Viņa sagaida, ka ar vairākiem partneriem kopā sagatavotie uzlabojumi stāsies spēkā jau šogad. Par kandidēšanu uz amata vēl vienu termiņu VID ģenerāldirektore šobrīd vēl nerunā.
Ieva Jaunzeme: Šobrīd tātad trīs galvenās lietas, kas man ir darba kārtībā – pirmkārt, VID stratēģija, kas izstrādāta un iesniegta Finanšu ministrijā. To esam izstrādājuši kopā ar auditorkompāniju "PricewaterhouseCoopers". Stratēģijā ietverti galvenie jau iepriekš zināmie virzieni, kas ir darbs ar klientu, automatizācijas uzlabošana un ieguldījumi personālā.
Nākamais ir topošais VID darba plāns, kas būs skaidri pakārtots valdības rīcības plānam, priekšlikumi no Finanšu ministrijas jau iesniegti Pārresoru koordinācijas centrā, lielu artavu devusi arī Valsts ieņēmumu dienesta komanda.
Trešais ir atalgojuma jautājums, jo mūsu pamatbizness ir muita un nodokļu administrēšana. Par šiem pienākumiem ir tieši viszemākās algas. Tiem, kuri strādā ar klientiem un kuriem vajadzīgas vislabākās zināšanas, ir jānodrošina arī adekvāts atalgojums. Protams, mēs gribētu, lai tas ir tāds kā privātajā sektorā, bet tik daudz naudas mums nebūs, taču, lai tas vismaz ir konkurētspējīgs ar citām valsts pārvaldes institūcijām. Tas būtu labākais, ko varam izdarīt.
Šajā plānā ietilpst arī informācijas tehnoloģiju un analītisko spēju stiprināšana, lai varētu turpināt attīstīt un lietot jau izstrādātos produktus, piemēram, projekts "Zini savu klientu". Šobrīd mēs arī redzam, ka arī ar datu zinātniekiem un analītiķiem ir problēmas neadekvātā atalgojuma dēļ.
Latvijas Radio: Būsiet gatava to skaidrot arī politiķiem?
Jā, viennozīmīgi esam tam gatavi un atvērti. Stratēģija izstrādāta ne tikai ar "PricewaterhouseCoopers", bet arī ar VID konsultatīvo padomi, kurā ietilpst gan darba devēju, gan darba ņēmēju un citu nevalstisko organizāciju pārstāvji. Tā kā tas nav darbs, ko esam izdomājuši paši savos gaiteņos. Tas ir kopīgs darbs ar uzņēmējiem.
Atgriežoties amatā un noslēdzot disciplinārlietu, jums ir doti papildu uzdevumi, par ko būs regulāri jāziņo finanšu ministram. Par ko tie ir?
Principā tās ir tās lietas, ko jau minēju. Jo viennozīmīgi nevar mainīt iestādes reputāciju, ja ieliekam sludinājumu par tādu algu, ka daudzi uzreiz uzdod jautājumu, vai par tādu algu kāds arī strādā. Otrkārt, tas ir stratēģiskais risinājums gan par reputācijas riskiem, gan par [procesu] automatizāciju, gan par analītiskajiem rīkiem. Tas arī ir tas ceļš, kāds ejams.
Naudas visām vajadzībām nekad nepietiek, taču vai ir skaidrība, kad un kā valsts pārvaldes atlīdzību reforma sasniegs arī Valsts ieņēmumu dienestu?
Mēs ļoti ceram un arī esam pārliecināti, ka valsts budžeta pieņemšanas procesā, kā arī [Valsts kancelejas direktors Jānis] Citskovska kungs teica, tas tiks ņemts vērā, protams, tādā apjomā, kā šobrīd valsts var atļauties. Tātad mēs ceram, ka jau aprīlī darbinieku maciņos varētu iekrist lielāks atalgojums. Mājasdarbus esam veikuši – gan pārkvalificējuši amatus, gan izvērtējuši darbiniekus. Tagad tikai jautājums par papildu resursu ieplūdināšanu. Kad nauda būs kontā, tad varēsim par to arī domāt.
