Vēl nevienojas par atvieglotākām publiskā iepirkuma prasībām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Ministru kabineta komiteja pirmdien, 16.maijā, vēl nepabeidza skatīt Finanšu ministrijas izstrādāto jauno Publisko iepirkumu likumu, kas paredz, ka iepirkuma procedūra nav jāpiemēro pakalpojumiem un precēm līdz 10 000 eiro vērtībā, un atlika tās izskatīšanu uz vēl vienu sēdi. 

Pašlaik noteiktais slieksnis, kad ir jāsāk piemērot iepirkuma procedūra, ir 4000 eiro, taču šo slieksni paredzēts celt līdz 10 000 eiro. Šo slieksni iepirkumos plānots celt, ņemot vērā, ka iepirkuma procedūra ir pārāk birokrātiska. Skrupulozā uzraudzība iepirkumos dažkārt atsijā pretendentus un rada šķēršļus mazāku uzņēmumu dalībai iepirkumos.

Jaunā likumprojekta mērķis ir nodrošināt Eiropas Savienības direktīvu prasību un arī mērķu ieviešanu Latvijas likumos. Eiropas eksperti secinājuši, ka pārāk birokrātiska un sarežģīta iepirkumu sistēma liedz iepirkumos piedalīties mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, tāpēc bremzē ekonomikas attīstību. Vienlaikus valsts un pašvaldību institūcijām jāmeklē arī jauni risinājumi, lai mazāk birokrātiska iepirkumu sistēma neradītu auglīgu augsni negodprātīgiem uzņēmējiem.

Daudzi no ierosinātajiem risinājumiem jau ir izraisījuši diskusijas starp valsts institūcijām un uzņēmēju organizācijām.

Viens no šiem ierosinājumiem paredz pasūtītāja tiesības liegt iepirkumos piedalīties pretendentiem, ar kuriem pasūtītājs iepriekš pamatoti lauzis līgumu. “Iebildums ir par to, ka gan likumprojekts, gan pašlaik spēkā esošais Publisko iepirkumu likums nosaka – ja pasūtītājs ir izmantojis iespēju vienpusēji atkāpties no līguma tamdēļ, ka tas nav ticis pildīts atbilstošā kvalitātē vai noteiktajos termiņos, tad šo pretendentu pasūtītājs var izslēgt no dalības kādā citā iepirkumā,” stāsta norāda Finanšu ministrijas pārstāve Inta Liepa.

Tomēr uzņēmēju organizācijas Latvijas Būvuzņēmēju partnerība vadītāja Baiba Fromane uzskata, ka šādas tiesības pasūtītājam būtu piešķiramas tikai tad, ja līguma laušanu par pamatotu atzinusi tiesa. “Tajos gadījumos, kad ir pierādīts, ka līguma laušana bijusi pamatota, mēs neiebilstam. Bet šajā gadījumā ir tā, ka trīs gadus no piedalīšanās konkursos tiek izslēgts pasūtītājs, nevērtējot, vai līguma laušana bijusi pamatota. Mēs esam aicinājuši norādīt  - ja ir ar tiesas spriedumu atzīts, ka šī līguma laušana bijusi pamatota, vai ja iepirkums tiek sludināts tieši par to pašu priekšmetu,” pauda Fromane.

Vēl uzņēmējiem arī ir iebildumi pret to, ka atsevišķos gadījumos valsts un pašvaldību institūcijām piešķirtas salīdzinoši plašas tiesības nerīkot konkursu un ātri slēgt līgumu ar konkrētu pasūtījumu arī gadījumos, ja citi uzņēmēji, kuri būtu vēlējušies piedalīties konkursā, to apstrīd. “Šis mehānisms, protams, attiecas uz steidzamiem gadījumiem, bet ne tikai. Arī uz to, ka pasūtītājam šķiet, ka ir tikai viens piegādātājs. Praktiskā problēma, ka pasūtītājs noslēdz šādu līgumu un  es vēlos iet uz tiesu, principā nevaru caur tiesu nekādā veidā panākt šī līguma apturēšanu,” skaidroja Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kameras pārstāve Katrīne Pļaviņa.

Ar jauno regulējumu mainīta arī nodokļu nomaksas pārbaude, paredzot, ka pretendents nevar uzvarēt publiskā iepirkumā, ja pieteikuma iesniegšanas termiņa pēdējā dienā vai šā lēmuma pieņemšanas dienā pretendentam ir nodokļu parāds vairāk par 150 eiro.

Jau ziņots, ka jaunais likums, piemēram, paredz arī paplašināt to pakalpojumu un piegāžu sarakstu, kurām nav jāpiemēro iepirkuma procedūras, un arī paplašina iespējamo iepirkuma procedūru klāstu.

Jaunais likums ir izstrādāts, ņemot vērā Eiropas direktīvu prasības, ar kurām ir iecerēts veicināt publiskā sektora izdevumu efektivitāti, atvieglojot mazo un vidējo uzņēmumu piedalīšanos iepirkumos, un dot iespēju iepirkumu rīkotājiem labāk izmantot publisko iepirkumu kopēju sabiedrisko mērķu atbalstam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti