JKP vēlas, lai jau no 2021. gada neapliekamais minimums būtu 500 eiro. Tas būtu noderīgs solis, ņemot vērā Finanšu ministrijas plānu atteikties no alternatīvajiem nodokļu režīmiem, ideju pamatoja partijas pārstāvis Gatis Eglītis.
„Mēs redzam, ka premjers un finanšu ministrs ir uzņēmuši kursu, lai iznīcinātu pašnodarbināto un mikrouzņēmuma nodokļa režīmus, šos alternatīvos nodokļu režīmus. Mūsu uzstādījums ir tāds, ka jāliek kaut kas vietā, lai šajos režīmos strādājošie varētu pāriet uz standarta nodokļu režīmu. Šajā sakarā mums ir ļoti svarīgi nodrošināt neapliekamo minimumu 500 eiro. Otrs faktors ir tas, ka mazo algu saņēmējiem nodokļu slogs ir pārāk liels, beidzot šī problēma ir jāatrisina. Tas ir izdarāms,” stāstīja Eglītis.
„Neapliekamā minimuma ideja ir palīdzēt tiem, kuriem iet visgrūtāk. Neapliekamā minimuma pacelšana ir pretējs process, jo tas izsmērē pilnīgi visiem to naudiņu, kuras mums jau tā pietrūkst! Ja mēs gribam palīdzēt tiem, kuriem, kā Eglīša kungs teica, ir vajadzības un ir grūti pārejas posmā, ir jāizdomā cits palīdzības veids, nevis katram iedodam kaut ko.”
Zakatistovs uzsvēra, ka JKP piedāvājot neapliekamo minimumu paaugstināt uz budžeta bāzes izdevumu rēķina, bet tas būtu pretrunā mērķim turpmākajos gados nepalielināt budžeta deficītu. Turklāt neapliekamā minimuma palielināšanai būtu vajadzīgi 120 miljoni eiro, kam būtu lietderīgāks izlietojums.
„Dīkstāves pabalsti ir beigušies no 1. jūlija. Es ticu, ka augs bezdarbs. Ir prognozes, ka bezdarbnieku skaits varētu pieaugt par 40 000. Tur mums būs jāiegulda! Tas, ko es dzirdu par šo ideju, ir lozungs pēc lozunga,” norādīja politiķis.
Diskusija par šo jautājumu ir saprotama, jo ir saistīta ar partiju politiskiem uzstādījumiem, uzskata Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars ("Attīstībai/Par!"). Viņš ir pārliecināts, ka Valsts kases pārraugiem izdosies konfliktu atrisināt.
„Mūsu nostāja, pamatnostāja ir, ka šis vezums ir jāvelk [premjeram Krišjānim] Kariņam ("Jaunā Vienotība") un [finanšu ministram Jānim] Reiram ("Jaunā Vienotība"). Valsts budžeta kontekstā mūsu galvenās rūpes ir saistītas ar veselības aprūpi. Protams, šodien nevienam nav jautājumu, kāpēc,” norādīja Bondars.
Pašlaik Finanšu ministrija paredzējusi, ka ar darbaspēka nodokļu pārdalīšanu par labu veselības aprūpei un maznodokļu režīmu likvidēšanu paredzēts pildīt solījumus par mediķu un pedagogu algu celšanu. Premjers iepriekš izteicies, ka koalīcijā vienošanās par nodokļu izmaiņām būtu jāpanāk līdz jūlija beigām.
KONTEKSTS:
JKP vēlme nākamā gada budžetā paredzēt neapliekamā minimuma paaugstināšanu līdz 500 eiro izsaukusi valdību veidojošo partiju pārstāvju asas diskusijas, un sarunas par izmaiņām nodokļu sistēmā nonākušas strupceļā.
