Uzņēmēji un arodbiedrības: FM piedāvātā nodokļu reforma – radikāla, bet konceptuāli atbalstāma

Finanšu ministrijas (FM) izstrādātā nodokļu politikas reforma ir līdz šim nopietnākais un radikālākais piedāvājums, kas konceptuāli ir atbalstāms. To pēc Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdes otrdien, 28.februārī, atzina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadība.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) NTSP sēdē pirmo reizi prezentēja FM nodokļu politikas pamatnostādnes, kas tostarp paredz izlīdzināt ienākuma nodokļa likmes, atcelt solidaritātes nodokli, saglabāt mikrouzņēmumu nodokli, palielināt minimālo darba algu un virkni citu izmaiņu.

Gavrilovs: IIN samazināšana būtu liels panākums

Kā preses konferencē pēc NTSP sēdes atzina LBAS vadītājs Egils Baldzēns, FM piedāvā pēdējos gados nopietnāko un radikālālo nodokļu politikas reformu, kas nopietni skars kapitāla un darbaspēka nodokļus. Reforma paredz noteikt vienādu likmi ienākumiem – darba algai un ienākumiem no kapitāla –, par ko iepriekš daudz runāts.

Pēc Baldzēna teiktā, īstenojot reformu plānā paredzētos pasākumus, minimālās algas saņēmēji mēnesī saņems par vismaz 70 eiro vairāk nekā tagad.

"Tas ir nopietns solis uz priekšu, jo uzskatām, ka darba samaksa ir bijusi par zemu," piebilda LBAS līderis.

LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs norādīja – ja izdosies samazināt darbaspēka nodokļus, tostarp IIN likmi, tad tas būs liels panākums.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" norādīja, ka darbaspēka nodokļu slogs pašlaik ir par lielu, īpaši salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu.

Meņģelsone norādīja, ka tāpat Latvijā ir jāpaaugstina minimālā alga, jo ar zemām algām izrāvienu ekonomikā nepanāks. "Minimālās algas celšana ir Eiropas Savienība valsts cienīga rīcība," piebilda LDDK ģenerāldirektore.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Pēc Gavrilova teiktā, sociālie partneri sēdē otrdien iepazinās ar FM piedāvāto reformu plānu, bet priekšā vēl ir liels darbs. Tostarp jāizstrādā detalizēti aprēķini par reformu plāna pasākumu ietekmi uz valsts budžetu.

Kučinskis: Reformas fiskālā ietekme – ap 100 miljoni

Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) atzina, ka pašlaik vēl nav gana izpētīta fiskālā telpa jeb tas, kāda ietekme iecerētajiem pasākumiem būs uz 2018.gada valsts budžetu, taču, visticamāk, tā varētu būt ap 100 miljoniem eiro.

Finanšu ministre izteicās: lai reformas ietekme uz budžetu nebūtu pārāk liela, viens no risinājumiem ir iecerēto pasākumu īstenošanu sadalīt pa gadiem. Taču tas nebūtu vēlams, jo tad reformu būtu sarežģītāk ieviest.

"Mēģinām strādāt fiskāli atbildīgi, un nedomāju, ka mērķis ir milzīgi palielināt budžeta deficītu," piebilda finanšu ministre.

Pašlaik aktuāls ir jautājums par reformu plānā paredzēto veselības apdrošināšanas finansēšanu. FM piedāvā veselības budžeta uzlabošanai iezīmēt 1% sociālās apdrošināšanas maksājumos.

Taču LBAS vadītājs izteica bažas, ka veselības aprūpei nepieciešamo finansējumu varētu rast, ceļot sociālā nodokļa likmi. Taču finanšu ministre Reizniece-Ozola teica, ka šāda plāna neesot – reforma iecerēta, nepalielinot kopējo nodokļu slogu.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Aktuāls jautājums – kompensāciju mehānisms pašvaldībām

Tāpat jautājums ir par to, vai un kā tiks kompensēts pašvaldību ieņēmumu kritums pēc ieceres samazināt IIN likmi no pašreizējiem 23% līdz 20%. Kā zināms, IIN ieņēmumi ir galvenais vietvaru ienākumu avots.

