Valmieras novadā attīsta Burtnieka zandarta zīmolu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Šogad Burtnieka ezerā tika samazināts rūpnieciskās nozvejas daudzums zandartiem un līdakām, lai saudzētu šo zivju resursus. Lai arī šīs zivis ezerā nārsto labi, tās nespēj izaugt līdz trofejas cienīgam izmēram. Valmieras novadā, uzskatot, ka Burtnieka zandarts ir nozīmīga ezera vērtība, ir sākts arī darbs, lai attīstītu Burtnieka zandarta zīmolu. Sagatavots arī pieteikums, lai to iekļautu Eiropas Savienības aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā.

Valmieras novadā attīsta Burtnieka zandarta zīmolu
00:00 / 04:55
Lejuplādēt

Ar ko tik īpašs ir tieši Burtnieka zandarts? To, protams, vislabāk var novērtēt kulinārijas speciālisti. Tāpēc Latvijas Radio vienā no Valmieras restorāniem tikās ar šefpavāru Artūru Taškānu, kura restorāna ēdienkartē nemainīgi ir arī Burtnieka zandarts.

"Tā vide, kur viņš ir audzis, tā laikam ir tā atšķirīgā, kas rada to citu garšu, vieglu, tādu foršu. Svaiga zivs garša, kas ir raksturīgi šim zandartam, ir tas, ka viņš ir viegli saldens. Cik ir ēsti zandarti no citiem ezeriem, arī igauņiem, manuprāt, šis ir gardākais zandarts, kas ir pieejams Latvijas tirgū," stāstīja Taškāns.

Burtnieku zandarts.
Burtnieku zandarts.

Kā ir ar zandartu daudzumu Burtnieka ezerā? Makšķernieki jau iepriekš bijuši neapmierināti ar to, ka ezera zivju resursiem kaitējumu nodara rūpnieciskā zveja. Tādēļ arī šogad tās apjomi ir samazināti.  

Valmieras novada pašvaldības vecākā vides speciāliste Evija Ozola stāstīja: "Ja paskatāmies no tāda atražošanās viedokļa, tad zinātnieki paliek vēl aizvien pie sava viedokļa, ka zandarts ezerā atražojas ļoti labi.

Cits stāsts ir par to, ka zandarts nav pieejams Burtniekā tik daudz vairs tādā izmērā, kā makšķerniekiem patiktu.

tadā, kas būtu trofejas zivis, bet zandarts ir pietiekamā apjomā. Esam arī ieviesuši pasākumus, lai tomēr šo resursu saudzētu. Zvejniekiem ir limiti, visu šo gadu bija divarpus reizes zandartam samazināti. Nu zvejnieki ir pieņēmuši to situāciju vai sapratuši. Savā ziņā, protams, jā, bet skaidrs, ka viņi laimīgi nav, tas viņiem ir krietns nozvejas apjoma samazinājums. Tas nozīmē arī ienākumu samazinājumu, bet tāpēc mēs nākam arī zvejniekiem savā ziņā pretim, veidojot šo Burtnieku zandarta zīmolu."

Zandarts ir viens no Burtnieku ezera neformālajiem simboliem jau gadu gadiem un arī viena no galvenajām vērtībām. Tāpēc, kā uzskata Vidzemes Augstskolas pētnieks Andris Klepers, ir jāmaina sabiedrības attieksme un izpratne par šo vērtību.

"Arī tas ierobežojums – 10 tonnas –, kas ir atļauts Burtnieka zandarta zvejai, tīri pēc statistikas, tā ir trešā daļa no Latvijā nozvejotā zandarta. Tā ir visnozīmīgākā daļa, ja salīdzinām ar Latvijas ezeriem kopumā. Un, protams, pie tādiem apjomiem mums ir jārunā par viņu kā par nozīmīgu vērtību," stāstīja pētnieks.

Burtnieka zandarta zīmols, pēc Klepera domām, palīdzētu arī zvejniekiem realizēt savu produkciju par augstāku cenu. Tādējādi arī viņiem nebūtu zaudējumi no nozvejas apjomu samazināšanas.

"Kā, nepalielinot apjomu būtiski vai nedubultojot, panākt to, ka zvejnieks joprojām var nopelnīt? Tas ir mazliet cits biznesa modelis, cits uzņēmējdarbības domāšanas veids, kas ietver šo priekšrocību akcentēšanu, zīmola veidošanu. Šeit man jāsaka komplimenti zvejniekiem, ka viņi bija atvērti, bija gatavi, ka jāmeklē jaunas pieejas," pastāstīja Klepers.

Tādēļ šogad, kā sacīja Evija Ozola, ir bijušas gan dažādas apmācības, gan arī skatīta citu uzņēmēju pieredze.

"Lai arī zvejnieks iemācītos viņu pārdot kā vērtīgu resursu – kā Burtnieka zandartu, nevis vienkārši zandartu kaut kur no iekšūdeņu zvejas. Tādā veidā arī viņiem šos ienākumus pielīdzinām iepriekšējam līmenim. Pirmkārt devāmies ciemos pie katra no zvejniekiem, pilnīgi individuāli iztaujājām, kur viņi šo zivi pārdod, par kādām summām, ko varētu darīt savādāk, kā viņiem pietrūkst. Vai arī bija tieši otrādi, bija arī zvejnieki, kas jau iepriekš ir apguvuši to maksimālo zivs potenciālu. Un viņi šo zivi jau pārdeva par iespējami dārgāku cenu," klāstīja Ozola.

Kā vēl viens solis, lai veidotu  Burtnieka zandarta kā kvalitatīva vietējā produkta atpazīstamību, būtu arī tā iekļaušana  Eiropas aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā.

Pētnieks Klepers skaidroja: "Ģeogrāfiskās izcelsmes aizsardzības mehānisms ir Eiropā radīts, lai šie produkti, kuri ir īpaši, kuriem ir saprotams, ka viņi nāk no kaut kāda konkrēta reģiona un tur ir tā specifika, tad viņi tiek reģistrēti, aizsargāti. Tas garantē kvalitāti, vērtību, arī juridisku aizsardzību. Nevar viltvārži uzdot, ka arī šī zivs ir Burtnieka zandarts. 

Stiprinot šo zīmolu, jāsaprot, kuri tad ir lielākie labuma ieguvēji. Pirmkārt, tie ir paši zvejnieki, Burtnieka ezera apkārtne, viesu nami, kuriem jāiegūst no tā, palielinot šīs zivs stāsta vērtību.

Mēs jau dodam labumu arī tai vietējai kopienai."

Tiek veidota arī  zīmola "Burtnieka zandarts" vizuālā identitāte, lai  jebkuram pircējam tirgū vai restorānā  būtu garantija, ka šī zivs ir augusi Burtnieka ezerā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti