama saimnieki, izņemot, protams, gadījumus, kad dzīvoklī dzīvo īrnieks, radinieks vai paziņa, tomēr saimnieka domāšanas trūkums ir acīmredzams un tas atspoguļojas arī graujošajos statistikas datos. Latvijā kopumā ir 16 tūkstoš daudzdzīvokļu mājas, kas būvētas padomju laikā. 70% no šī mājām ir jāveic remonts, un tās noteikti būtu jāsiltina, atzina Ekonomikas ministrijas Enerģētikas finanšu instrumentu nodaļas vadītājs Gatis Silovs.
"Tās ir apmēram 11 tūkstoši daudzdzīvokļu māju, kurām būtu lietderīgi veikt renovāciju, jo tas uzlabotu mājas tehnisko stāvokli. Vārdu "renovācija" mēs saprotam plašā nozīmē, jo principā jebkura māja reizi 20–30 gados būtu jāremontē. Tas būtu normāli. Tas nenozīmē, ka tajā nevar dzīvot, bet kaut vai izremontēt kāpņu telpu vai stāvvadus, caurules nomainīt vajadzētu. Un pie reizes logus, durvis arī. Tās jau ir energoefektivitātes lietas. Principā reizi 20–30 gados mājas būtu jāremontē. Prakse ir tāda, ka pēdējos 30 gados Latvijā tas ir ļoti minimāli darīts. Līdz ar to realitāte ir tāda, ka nav ieguldīts pietiekami ēku stāvoļa uzlabošanā," sacīja Silovs.
Statistikas dati nudien nav iepriecinoša: pēdējos 13 gados, kad Latvijā sākās daudzdzīvokļu māju siltināšanas programmas, ar valsts atbalstu, kas būtībā ir Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu grants, nosiltinātas vien 1600 daudzdzīvokļu mājas jeb tikai 10% no kopējā skaita, kurām tas noteikti būtu jādara. Līdz šim daudzdzīvokļu māju siltināšanā ieguldīti nedaudz virs 530 miljoniem eiro.
Daudzdzīvokļu ēku siltināšanu var sadalīt divos lielos posmos.
2007.–2013. gads, kad daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes programmu ieviesa Latvijas investīciju un attīstības aģentūra. Un 2014.–2020. gada plānošanas periods, kad šo programmu ievieš AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"". Septiņos gados daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmā īstenoti projekti nedaudz vairāk nekā 200 miljonu eiro apmērā, sacīja "Altum" Energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja Ieva Vērzemniece.
"Tas ir ES finansējums. Tajā grantu finansējuma daļa jeb atbalsts ir 169 miljoni eiro un pārējais attiecīgi ir aizdevumu un garantiju veidā kā finanšu instrumenti. Ja runājam par granta finansējuma daļu – 169 miljoniem eiro – tad esam apguvuši tikai 61%. Līdz ar to, ja skatāmies uz šo laiku, tad ir pagājuši seši gadi un priekšā ir tikai nākamais gads, kad mums programmā esošā nauda ir jāapgūst. Tas esošajā situācija ir diezgan izaicinoši," viņa sacīja.
Pirmajos sešos gados "Altum" īstenotajā programmā pabeigtas 322 daudzdzīvokļu mājas un procesā ir 93 daudzdzīvokļu māju siltināšana visā Latvijā.
"Vēl naudas pietiek nedaudz vairāk nekā 300 projektiem. Šie projekti ir iesniegti programmā. Tie ir sagatavošanās posmā – vai nu atlasa piegādātāju, būvnieku, kas cels, vai pieņem lēmumu, vai meklē bankas un piesaista atlikušo finansējumu," stāstīja Vērzemniece.
"Altum" pārstāve atklāja, ka pēdējos divos gados energoefektivitātes programmā šķērslis bija gan pandēmija, kad bija ierobežota iespēja rīkot namu kopsapulces, gan arī tas, ka auga būvniecības izmaksas. Viņa minēja, ka ir daudzdzīvokļu mājas, kas programmā pieteicās, bet pagaidām ietur pauzi.
"Teorētiskā pasaulē pēc tās naudas stāvētu rindā. Praktiski ir objektīvi un subjektīvi iemesli, un pēc tās naudas rindā nestāv. Tādēļ mēs daudzdzīvokļu māju programmās skubinām naudu paņemt, bet privātmāju programmā neviens nav jāskubina. Tur ir tā, ka cilvēki ir gatavi paši visu izdarīt. Tā problēma ir, ka nav saimnieka. Tur, kur ir saimnieks, tur izdara un rūpējas par māju. Tur, kur saimnieka nav, tur nekas nenotiek," pieticīgā pieprasījuma iemeslus raksturoja Ekonomikas ministrijas pārstāvis Gatis Silovs.
Ielēkuši pēdējā vilcienā
Latvijas Radio devās uz vēl vienu vietu Rīgā, Hanzas un Vesetas ielas krustojumu, lai tiktos ar Hanzas ielas 8 mājas vienu no īpašniecēm Klinta Harju, kura kopā ar citiem šīs mājas aktīvistiem uzsāka savas daudzdzīvokļu mājas energoefektivitātes projektu.
