Viens no nelielajiem pārvadātājiem, kuriem parāds apdraud turpmāko darbību, ir Madonas autobusu parks. Direktors Andris Sakne vērtē, ka viņa pieredzē tāda situācija vēl nav bijusi.
"Par 2012. gadu valsts mums palika parādā 110 tūkstošus un nesola, kad varētu norēķināties. Viņi visos dokumentos atzīst, jā, mēs esam parādā un pasažieru pārvadātāji ir nolikti ķīlnieka lomā," norāda Sakne.
Tikmēr no Autotransporta direkcijas puses izskan viedoklis, ka ir jāmeklē iespējas ekonomēt un samazināt izdevumus. No direkcijas valdes priekšsēdētāja Nornunda Narvaiša teiktā var spriest, ka valsts ar parāda atmaksu pat negrasās steigties.
"Vienas ir izmaiņas likumdošanā, tātad tā ir Saeima, kura tās šobrīd skata. Un otrs varianats - Ministru kabinets var pieņemt lēmumu šo zaudējumu segšanai, bet premjers pagājušogad pietiekoši skaidri pateica, ka viņš grib garantijas, lai tāda situācija neatkārtojas gadu no gada, premjers grib, lai kaut kādā veidā tiktu mainīta šī sistēma," spriež Narvaišs.
Sistēmas maiņa sevī ietver diskusijas par to, kas tad turpmāk dalītu dotāciju naudu, šobrīd to dara Vidzemes plānošanas reģions.
Kamēr politiķi un ministrijas spriež, ko un kā darīt, pārvadātājiem jau problēmu mazāk nepaliek. Ja parāds tā arī netiks atmaksāts, tad, kā vērtē Madonas autobusu parkā, pārvadātāji ir gatavi jaunām protesta akcijām.
"Tas noteikti būs streiks! Jo tālāk vairs nevar! Ja mēs esam parādā piegādātājiem vairāk kā 100 tūkstoši latu, tad cauri, mēs stājamies nost! Nu laimes stāsts vietējos reģionālajos pārvadājumos nav pienācis!" saka Sakne.
Par konkrētu protesta akciju norisi pārvadātāji spriedīs Latvijas Autoostu un reģionālo pārvadātāju asociācijas ārkārtas sanāksmē 24.aprīlī.
