ĪSUMĀ:
- Statistika: minimālo algu saņem 15,3% strādājošo, bet viņu skaits samazinās.
- Risināt nevienlīdzības problēmas solīja gan koalīcija, gan prezidents Levits.
- Koalīcijas nodokļu jautājumu komiteja rosina minimālo algu celt no 430 līdz 500 eiro.
- LTRK ieceri kritizē: ja neaug produktivitāte, būs problēmas.
- Šūšanas uzņēmums “Nemo”: Tad izdzīvot varēs “aplokšņu algu” maksātāji.
- Izskanējušo ieceri kritizē arī Latvijas Darba devēju konfederācija.
- Koalīcijas plāns: celt neapliekamo minimumu, pārskatīt dara spēka nodokļus, PVN un NĪN.
- Kādas būs izmaiņas, politiķi vēl neatklāj.
- Koalīcija darbu pie nodokļu izmaiņu piedāvājuma plāno pabeigt augusta sākumā.
Nepieciešamībai risināt ienākumu nevienlīdzības problēmu kā vienu no saviem galvenajiem uzdevumiem, stājoties amatā, uzsvēra jaunais Valsts prezidents Egils Levits. To risināt sola arī koalīcija, kura sākusi darbu pie nodokļu politikas izmaiņām.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem šobrīd minimālās algas Latvijā saņem 122 000 cilvēku jeb 15,3% strādājošo. Lai gan minimālo algu saņēmēju skaits samazinās, tas aizvien ir liels.
Tagad koalīcijas veidotā Nodokļu politikas izmaiņu komiteja to piedāvā palielināt līdz 500 eiro pašreizējo 430 eiro vietā. Šī iecere gan vēl nav apstiprināta.
Finanšu ministra padomnieks, Nodokļu politikas izmaiņu komitejas loceklis Ints Dālderis (“Jaunā Vienotība”) skaidroja, ka mērķis ir mazināt nevienlīdzību “un mazo algu saņēmējiem mums ir jāmēģina risināt šis jautājums”.
“Šis ir primārais uzdevums, ar ko valdībai ir jāstrādā. [...] Svarīgi, lai tas notiktu katru gadu, neraugoties uz to, kāds ir ekonomikas cikls, jo mēs nesam tajā posmā, kad izaugsme tikai palielinās,” sacīja Dālderis.
Uzņēmēju organizācijas šo pieeju kritizē, nevienlīdzības problēmu aicinot risināt ar neapliekamā minimuma celšanu.
“Ja darba alga aug pārāk strauji un produktivitāte tik strauji neaug, dažiem uzņēmumiem, kas nav tik produktīvi, parādās pastāvēšanas risks – parādās bankrota problēmas, savukārt tiem, kam produktivitāte ir augstāka, parādās problēmas investēt,” norādīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis.
Viena no nozarēm, kura šobrīd Latvijā aizvien nespēj nodrošināt pietiekošu produktivitāti, ir apģērbu ražošana. Krāslavas uzņēmums “Nemo” nodarbina aptuveni 200 cilvēku. Ik gadu tas darbaspēka nodokļos samaksā 600 000 eiro, tāpēc neatliek brīvo līdzekļu, lai iepirktu automātiskās šūšanas iekārtas, kas celtu produktivitāti.
Savukārt kāpināt produkcijas cenas nevar, jo jākonkurē ar lētāk ražotiem Āzijas apģērbiem.
“Mums ir tīrs eksports. Mums nav skaidras naudas aprites vispār.
Mēs esam tie, kurus pieliks pie sienas pirmos. Tie, kuri pratīs apiet un samaksāt pelēkajā, tie vēl izdzīvos,” prognozēja SIA “Nemo” valdes priekšsēdētāja Inga Zemdega-Grāpe.
Izskanējušo ieceri kritizē arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).
“Ar jau esošās nodokļu politikas sistēmas palīdzību mums, uzņēmējiem, spiež maksāt pēc iespējas zemākas algas, un tad ar to pātagu mēģina mūs dzīt – ejiet, nu maksājiet un izvairieties no aplokšņu algām. Ne jau par velti pagājušais gads ir tas, kad pieaugusi ēnu ekonomika aplokšņu algu sektorā,” sacīja LDDK sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns.
Tikmēr koalīcijas politiķi norādīja – gaidāmajās izmaiņās paredzēta gan neapliekamā minimuma celšana, darba spēka nodokļu, kā arī pievienotās vērtības un nekustamā īpašuma nodokļu pārskatīšana.
Kādas tās būs, vēl netiek atklāts, jo darbs nav pabeigts.
“Mēs mēģinām saprast, kādas ir īstās izmaksas tautsaimniecībai no katra nodokļa. Nopietnas izmaiņas ir jāizdiskutē. Mēs 2020. gadā gribam ar zemākajām izmaksām uz budžetu dot lielāko labumu tām grupām, kurām tas ir nepieciešams,” sacīja Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs (“KPV LV”).
Koalīcija darbu pie nodokļu izmaiņu piedāvājuma plāno pabeigt augusta sākumā.