Viņa pastāstīja, ka mājā remonts notiek kopš rudens.
Uz Latvijas Radio vaicāto, vai tas nerada lielas neērtības, sieviete atbildēja, ka ar to jāsadzīvo kādu laiku: "Bet tāpat kā uz Latvijas ceļiem raksta ceļa zīme: šobrīd ir neērti, bet pēc tam būs ērti. Tā mēģinām skatīties uz to, kas šeit notiek."
Bija plānots, ka ap Ziemassvētkiem māja jau būs pilnībā renovēta, bet darbi ir ievilkušies. Iemesli tam ir vairāki.
"Pirmkārt, ir problēma ar materiālu piegādi. Tā jau bija kovida laikā, bet šobrīd Ukrainas kara dēļ un dēļ krīzes ekonomikā, es domāju, ka būs vēl sarežģītāk. Tā kā mēs visu laiku domājām, ka šo projektu taisām nelaikā, jo ir kovids un grūti ar būvniecību, dārgas cenas, tad ar šī brīža acīm skatoties šķiet, ka esam ielēkuši īstajā laikā," viņa atzina.
Harju kā vēl vienu būtisku iemeslu minēja pavasarim neraksturīgi auksto laiku, kā dēļ ir darbi, kurus nevar veikt.
"Mēs esam savstarpēji vienojušies un ar būvnieku, ka pagarinām būvdarbus, lai tos veiktu pareizā temperatūrā."
"Daudzi, pienākot pie mājas, nosaka: "O! Vai tad šis ir jaunais projekts?" Bet šī māja tieši šogad aprīlī svin 60 gadus. Tā ir Hruščova laika māja, un tā ir celta ''Laimas'' fabrikas strādniekiem," par renovācijas darbu radītajām pārmaiņām pastāstīja viena no mājas saimniecēm.
Viņa arī skaidroja, ka dzīvokli šajā mājā iegādājās pirms sešiem gadiem. Lai arī sākotnēji šķita, ka māja ir samērā labā tehniskā stāvoklī, sākot dzīvot, atklājās dažādi trūkumi, kurus ar remontu savā dzīvoklī vien nevar atrisināt. Piemēram, ūdens spiediens piektajā stāvā, kur dzīvo Harju, bija nepietiekams.
"Šobrīd pēc renovācijas man vairs nav jāzīlē, vai es varēšu ieiet dušā vai ne, jo šobrīd ar ūdens spiedienu viss ir vislabākajā kārtībā. Tad, kad santehniķi mainīja caurules, tad iedzīvotāji sūtīja bildes ar caurulēm, kā tās ir aizaugušas. Tad saproti, ka tāpat kā cilvēkam un mašīnām visu laiku vajag "tehnisko apkopi", tāpat arī mājai," viņa teica.
Hanzas ielas 8 nama iemītnieki jau sākuši baudīt ēkas renovācijas augļus, kas izpaužas ne vien vienmērīgā un pietiekamā ūdens spiedienā, bet arī siltākā dzīvoklī, kas īpaši patīkami bija šajā apkures sezonā, jo par siltumu viņiem bija jāmaksā gandrīz uz pusi mazāk nekā tad, ja māja tā arī nebūtu renovēta. Tāpat izremontēta ir kāpņu telpa. Katrā dzīvoklī ir ielikti jauni logi un radiatori ar iespēju katra dzīvokļa īpašniekam pašam regulēt siltumu.
Harju gan neslēpj, ka īstenot daudzdzīvokļu mājas renovācijas projektu bija un ir grūti un sarežģīti. Lielākā daļa nama iemītnieku nevēlas neko darīt mājas kopējam labumam un domā šauri, sava dzīvokļa četru sienu rāmī. Tāpat kā arguments "nē" renovācijai tika minēts aizņēmums bankā, kas jāatmaksā 10 un vairāk gadus. Sieviete arī novēroja, ka cilvēki nevēlas klapatas, remontu, netīrumus. Tāpat neizprot finansiālo ieguvumu, lai gan ar aprēķiniem kopsapulcēs ir iespēja iepazīties.
Tas viss prasa enerģiju, pacietību un brīvprātīgu darbu vairākas stundas nedēļā un stiprus nervus, lai pārliecinātus šaubīgos. Negācijas un sliktie vārdi taupīti netika ne brīdī, kad bija jāsavāc 51% dzīvokļu īpašnieku atbalsts, lai vispār renovācijas projektu sāktu, ne tagad, kad renovācija rit pilnā sparā.
"Es negribu samālēt arī pavisam melnas krāsas. Nav arī tā, ka ir tikai sliktie vārdi, ir arī ļoti daudz, it sevišķi no aktīvajiem iedzīvotājiem, labie vārdi un visāda veida palīdzība, bet tā nav lielākā daļa," viņa atzina.
Iedzīvotāju pārliecināšanā ņemts talkā arī arguments, ka par ēkas renovāciju nama īpašniekiem jāmaksā vien puse no projekta summas, bet otra puse ir Eiropas Savienības struktūrfonda nauda, kas tiek piešķirta granta veidā un nav jāatmaksā. Ja šāda finansējuma nebūtu, tad nama iemītniekiem sakrāt naudu renovācijai būtu neiespējami.
