Dienas ziņas

Pandēmijas laikā jaunieši vairāk zaudē darbu

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Valsts kontrolieris sniedz atskaiti Saeimai

Valsts kontrole: Ne visas izmaksas Covid-19 zaudējumu segšanai bijušas pamatotas

Valsts kontrole tāpat kā pērn arī šogad vērtēs Covid-19 krīzes risināšanai atvēlēto valsts līdzekļu pamatotību, tā, sniedzot ziņojumu Saeimā, uzsvēra valsts kontrolieris Rolands Irklis. Opozīcijas deputāti aicina revidentus šos tēriņus uzraudzīt daudz stingrāk.

Rolands Irklis ir pirmais Valsts kontrolieris, kurš par padarīto sniedza atskaiti Saeimai par revīzijas iestādes paveikto un nākotnes prioritātēm. Irklis lielu vērību uzrunā veltīja valsts tēriņiem Covid-19 pandēmijas laikā. Valsts kontrole koriģējusi savus revīziju plānus, nozīmīgu daļu resursu atvēlot pārbaudēm saistībā ar Covid-19 krīzes mazināšanai paredzēto līdzekļu izlietojumu.

Irklis parlamentāriešus informēja, ka vairākās ministrijās turpinās darbs, lai novērstu revīzijās konstatētos trūkumus. Visvairāk ieteikumu Covid-19 pārbaužu ietvaros ir Ekonomikas ministrijai – 13, Kultūras ministrijai – deviņi, bet pārējām ministrijām pieci vai mazāk.

Valsts kontrolieris Rolands IrklisJānis Kincis/Latvijas Radio

"Mēs visi esam bijuši liecinieki, ka atbalsts [Covid-19 pandēmijas seku pārvarēšanai] šajā posmā bijis izteikti necentralizēts. Katrs resors ir nācis ar saviem risinājumiem, tie ir bijuši diezgan dažādi. Tas arī radījis situāciju, ka līdzīgos apstākļos kāds saņēmis dāsnāku atbalstu, jo ir vienkāršāks atbalsta saņemšanas mehānisms, bet citam pieeja atbalsta mehānismiem ir grūta," skaidroja Valsts kontrolieris.

Viņš arī pauda, ka dažos gadījumos atbalsts, iespējams, bijis pārmērīgs, piemēram, lauksaimniekiem atbalsts piešķirts lielākā apjomā, nekā bijis faktiskais ieņēmumu samazinājums attiecīgajā nozarē.

Arī šogad Valsts kontroles uzmanības lokā būšot valsts tēriņi Covid-19 krīzes seku likvidēšanai, vairāk uzmanības veltot jomām ar augstāku neatbilstības risku.

Deputāts Reinis Znotiņš (Jaunā konservatīvā partija) debatēs norādīja – lai arī Valsts kontrolei ir tiesības saukt pie atbildības tās amatpersonas, kuru rīcības dēļ valstij nodarīti zaudējumi, reālu rezultātu īsti neesot. “Rezultātu īsti nav, tātad šī funkcija ir piešķirta, bet rezultāti ir... nu šobrīd ir pāris nepabeigti gadījumi, kas ir sākti izmeklēt. Nu tāpēc jāvērtē, vai nu šī funkcija tiek pilnvērtīgi izmantota, vai no šīs funkcijas vajag atteikties,” sacīja deputāts.

Opozīcija pārmeta, ka līdzšinējā revīzija par tēriņiem veselības aprūpes jomā bijusi pārāk vāja. Valsts kontrolei esot vajadzējis pievērsties tādu tēriņu vētīšanai kā izlietotie līdzekļi reklāmas un sabiedrisko attiecību kampaņām, kas nav nesušas solītos rezultātus.

"Tā varēja būt daudz stingrāka balss arī no jūsu puses attiecībā par to, kas veselības jomā šobrīd netiek darīts pareizi. Mēs redzam milzīgas PR kampaņas, reklāmas, kas veltītas ir tai auditorijai, kas absolūti neprasās uzmanību attiecībā, lai cīnītos ar Covid-19 pandēmiju," norādīja deputāts Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība).

Valsts kontrolē revidējamie temati tiek izvēlēti koleģiāli, tādējādi garantējot Valsts kontrolei neatkarīgas institūcijas statusu.

KONTEKSTS:

Līdz ar 2019. gadā pieņemtajiem grozījumiem Valsts kontroles likumā arī valsts kontrolieris ir to valsts amatpersonu vidū, kuras uzstājas ar ikgadējo ziņojumu Saeimā.  Ceturtdien, 28. oktobrī, valsts kontrolieris pirmo reizi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ziņoja Saeimai par paveikto un nākotnes prioritātēm.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt