Piemēram, valdība atbalstīja priekšlikumu par iespēju ļaut Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbiniekiem piešķirt prēmijas par noziegumu atklāšanu, kā arī finansējuma pārdali no atsevišķām ministriju programmām.
Saeima aizvadītajā trešdienā atbalstīja 2019. gada valsts budžeta projektu pirmajā lasījumā, bet ceturtdien noslēdzās priekšlikumu iesniegšana uz otro lasījumu. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija saņēmusi gandrīz 150 priekšlikumus - valsts budžeta likumprojektam iesniegti teju 60 priekšlikumi, bet ar budžetu saistītajiem likumprojektiem - tuvu 90 priekšlikumiem.
Tos iesniegušas Saeimas frakcijas, kā arī komisijas, deputāti individuāli un arī nozaru ministrijas. Starp priekšlikumiem gan nav koalīcijas frakcijas un deputātu ierosinājumu, jo koalīcija iepriekš vienojās, ka tādi netiks iesniegti.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli valsts budžeta projektam iesniegtos priekšlikumus Budžeta komisijai jānosūta atzinuma sniegšanai valdībai.
Starp priekšlikumiem, kas paredzēja papildu finansējuma piešķiršanu, bija, piemēram, Saeimas opozīcijas deputātu rosinājums šī gada budžetā atrast līdzekļus 22 324 eiro apmērā biedrībai "bezvests.lv", lai atbalstītu pazudušo personu meklēšanas. Savukārt Centrālā vēlēšanu komisija lūdz šī gada budžetā paredzēt 111 000 eiro, lai minimālā apjomā nodrošinātu vēlētāju datu apmaiņu tiešsaistē, bet lielākoties opozīcijas deputātu iesniegtais priekšlikums paredz pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika nodrošināšanai no 1. septembra piešķirt 9,4 miljonus eiro.
Vairums deputātu kā naudas avotu norādījuši līdzekļus neparedzētiem gadījumiem, taču finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”) stāstīja, ka arī šajā budžeta sadaļā naudas deputātu iecerēm nepietiek.
“Parasti neparedzētiem gadījumiem bija paredzēti 30 līdz 40 miljonu eiro apjomā. Pašreizējais budžets paredz tikai 20 miljonus eiro. Līdz ar to ir risks, ka kādu problēmu, dabas stihiju dēļ mēs varētu palikt bez papildu līdzekļiem. Līdz ar to mēs vērtējām ļoti uzmanīgi šīs lietas,” norādīja Reirs.
Viņš apliecināja, ka turpinās naudas meklējumi pedagogu algu paaugstināšanai. No vajadzīgajiem deviņiem miljoniem eiro pagaidām budžetā ir “rezervēti” 1,55 miljoni.
2019. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,2 miljardu, bet izdevumi 9,4 miljardu eiro apmērā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 6,4 miljardus, bet izdevumi 6,8 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti trīs miljardu eiro, bet izdevumi 2,8 miljardu eiro apmērā.
Vispārējās valdības budžeta deficīts šogad plānots 0,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt IKP pieaugums 2019. gadā prognozēts 3% apmērā.
Iepriekš Finanšu ministrijā (FM) norādīja, ka pērn, organizējot diskusijas ar nozaru ministrijām, tika turpināta valsts budžeta izdevumu pārskatīšana. Tās rezultātā ministrijas sagatavoja priekšlikumus, rodot finanšu resursus savas nozares neatliekamo pasākumu finansēšanai. Īpaši uzmanība tika pievērsta efektīvai valsts nekustamo īpašumu izmantošanai un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas optimizācijai, kā arī līdz šim piešķirtā finansējuma pārskatīšanai, analizējot tā aktualitāti un sasniegto rezultātu. Kopējie izdevumu pārskatīšanas rezultāti 2019. gadā ir 51,3 miljoni eiro, no kuriem finansējums 7,6 miljonu eiro apmērā ir novirzīts kopējās fiskālās telpas uzlabošanai, savukārt 43,7 miljoni eiro nozaru ministriju noteiktajām prioritātēm.
Šā gada budžetā iekļauti papildu 87,5 miljoni eiro veselības darbinieku atalgojuma paaugstināšanai, 8,9 miljoni eiro tiesnešu un prokuroru darba samaksas palielināšanai, kā arī 4,8 miljoni eiro ilgstošās sociālās aprūpes iestāžu darbinieku atalgojuma paaugstināšanai. Savukārt 41,3 miljoni eiro paredzēti pabalstiem par izdienas gadiem iekšlietu un tieslietu jomas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm.
Tāpat 7,2 miljonus eiro paredzēts piešķirt pasākumu plāna noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai īstenošanai.
Papildus trīs miljoni eiro paredzēti medikamentu pieejamības reto slimību pacientiem nodrošināšanai, bet 2,7 miljoni eiro īpašas kopšanas pabalsta palielināšanai bērniem un pieaugušajiem ar invaliditāti kopš bērnības. Tāpat papildu 5,4 miljonus eiro paredzēts piešķirt Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksu nodrošināšanai. Savukārt 10,4 miljoni eiro plānoti, lai nodrošinātu pensiju indeksāciju un pabalstus mirušā pensionāra laulātajam.
Trīs miljoni eiro novirzīti neatkarīgo iestāžu, piemēram, sabiedrisko mediju, Tiesībsarga biroja, Valsts kontroles un citu iestāžu darbības pilnveidošanai. Savukārt Latvijas diasporas atbalsta pasākumiem paredzēti 2,6 miljoni eiro.
2019. gada budžetā aizsardzības nozares pasākumiem paredzēts piešķirt par 60,3 miljoniem eiro vairāk nekā pērn, tostarp lai nodrošinātu finansējumu nozarei 2% apmērā no IKP.
Savukārt pašvaldību budžetiem no nodokļiem iepriekš plānoto 19,6% vietā novirzīs 19,4%.
