VID lepojas ar panākumiem efektīvākā PVN iekasēšanā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Digitalizācija, aktīva mākslīgā intelekta izmantošana un darbs ar nodokļu maksātājiem – šīs ir Valsts ieņēmuma zelta atslēdziņas, kas pērn palīdzēja samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plaisu jeb nesamaksāto nodokļu apmēru, ko nodokļu maksātāji nedeklarē vai, ja deklarē, tomēr valsts budžetā nesamaksā.

Pēc VID aprēķiniem, 2020. gadā PVN plaisa bija 6,8%, bet 2021. gadā – 4,9%. Tātad PVN plaisas apmērs pērn samazinājies par 1,9 procentpunktiem.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) nodokļu plaisas novērtējumu veic jau devīto gadu un 2011. gadā PVN nodokļu plaisas apmērs bija gandrīz 30%. Pērn – 4,9%.

"Tas ir pat samazinājums pret iepriekšējo gadu, kad bija 6,8%. Tas nozīmē, ka daudzums, ko mēs neieņemam valsts budžetā, ar katru gadu samazinās," lepojas VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Viņa atgādina, ka pirms vairākiem gadiem situācija bija ļoti nelabvēlīga.

"Jo īpaši jāņem vērā tas, ka PVN veido gandrīz trešdaļu no valsts budžeta. Toreiz visi atceras, ka daudz tika runāts par karuseļu shēmām un PVN izkrāpšanu. Tas arī pamudināja Latvijas valdību mainīt pieeju un ieviest daudz stingrākus noteikumus PVN atmaksai. Bet īpaši svarīga ir VID loma, jo Latvija ir viena no pirmajām Eiropas Savienības valstīm, kur šī sistēma ieviesta kā automatizēta pārbaude.

Tas deva ļoti labus rezultātus, un Latvija ir uzskatāma par veiksmes stāstu šo jautājumu risināšanā, jo vēl daudzas valstis nav sasniegušas tik labus rezultātus kā mēs."

Jaunzeme teic, ka arī pērn tika turpināts iepriekšējos gados iesāktais un PVN plaisas samazināšana par 1,9 procentpunktiem panākta, pateicoties darbam ar nodokļu maksātājiem, kā arī aktīvai mākslīgā intelekta izmantošanai. Uz jautājumu, vai PVN plaisu ir iespējams samazināt līdz minimumam, Jaunzeme atbild:

"Mēs esam tuvu pie tā optimālā cipara, jo ir tāds maģiskais makroekonomiskais cipars – pieci. Gan par bezdarbu, gan dažādam plaisām runājot. Es domāju, ka mums nav liela rezerve palikusi. Centīsimies, ko vēl varēsim. Galvenā labā ziņa ir tā, ka nodoklis, kas veido trešo daļu no valsts budžeta, tiek maksāts labi. Tiem, kas saņem no budžeta algas un pensijas, nav pamata satraukumam, ka valsts budžetam ietu garām kādi līdzekļi.

Protams, līdz nullei vēl neviena valsts nav tikusi. ES vidējais līmenis ir apmēram 8,3%. Tā kā mēs šobrīd jau esam zem šī līmeņa."

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš pauž, ka PVN plaisas samazināšanās ir laba ziņa.

"Ja mēs ņemam vērā, ka īpaši jau PVN karuseļi un viss, kas ar to ir saistīts, ir bāze vispār ēnu ekonomikai un dažādām nelegālām lietām, tad šis samazinājums ir tiešām laba ziņa. Tas gan jāņem vērā, ka, piemēram, Rīgas Ekonomikas augstskolas ikgadējais ēnu ekonomikas indekss, kas tika publicēts maijā, uzrādīja ēnu ekonomikas pieaugumu.

Tas nozīmē, ka skaitļi neiet kopā, bet jāņem vērā, ka šis mērījums ir par ēnu ekonomiku kopumā. Tā kā darāmā, protams, vēl ir pietiekami daudz."

Endziņš uzsver, ka mazinoties PVN plaisai, aplokšņu algām un ēnu ekonomikai, godīga konkurence uzlabojas.

"Jāņem vērā, ka pēdējie divi gadi bija raksturīgi ar kovidlaiku, kad bija īpašs regulējums, ļoti apjomīgi atbalsta pasākumi, apjomīgi noteikumi, kas bija jāievēro uzņēmējiem. Es domāju, ka uzņēmēji noķēra šo sajūtu, ka, kārtīgi maksājot nodokļus, var saņemt arī atbalstu. Es pieļauju, ka šim faktoram arī ir bijusi ietekme uz šo rezultātu."

Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone uzsver, jo digitālāki kļūstam, jo mazāka iespēja veikt nelegālas darbības.

"Domājot, kas ir tie iemesli un veidi, kas ļāva samazināt PVN plaisu, noteikti ir jāuzteic elektroniskie rēķini. Faktiski digitalizācija ir panākusi savu, ka VID ir daudz vieglāk un ātrāk visu ieraudzīt un pēc tam arī novērst."

Meņģelsone teic, ka laikā, kad ekonomika pēc pandēmijas un arī šobrīd kara izraisīto seku dēļ ir novājināta, ir īpaši svarīgi, ka valsts kasē nonāk nodokļu nauda.

"Cerams, ka PVN plaisa aizvien samazināsies, un tas dod iespēju valdībai paskatīties uz nodokļu sistēmu kopumā un saprast, kur ir iekšējās plaisas, kas nemotivē vienā vai citā nodoklī uzņēmējus vai iedzīvotājus maksāt nodokļus."

Meņģelsone uzsver, ka nodokļu maksāšana ir valsts iekšējās veselīgas konkurences un godaprāta jautājums.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti