Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš secina, ka valdības nostāja ir – biznesam jārūpējas pašam par sevi. Taču pat tiem komersantiem, kas pašlaik par augstām cenām it kā rezervē gāzi ziemai, nav garantiju, ka vajadzīgajā laikā pie gāzes vispār tiks.
"Ja gadījumā tiešām izveidojas kaut kāds pats melnākais scenārijs un tiešām ir problēma ar pieejamās gāzes apjomu, tad iedarbojas krīzes risinājumi, proti, kad zināmai lietotāju grupai sāk atslēgt vai mazināt gāzes piegādes. Diemžēl pēc esošajiem noteikumiem sanāk, ka pat tos, kuri ir par šābrīža trakajām cenām nopirkuši gāzi, atslēdz. Šādos apstākļos runāt par drošu sajūtu, protams, ir sarežģīti. Šīs ir tās lietas, kuras noteikti ir jāatrisina, tad mēs varēsim justies mazliet drošāk," norāda Endziņš.
KONTEKSTS:
Valdība sēdē pirms Jāņiem konceptuāli vienojās, ka nākamajā apkures sezonā valsts segs pusi no siltumapgādes izmaksu sadārdzinājuma gan centrālās apkures saņēmējiem, gan tiem, kas apkurei izmanto elektrību, gāzi un granulas. Energoresursu izmaksu pieauguma daļējai kompensācijai apkurē valsts makā būs jārod aptuveni 220 miljoni eiro, bet kopējie izdevumi papildu atbalstam iedzīvotājiem plānoti 350 miljonu eiro apmērā.
Valdība par iecerētā atbalsta nosacījumiem lems augusta otrajā nedēļā.
Tikmēr AS "Latvijas Gāze" no 2022. gada 1. jūlija paaugstināja gāzes tarifus, kas atkarībā no patēriņa apmēra pieauga robežās no 65,6% līdz 89,9%.
Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) pagājušajā nedēļā gan norādīja, ka jaunais tarifs neatbilst tam, par cik gāze tiks iegādāta, lai to nodrošinātu iedzīvotājiem. Attiecīgi zaudējumus, kas saistīti ar gāzes piegādi šajā periodā, piegādātājs iekļaus tarifā nākamajā periodā. Tādējādi ir bažas, ka mājsaimniecībām dabasgāzes tarifs no nākamā gada janvāra varētu kāpt nesamērīgi strauji, tāpēc valdībai noteikti būs jāvērtē tarifa maiņa, norādīja ministre.
