Par ES Kopējās lauksaimniecības politikas reformas virzību pēdējās nedēļās bažas un vilšanos izteikušas vairākas vides organizācijas. Tostarp Latvijas Dabas fonds (LDF) norādījis, ka par zaļāku lauksaimniecību nākamos septiņus gadus var aizmirst.
Domstarpības par "zaļā" atbalsta daļu
Patlaban ES valstu Ministru padomē atbalstīts variants, kurā 20% no atbalsta maksājumiem lauksaimniekiem piešķirtu par vidi saudzējošu saimniekošanu, ko reformā dēvē par ekoshēmām. Savukārt Eiropas Parlamenta (EP) priekšlikums ir šo "zaļā" atbalsta daļu noteikt 30% apmērā.
Tikmēr nevalstiskās vides organizācijas piedāvāja piešķirt 50% finansējuma stingri noteiktiem vides mērķiem, sacīja LDF padomes priekšsēdētājs Andrejs Briedis.
"Mēs šajā ne parlamenta, ne padomes piedāvājumā neredzam tādu stingru apņemšanos, ka lauksaimniecības atbalsta sistēmu būtu jāpilnveido, lai tā atbilst Eiropas “zaļā kursa” mērķiem un uzstādījumiem. Par ekoshēmām, tās bija vairāk vai mazāk sākotnēji paredzētas atbalstam par vides mērķu sasniegšanu, bet tad parādījās kā jaunums, ka tie varētu būt ne tikai vides mērķi, bet arī sociālie un ekonomiskie mērķi, par ko maksā šo atbalstu. Zinot, kā lietas ir notikušas Latvijā, tad ir pilnīgi skaidrs, ja mēs varam kaut ko nedarīt vides jautājumos un koncentrēties uz ekonomiku, tad tās izvēles vienmēr ir bijušas par labu ekonomikai," vērtēja Briedis.
Arī Pasaules dabas fonds paziņojis, ka Eiropas Parlaments un arī Padome, plānojot Kopējās lauksaimniecības politikas attīstību, ignorē bioloģiskās daudzveidības un klimata krīzi.
"Sasniegt “zaļā kursa” mērķus nevar bez KLP piesaistes, ņemot vērā, ka lauksaimniecībai tiek novirzīta teju trešdaļa Eiropas budžeta un kāda ir šīs nozares ietekme uz vidi. Bija ļoti daudzi balsojumi, un vairāki no tiem bija par to, lai sasaistītu “zaļo kursu” ar Kopējo lauksaimniecības politiku. Iespēju bija daudz, lai KLP padarītu videi draudzīgāku, bet nekas no tā netika pieņemts. Padome un Eiropas Parlaments nobalsoja pret. Pēdējā cerība ir, ka trialoga diskusijās Eiropas Komisija nāks ar stiprāku pozīciju," sacīja organizācijas eksperte Magda Jentgena.
KLP reforma atlikta, jāizstrādā nacionālie plāni
KLP reformas ieviešana patlaban atlikta uz 2023. gadu. Līdz tam pašām dalībvalstīm vēl jāizstrādā savi stratēģiskie plāni un jāapstiprina tie Eiropas Komisijā (EK). Šajās stratēģijās valstīm jānāk klajā ar tālākiem priekšlikumiem, kas paredz aktīvāku rīcību obligāto vides aizsardzības prasību izpildei. Visi lauksaimnieki, kas ievēros šos noteikumus, saņems papildu finansējumu, skaidroja Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktors Zigmārs Ķikāns.
"Mums joprojām ir viens gads, kura laikā mums jāizstrādā šis nacionālais KLP plāns un jāiesniedz komisijai. Latvijā šobrīd nekādi gala lēmumi par šo plānu vēl nav pieņemti.
Joprojām noris diskusijas ar sociālajiem partneriem un citu ministriju pārstāvjiem. Savukārt EK gatavo savas rekomendācijas, ko tā vēlas, lai dalībvalstis sasniedz ar saviem stratēģiskajiem plāniem. Tas mums ir vēl jāsagaida," teica ZM pārstāvis.
Iepriekš darba grupu diskusijās ministrija lauksaimniekiem jau izklāstījusi savus pirmos priekšlikumus par nākotnes atbalsta nosacījumiem. Tostarp piedāvāti seši ekoshēmu pasākumi.
"Piemēram, viens no ekoshēmu pasākumiem paredz piešķirt atbalstu, ja saimniecībā tiks audzēti slāpekli piesaistoši kultūraugi jeb tauriņzieži un netiks izmantoti augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļi šajās platībās. Tad vēl ir priekšlikums par zaļo joslu izveidi. Šobrīd mums ir obligāta 10 metru aizsargjosla, kurā nevar lietot pesticīdus un mēslošanas līdzekļus, bet nav ierobežojuma apart. Nākotnē paredzēts, ka divus metrus lauksaimnieks obligāti nevarēs apart, un, ja viņš izveidos vēl papildus 8 metru platu buferjoslu gar ūdenstecēm vai 4 metru joslu gar laukmalēm, kurās viņš audzēs savvaļas augus vai zālāju un neizmantos tās ražošanai, tad viņš par to saņems atbalstu," stāstīja ZM eksperts.
Runājot par "zaļo prasību" īpatsvaru, Ķikāns papildināja, ka bez jaunajām ekoshēmām pēc reformas stāšanās spēkā stingrākas būšot obligātās saimniekošanas prasības, kuras jāīsteno bez jebkāda atbalsta.