Finanšu ministre izteikusies, ka pašvaldībām ar IIN likmes samazināšanu saistītais ieņēmumu kritums tiks kompensēts un ka FM jau strādā pie kompensējošiem mehānismiem. Taču pašvaldības pagaidām ir piesardzīgas, jo šo FM piedāvājumu nav redzējušas.

"Nevaram vērtēt, mēs neesam redzējuši Finanšu ministrijas oficiālās pozīcijas par ietekmēm uz pašvaldību budžetiem un uz valsts budžetu.

Šobrīd tā bija tikai prezentācija. Parasti ir tā, ka parāda saturu, un tad ir prezentācija. Šobrīd ir otrādāk," komentēja Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors un Saeimas deputāts Viktors Valainis ("Vienotība").

Labās ieceres saistītas ar cīņu pret ēnu ekonomiku

Premjers Kučinskis uzsvēra, ka Latvija šobrīd ir nodokļu reformas sākumā. Viņš atgādināja, ka visas labās ieceres ir atkarīgas no cīņas ar ēnu ekonomiku.

"Ir jāsaprot, un, ko es gribu no savas puses uzsvērt, ka nekas no tā nebūs iespējams, ja mēs netiekam galā ar savu ēnu ekonomiku.

Pie tam es to pat trīs daļās sadalītu – viens ir aplokšņu algas, arī šie krāpšanas gadījumi, kas ir, bet vēl viens, pie kā jāpieķeras, ir legālā nodokļu nemaksāšana," norādīja premjers.

Finanšu ministre piebilda, ka priekšā ir saspringtas sarunas par dažādām detaļām, piemēram, nodokļu atvieglojumiem, jo katra nianse var būtiski mainīt ietekmi uz budžetu.

"Tāpēc bez konceptuālās, vispārējās vienošanās, protams, ka darbs pie niansēm, pie atsevišķām detaļām būs ārkārtīgi svarīgs un sarežģītākais droši vien," teica ministre.

Premjers: Priekšā vēl ir ļoti smags darbs

Ministru prezidents atzina, ka sociālie partneri pagaidām ir visai "uzmanīgi", taču no viņiem ir atbalstoša attieksme pret reformu piedāvājumu.

Valdību veidojošās koalīcijas partneru atbalsts reformai ir, un pašlaik svarīgi nepazaudēt sabiedroto un sabiedrības atbalstu. "Protams, tas ir trausls ledus," vērtēja Kučinskis, izsakot cerību, ka ar sociālo partneru atbalstu reformu kopīgiem spēkiem izdosies īstenot.

Ministru prezidents: Priekšā vēl ir ļoti smags darbs
00:00 / 00:44
Lejuplādēt

"Es saprotu, ka priekšā vēl ir ļoti smags darbs gan ar veselības finansējumu, gan ar pārējām lietām. Līdz finišam vēl ir labs laiks ejams. Domāju, visi esam apliecinājuši, ka mēs to kopā gribam un arī varēsim izdarīt," teica premjers.

To, ka Latvijas nodokļu vide ir jāreformē, iepriekš norādījusi gan Pasaules banka, gan OECD. Arī politiķi atzīst, ar esošo nodokļu sistēmu, sasniegt Valdības rīcības plānā paredzēto 5% izaugsmi neizdosies.

“Vai nu tagad mēs to izdarām, vai būs ļoti ilgi jāgaida. Šis varētu būt ļoti izšķirošs solis, lai Latvija būtu pievilcīgākā zeme investīcijām un biznesa videi, vienlaicīgi saglabājot telpu, lai segtu izdevumus, kas kopā ir jādara,” sacīja premjers.  

LDDK prezidents Gavrilovs piebilda, ka šoreiz politiķiem ir jābūt tikpat vienotiem par nodokļu stratēģiju kā par Latvijas iestāšanos eirozonā vai OECD.

"Tas var būt pēdējais mirklis, kad varam pacelt ekonomiku," piebilda LDDK prezidents.

