''Viss te bija pilns ar cūkām... bija simts, simtam pāri bija ziedu laikos!'' - Kādreiz šī saimniecība Cēsu pusē, Vaives pagasta Rīdzenē, bija viena no spēcīgākajām cūkkopības nozarē. Tagad „Lejas-Indriņu” kūtī vairs tikai divi rukši pašu saimnieku galdam. Saimnieks Ilmārs Eglīte stāsta, ka jau iepriekš bijuši dažādi pārbaudījumi, kas likuši domāt, vai turpināt strādāt cūkkopības jomā:
''Veikals aiztaisījās ciet, tad jau nobruka; skolām uzlika iepirkumus, tad jau atkal vairs nevarēja; tad atkal mums sanāca tā, ka man trīs bērni ir un skolai vajadzēja naudu rudenī, un iznāca tā, ka PVD ar ieņēmumu dienestu uztaisīja kontrolpirkumu...''
Toreiz, tuvojoties mācību gadam, cūka nokauta, lai būtu skolas nauda, bet saimnieki vēl tagad nevar aizmirst kontrolējošo dienestu bargo rīcību.
''Uztaisīja mūs par noziedzniekiem! Noņēma cūkgaļu, uzlika sievai sodu 50 lati un cūka veselu gadu glabājās PVD un beigās nodedzināja, tas bija 2002.gadā... Pēc tās pieredzes, kā to mūsu cūkgaļu sadedzināja, tas vispār nav runājams! Tad jau bija pārdomas, vai turēt vai neturēt, un tā pamazām,'' ar rūgtumu atceras ''Lejas-Indriņu'' saimnieki.
Tagad pēdējais pārbaudījums ir Āfrikas cūku mēris un, lai ievērotu visas ar to saistītās prasības, saimniecībā nāktos būvēt jaunu kūti. Tāpēc arī pagājušajā vasarā pieņemts lēmums cūkas vairs neaudzēt. To, ka Āfrikas cūku mēris nozarē viesis savas korekcijas, apstiprina arī Lauku konsultāciju Valmieras biroja vadītāja Daiga Siliņa. Bet ne tikai tas vainojams cūkkopības likstās.
''Cūkkopība, protams, ir ļoti negatīvi ietekmēta no Āfrikas cūku mēra un droši vien, ka neizturēs un vēl likvidēsies mazās saimniecības. Un tā interesanti un paradoksāli ir tas, - tam varbūt nav nekāda saistība ar šo saslimšanu cūkām, - bet ļoti samazinājies ir cūkgaļas patēriņš, vispār Latvijas iedzīvotāji ēd gaļu - cūkgaļu un liellopu gaļu mazāk kā iepriekš, tātad pats gaļas patēriņš jau ir samazinājies. Ļoti negatīva ietekme cūkkopībā ir arī tā, ka strauji ir samazinājusies dzīvsvara iepirkuma cena, tas ir pat par 30 procentiem, tas ir ievērojami - ja cūkgaļas dzīvsvara iepirkuma cena pirms šīm problēmām bija 1,24 eiro par kilogramu, tad tagad tas ir 84 -85 centi,'' stāsta Siliņa.
''Lejas-Indriņu'' saimnieks Ilmārs Eglīte kā vienu no nozari ietekmējošiem faktoriem min arī to, ka vairs neatmaksājas cūkas audzēt: ''Nav vairs tās atdeves, jo savus graudus, kartupeļus vārījām, tad, ja tā parēķina, tad, ja tā parēķina, 2,50 – 3,00 eiro neko lētāk nevar izaudzēt. Tad ir pa mīnusiem.''
Bet veikali vilina pircēju ar dažādām akcijām, piesolot iegādāties samērā lētu cūkgaļu. Daiga Siliņa atzīst, ka te ir daudz neizprotamā:
''Es arī konsultējos ar cūkkopības asociāciju; runa ir par to, kādā veidā Latvijas tirgū var nonākt cūkgaļa, kas ir importēta un kas savā izcelsmes valstī jau iepirkumā ir dārgāka nekā šeit Latvijā veikalos? Mēs zinām, kādas cenas ir šobrīd cūkgaļai Eiropas valstīs, kā Vācijā, kā Beļģijā, un tad, ja viņas šeit ir lētākas, tad īstenībā jāskatās līdzi, kā tas viss notiek.''
Taujāts par to, kā saredz nozares turpmāko attīstību un vai tiešām var pienākt brīdis, kad veikalu plauktos būs tikai ievestā gaļa, ''Lejas-Indriņu'' saimnieks vērtē, vieglāk izdzīvot būs lielajiem kompleksiem:
''Izdzīvos tikai tie lielākie, kam ir jau iestrādes, kam ir savi veikali, savas žāvētavas, savi desu cehi, tie, protams, bet nu tādi maziņie... tas vairs nav reāli, tiešām mazinās. Kam vēl privātiem bija, nāca pie manis pēc graudiem, bet nu vairs nav tādu, ir klusums.''
Bet ''Lejas-Indriņos'', kur kādreiz bija ap simt cūku, tagad ir gaļas liellopi eksportam.