Piemēram, par līdzšinējām zaļināšanas prasībām nebūs atsevišķs maksājums, tās būs obligātas prasības lauksaimniekiem, lai vispār varētu saņemt platību maksājumus.
"Par to vienosies trialogā, kādam tam ekoshēmu īpatsvara procentam vajadzētu būt. Bet tas piedāvātais (20% vai 30%) jau, mūsuprāt, būtu ļoti daudz, jo tas pamata prasību kopums nākotnē būs lielāks. Līdzšinējās zaļināšanas prasības, kurām mēs līdz šim tērējām 30% finansējuma, tās turpmāk būs obligātas lauksaimniekiem, un viņi par tām nesaņems ne centa. Tad iznāktu tā, ka, ja mēs summējam šīs jaunās obligātās prasības un jaunās ekoshēmas, tad tie jau būs tie 50%," klāstīja Ķikāns.
Vēlas "zaļos" mērķus; satraucas par mazāku atbalstu
Tāpat ministrijas priekšlikumu vidū ir arī atbalsts par precīzo tehnoloģiju izmantošanu lauksaimniecībā, lai veicinātu mēslošanas līdzekļu lietošanas samazinājumu. Šo piedāvājumu kā neefektīvu kritizējušas gan vides organizācijas, gan daļa zemnieku. Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis vērtēja, ka arī minētās zaļināšanas prasības nesniedz ieguvumus videi un uzskatāmas par pašsaprotamām, nevis kā milzu slogs.
"Nav svarīgi tie procenti, cik daudz atvēlēs "zaļo" mērķu sasniegšanai. Manuprāt, svarīgāk ir skaidri noteikt, kādi ir sasniedzamie mērķi šajā jomā. (..) Piemēram, par precīzajām tehnoloģijām. Tās ir modernas iekārtas, kuras jau daudzas saimniecības iegādājušas, turklāt ar publisko atbalstu. Un tad tagad paredzēts maksāt par katru hektāru, kurā tu to tehnoloģiju lieto, bet vienlaikus te nav noteikts mērķis, ka tev būtu jāsamazina pesticīdi un par cik jāsamazina saimniecības līmenī. Nu, tad kāds tur ekoshēmas ieguvums? Vairāk tomēr ir tā retorika aizstāvēt industriālo lauksaimniecību. Ir arī labi priekšlikumi, bet kopumā nav pārliecības, ka patiešām Zemkopības ministrija velētos to naudu izlietot tā, lai ilgtermiņā būtu ieguvumi vides jomā un klimata pārmaiņu mazināšanā," sacīja Norkārklis.
Tikmēr "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre kā būtisku problēmu reformā izcēla to, ka arī jaunajā periodā tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem netiks izlīdzināti ar pārējo Eiropu.
Plānots, ka Latvijas lauksaimnieki saņems 82% no vidējā maksājumu apmēra 2027. gadā.
Savukārt platību maksājumu pamatprasību paplašināšana daudzām saimniecībām var mazināt maksājumus, prognozēja "Zemnieku saeimas" pārstāve.
"Šobrīd zaļināšanas un vienotā platību maksājumos zemnieki saņem 138 eiro uz hektāru. Nākotnē, kad zaļināšana vairs nebūs atsevišķs maksājums, tad tas pamata maksājums būs ap 100 eiro par hektāru. Un tad vēl klāt tās ekoshēmas. Tas nozīmē, pie daudz stingrākiem nosacījumiem maksājumi būs mazāki. Un tas ir tas, ar ko mēs, protams, neesam apmierināti un meklējam iespējas, kā jaunajā KLP periodā noturēt maksājumus tādā līmenī kā šobrīd. Mēs gribam, lai tie pasākumi ekoshēmās ir tādi, kurus lielākā daļa lauksaimnieku var arī realitātē ieviest un saņemt šo maksājumu. Tas ir arī būtiski, lai nebūtu tā, ka ekoshēmu prasības nevar lielākā daļa lauksaimnieku izpildīt un nākamā perioda beigās zaļās organizācijas atkal varētu pārmest, ka Kopējā lauksaimniecības politika ir izgāzusies, jo ekoshēmas ieviesa vien 20% lauksaimnieku," sacīja Dzelzkalēja-Burmistre.
Vides organizāciju ieskatā vienīgais pareizais risinājums patlaban ir sākt KLP reformu no jauna, atbalsta sistēmas pamatos liekot "zaļā kursa" uzstādījumus, kas tostarp paredz pesticīdu lietošanas apmēru mazināt par 50% un palielināt bioloģiskās platības līdz 25%, atgādināja Briedis.
"Tas, ko mēs esam teikuši, ka ir jābūt pilnai skaidrībai, kas ir tas, ko tad sabiedrība saņem pretī šiem maksājumiem lauksaimniekiem. Ja tas ir vides pasākums, tad tur ir jābūt skaidriem mērķiem un rezultātiem," uzskata LDF padomes priekšsēdētājs.
Vēl līdz gada beigām ministrijā noritēs diskusijas par pārejas periodu līdz KLP reformas ieviešanai. Tie ir nākamie divi gadi, kuros būs pieejams jaunā perioda finansējums, bet maksājumu saņemšanas noteikumi lielākoties būs līdzšinējie.
Latvijā jaunajā budžeta periodā KLP ietvaros tiešajiem maksājumiem plānots tērēt 2,4 miljardus eiro.