Nodokļu reformu plānots ieviest 2018. gadā. Pamatnostādnes plānots apstiprināt Ministru kabinetā aprīlī, savukārt līdz septembrim iecerēts grozīt attiecīgos likumus Saeimā.

Tiesa simtprocentīgu atbalstu visas puses vēl negarantē, tostarp risinājumā par medicīnas finansējumu.

“Es jau esmu teicis, ka mums jāmeklē nevis kā novirzīt papildus naudu no sociālā budžeta, bet kā papildināt sociālo budžetu, lai padarītu to ilgtspējīgu,” atgādināja labklājības ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”) .

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Ko paredz Finanšu ministrijas reformu plāns

Jau ziņots, ka FM piedāvā reformēt darba spēka nodokļus, ieviešot IIN likmi 20% ieņēmumiem līdz 45 000 eiro gadā, bet ieņēmumiem virs 45 000 eiro gadā nosakot IIN likmi 23% apmērā. FM arī piedāvā celt minimālo algu līdz 430 eiro (pašlaik 380 eiro), kā arī atcelt solidaritātes nodokli. Tāpat paredzēts noteikt diferencēto nepaliekamo minimumu.

Tāpat FM norāda, ka gadījumā, ja tiks lemts paaugstināt strādājošo neapliekamo minimumu, būs jārisina arī jautājums par pensionāru neapliekamo minimumu. FM rosina pakāpeniski paaugstināt neapliekamo minimumu ar 300 eiro. FM ieskatā, būtiskai pensionāru daļai neapliekamā minimuma pieaugums līdz 500 eiro dotu līdz 15 eiro papildu ienākumu mēnesī.

FM rosinātās izmaiņas kapitāla nodokļos paredz noteikt IIN likmi 20%, 0% likmi reinvestētajai peļņai un noteikt 20% likmi peļņas sadales brīdī. Tāpat plānots atteikties no atbrīvojumiem, kas tiks kompensēti ar darba spēka nodokļu samazinājumu.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme nodokļu reformas ietvaros tiek saglabāta 21%, tomēr plašāk plānots ieviest t.s. reverso PVN maksāšanas kārtību. Ministrija rosina arī saglabāt mikrouzņēmumu nodokļa regulējumu, samazinot mikrouzņēmuma pieļaujamo apgrozījumu no līdzšinējiem 100 000 eiro līdz 40 000 eiro gadā.

FM arī izstrādājusi trīs ieteikumus veselības budžeta uzlabošanai, no kuriem ministrija dod priekšroku pirmajam scenārijam, kas paredz sociālās apdrošināšanas maksājumos iezīmēt 1%, tādējādi budžetā papildu dodot 167 miljonus eiro. Otrs scenārijs paredz palielināt pacienta līdzmaksājumus, ja nav veikta sociālā apdrošināšana. Bet trešais scenārijs paredz palielināt PVN par vienu procentpunktu, kas ļautu iekasēt papildu 80 miljonus eiro.

Dienu iepriekš ar saviem priekšlikumiem nodokļu politikas reformai nāca klajā Latvijas Banka (LB). Tās piedāvājums būtiski neatšķiras no FM priekšlikumiem. Arī LB mudina izlīdzināt ienākumu nodokļa likmes - IIN darba algai samazināt no 23% līdz 20%, bet IIN no kapitāla un kapitāla pieauguma palielināt no 15% līdz 20%.

Īstenojot reformas, piemēram, vienam strādājošajam bez bērniem, kurš saņem minimālo algu, pēc nodokļu reformas makā mēnesī papildus ieripotu 79,2 eiro. Tikmēr vecākam ar minimālo algu un diviem bērniem ieguvums būtu vien 31,7 eiro. Līdzīga situācija vērojama arī lielāko algu saņēmēju kategorijā.

Īstenojot nodokļu reformu, Latvijā būs zemākās darba algas izmaksas algai, kura bruto būtu mērāma, piemēram 910,5 eiro apmērā. Tiesa, vēl aizvien salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, Latvijā neto summa jeb alga, ko strādājošais saņemtu uz rokas būtu mazāka – proti 641 eiro, kamēr Lietuvā tie būtu 698 eiro, bet Igaunijā 738 eiro.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti