Pievienotā vērtība

Ilgtspēja un zaļais kurss vairs nav tikai smuki vārdi, bet jaunā ekonomiskā kārtība

Pievienotā vērtība

Stājies spēkā jaunais Īres likums: cerība uz izīrēšanas tirgus atdzīvošanos vismaz Rīgā

Ekonomikas atveseļošanās pēc Covid-19: vērtē politikas veidotāji un individuālie uzņēmēji

Uzņēmējs mudina nevilcināties ar «ES finanšu potes» atbalsta apguvi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Premjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") runāšana par to, ka vajadzētu sākt domāt, kā pakāpeniski atteikties no Covid-19 atbalsta uzņēmējiem, nav tikai tāda flirtēšana, bet reāla, objektīva nepieciešamība. Arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība) sarunā ar Talsu puses uzņēmējiem atzina – Covid-19 pandēmijas atbalstam drīz būs gals. Taču drīzumā būs pieejams atbalsts no Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānismā jeb "Eiropas Savienības (ES) finanšu potes", ko mežu nozares uzņēmuma SIA "Krauzers" vadītājs Andis Araks mudināja apgūt iespējami ātri.

"Covid-19 laiks arī ir radījis blakni, kad cilvēki, uzņēmēji meklē attaisnojumus vai ieganstus, kādēļ kaut ko nedarīt, bet es tomēr gribētu aicināt, ka šis ir tas brīdis, kad vajadzētu darīt, jo drīz būs pieejamas lielas iespējas realizēt ambīcijas, varbūt pat tādas vistrakākās, kādas normālos apstākļos varbūt būtu grūti realizēt, būtu grūti piesaistīt finansējumu. (..) Ir labi, ka ir šīs atbalsts, bet parādās arī diezgan daudz informācijas, ka ir uzņēmumi, kas to izmanto negodprātīgi, veic dažādus vingrinājumus, lai tiktu pie šiem līdzekļiem. Negribētu, lai šie atbalsta rīki izraisa atkarību, un tas ir laika jautājums, kad no šiem atbalstiem vajadzēs atteikties un atstāt tām nozarēm, kas ir [vairāk] cietušas un kam ir jāpalīdz piecelties," sacīja  Vitenbergs.

Būtu visai loģiski, ka liela daļa uzņēmēju un to pārstāvošās organizāciju tagad sāktu skaļi protestēt, atbalsts jāturpina, ir grūti, bet mežu nozares uzņēmuma SIA "Krauzers" valdes priekšsēdētājs Andis Araks piekrita, ka tie, kas ražo un spēcīgi ir eksportā, bez atbalsta var iztikt.  

"Būtu pēdējais laiks beigt atbalsta instrumentu došanu vai naudas došanu eksportspējīgiem uzņēmumiem, jo mēs zinām, ka tur visur ir izrāvieni, pieaugumi. Ja ir vajadzīgi atbalsta instrumenti, tad tas ir vietējiem, reģionālajiem pakalpojumu sniedzējiem, kam visiem, manuprāt, vēl neļauj strādāt. Tiem ir tā, ka vajadzētu vēl pagarināt šos atbalsta instrumentus, jo viņi daudzi ir apskaužamā situācijā.

Protams, finanšu ministrs Jānis Reirs teica, ka aiz matiem visi nav jāizvelk ārā, bet šie reģionālie, mazie uzņēmēji, kas ir pakalpojumu sniedzēji un preču pārdevēji vietējam tirgum, viņi daudzi ir apskaužamā situācijā.

Tur ir vajadzīgi gudri instrumenti tuvākam laikam, lai mēs nepaliktu bez viņiem. Savādāk mums ne tikai izejmateriāls – metāls un būvmateriāli – sadārdzināsies neadekvāti, bet arī preču cenas vietējam patēriņam var neadekvāti pieaugt," sprieda uzņēmējs.

Atbalsta prasīšanas vietā politiķi uzņēmējus aicina aktīvi domāt par to kā apgūt ES atveseļošanās fondu naudu, gatavoties jaunajām iespējām, atvēzēties ambiciozām idejām un lielām investīcijām. Uzņēmēji pretī aicina politiķus un valsts pārvaldi būt pašiem ātrākiem un prātīgākiem, pēc iespējas ātrāk nodefinēt, kam tieši būs pieejama ES fondu nauda, jo līdzšinējā pieredze ar līdzīgām investīcijām ne vienmēr bijusi patīkama un reizēm tā arī maksā visai dārgi. 

"(..) Mums ir ideja, ko vajag realizēt maksimāli gada laikā. Pieredze ar Finanšu ministrijas Centrālā finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) rāda, ka tur katrs projekts aiziet divu gadu garumā līdz lēmuma pieņemšanai. (..) Iesniegšanas termiņi tiek pagarināti līdz pat pusgadam, un tas ir pilnīgi slikti. Izskatīšana par rezultātu paziņošanu tiek novilkta līdz pat pēdējam vakaram. Tas būtu tas, ko es noteikti vēlētos aicināt Ekonomikas ministriju – neņemt šo slikto piemēru no Finanšu ministrijas CFLA, un savā pakļautībā esošos projektus nodefinēt pēc iespējas ātrāk, virzīt tos uz priekšu. (..) Jo pēc trim gadiem, iespējams, visas tās lietas, par ko mēs šobrīd runājam, var vairs nebūt aktuālas.

Konkrēts piemērs no mana uzņēmuma – divu gadu garumā mēs esam startējuši uz projektu un šobrīd sadārdzinājums no pagājušās vasaras līdz šodien noslēgtajā līgumā ir 800 000 eiro pie trim miljoniem eiro. Nu tas ir traki," atzina uzņēmējs.

Atliek cerēt, ka gan uzņēmēji gan valsts pārvalde būs uzdevumu augstumos un ekonomikas atveseļošanās tiešām būs kā smalkā sanatorijā – ar zināmu piesardzību uz to cer arī banku ekonomikas analītiķi, kuri pa procentiņam vien ceļ augšā ekonomikas izaugsmes prognozes. Ekonomikas atgūšanās būs strauja, bet nevienmērīga, sacīja "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis, brīdinot arī par cenu kāpumu. 

"(..) Protams, uzņēmēji  ne tikai Latvijā – tie, kas ir cietuši zaudējumus – noteikti meklēs iespējas, kā šos zaudējumus kompensēt, tāpēc daudzviet noteikti varam sagaidīt arī tādu zināmu krīzes piecenojumu," lēsa ekonomists.

Optimisms ir augsts, cerības arī, bet, vai un kādas korekcijas tajā ienesīs realitāte un pandēmijas tālākā gaita – var tikai zīlēt un, protams, optimistiski cerēt uz to labāko.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti