Uzņēmēji gan uzskata, ka arī līdz šim ir darījuši visu iespējamo, lai samazinātu energoresursu patēriņu, bet jauni maksājumi tikai ierobežos attīstību.
Atšķirībā no daudzdzīvokļu mājām, kuru iesaistīšanās energoefektivitātes celšanas projektos atkarīga no iedzīvotāju spējas vienoties, uzņēmēji labprāt iesaistās projektos, kas spētu gan uzlabot darba vidi, gan samazināt elektroenerģijas patēriņu.
“Energoefektivitātei mēs pievēršam īpašu uzmanību. Esam uzrakstījuši divus projektus, piedalījušies Klimatu pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) programmās,” stāsta SIA "Jelgavas tipogrāfija'' valdes loceklis Rodijs Trankalis.
Uzņēmumā ''Jelgavas tipogrāfija'' pakāpeniski tiek nomainītas arī ražošanas iekārtas, tomēr mēnesī uzņēmums iztērē apmēram 100 megavatstundas. EM sagatavotais projekts komersantiem, kuri gadā patērē vairāk nekā 500 megavatstundas un kuri nav ieviesuši energopārvaldības sistēmu uzņēmumā, paredz maksāt energoefektivitātes nodevu 7% apmērā no iepriekšējā kalendārā mēnesī patērētās enerģijas.
“Pirmajā acumirklī liekas, jo tu vairāk taupi, jo tev uzliek lielāku sodu par to, ka tu taupi. Tev būs vairāk jāmaksā.
Pagaidām nav komentāru, vēl jāizstudē šis priekšlikums,” atzīst Trankalis.
Arī uzņēmumam “Latvijas piens”, neskatoties uz to, ka gan ēka, gan ražošanas iekārtas ir salīdzinoši jaunas, elektrības patēriņa apjoms nav mazs. Visvairāk energoresursu tiekot tērēti siera pagrabos, kur samazināt to apjomu neesot iespējams, tāpēc potenciālā energoefektivitātes nodeva raisa bažas.
Uzņēmumam, kurš strādā vienā no sarežģītākajām nozarēm tautsaimniecībā, papildus nodeva 7% apmērā ir “ārkārtīgi liels slogs,” atzīst SIA''Latvijas piens'' valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.
Sagatavotais noteikumu projekts pašlaik nodots starpinstitūciju saskaņošanai, bet pēc tam tas būs jāapstiprina Ministru kabineta sēdē.
Energoefektivitātes nodevu plānots sākt piemērot no 2017. gada 1. aprīļa, bet mazajiem un vidējiem komersantiem no 2018. gada 1. maija.