Kā norāda eksperti, esošā likuma redakcija nevieš pārliecību, ka iepirkumu rīkotāji tiešām būtiski samazinās zemākās piedāvājuma cenas kā vienīgo vai galveno kritērija izmantošanu, organizējot iepirkumus.
Jaunais iepirkumu likums, kurš izstrādāts, pielāgojoties jaunas Eiropas direktīvas prasībām, paredz būtiski reformēt publisko iepirkumu kārtību, atsevišķām iepirkumu kategorijām vienkāršojot iepirkuma kārtību, bet vienlaikus arī ļaujot iepirkumu organizētājiem piemērot jaunus kritērijus iepirkumos, kā arī vieglāk atsijāt uzticību zaudējušus iepirkumu dalībniekus.
Tiesa, LTRK organizētā diskusijā izskanējušie viedokļi liecina par to, ka uzticības topošā likuma efektivitātei pietrūkst.
Viena no būtiskākajām problēmām uzņēmēju vērtējumā ir fakts, ka arī jaunajā likumā pietrūkst mehānismu, kuri pasūtītājus mudinātu atteikties no zemākās cenas kā no galvenā kritēriju iepirkumos.
„Latvijā 80% gadījumu tiek piemērots zemākās cenas kritērijs. Ir pilnīgi skaidrs, ka tikai un vienīgi likuma regulējums neradīs uzreiz būtisku izmaiņu, attieksmes maiņu kvalitāti. Tas ir ilgtermiņa darbs,” komentē LTRK eksperte Līga Batalauska.
Savukārt Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja Dace Gaile atgādina, ka daļa no iemesliem, kāpēc zemākā cena joprojām tik plaši tiek izmantota, ir saistīti arī ar biežu iepirkumu apstrīdēšanu, kā arī nespēju, piemēram, nozaru līmenī vienoties par to, kādas izmaksas nozarē ir uzskatāmas par ekonomiski pamatotām un pieņemamām no godīgas konkurences viedokļa.
„Mēs redzam, ka saimnieciskais izdevīgums līdzās kvalifikācijas jautājumiem ir viens no TOP strīdus jautājumiem,” saka Gaile.
„Līdz ar to – manuprāt, visām nozarēm to entuziasmu, ar kādu tiek paļāta zemākā cena un teikts, ka tas ir nekam nederīgs kritērijs, vajadzētu pārnest uz šo kritēriju sagatavošanu. Es vienkārši biju dziļi sabijusies par to, kas notiks, kad pasūtītājiem pateiks, ka nevienā būvdarbā, nevienā pakalpojumu iepirkumā jūs vairs zemākās cenas kritēriju izmantot nevarat. Tad mēs visi ņemsimies ar tiem defektu novēršanas laikiem, garantijas un izpildes termiņiem, kuri tur būs nereāli un brīnumaini, un tā tālāk,” bažas neslēpa Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja.
Arī Finanšu ministrijas pārstāve Līga Neilande uzsver, ka iepirkumu nozares sakārtošana nav iespējama, arī pašiem uzņēmējiem nesakārtojot uzņēmējdarbības vidi un nevienojoties par godīgu konkurenci vismaz nozares robežās, un, lai gan šāds darbs ir apjomīgs, citu valstu pieredze liecina, ka tas ir paveicams.
„Protams, grandiozs darbs ir jāizdara,” teica Neilande. „Bet citās valstīs, uz kurām šī pieredze balstās, piemēram, Dānija un tamlīdzīgi, tas ir izdarīts. Tāpēc arī tas nav nesaprātīgi, ka ir kaut kāds līmenis tomēr jāsasniedz,” uzsver Neilande.
Latvijas Pašvaldību savienība prognozē - jaunais iepirkumu regulējums būtiski palielinās birokrātisko slogo "nopietnos iepirkumos" tāpēc, ka vajadzēs strādāt ar lielāku dokumentācijas apmēru, iesaistīt vairāk ekspertu, kā arī veikt vairāk pārbaužu.
