ĪSUMĀ:
- ASV Vispārējo preferenču sistēma ļauj eksportēt noteiktus produktus no jaunattīstības valstīm bez muitas nodokļiem.
- Tramps paziņoja, ka Indijai no 5.jūnija tiks atcelts šīs sistēmas statuss.
- Tramps skaidroja: Indija nav pārliecinājusi ASV, ka nodrošinās taisnīgu piekļuvi saviem tirgiem.
- Indija Trampa lēmumu nosauca par neveiksmīgu.
- Indija gan turpinās censties veidot spēcīgas ekonomiskās saites ar Vašingtonu.
- Mediji: Indija apsver iespēju uzlikt augstākus muitas nodokļus 20 ASV precēm.
Indijas mediji vēsta, ka valsts kā atbildes pasākumu apsver iespēju noteikt augstākus ievedmuitas nodokļus ASV precēm.
ASV Vispārējo preferenču sistēmu izveidoja 20.gadsimta septiņdesmitajos gados. Tā veidota, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi jaunattīstības valstīs, un ļauj eksportēt noteiktus produktus no šīm valstīm uz ASV bez muitas nodokļiem. Sistēma attiecas uz teju 5000 produktu no 129 dažādām valstīm un teritorijām.
Piektdien ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Indijai no 5.jūnija tiks atcelts šīs sistēmas statuss. Prezidents esot konstatējis, ka Indija nav pārliecinājusi Savienotās Valstis, ka tā nodrošinās taisnīgu un saprātīgu piekļuvi saviem tirgiem.
Vēl marta sākumā vēstulē Kongresam Baltais nams norādīja, ka Indija un Turcija varētu zaudēt sistēmas statusu. Savukārt maijā 24 ASV Kongresa locekļi nosūtīja vēstuli Trampam, mudinot viņu neatcelt statusu Indijai.
ASV tirdzniecības amatpersonas apsūdz Indiju par plaša tirdzniecības barjeru klāsta izvietošanu, kas rada nopietnas negatīvas sekas ASV tirdzniecībai.
ASV varas iestādes norādījušas, ka Savienoto Valstu tirdzniecības deficīts ar Indiju 2017.gadā sasniedzis vairāk nekā 27 miljardus ASV dolāru. ASV izveidotā programma ļauj 5,6 miljardus vērtam Indijas eksportam izvairīties no muitas nodokļiem.
Pēc kāda Indijas ierēdņa teiktā, valsts ekonomika no programmas ieguvusi vien 250 miljonus dolāru gadā. Viņš norādījis, ka programma drīzāk sniedz ieguvumu abu valstu stratēģiskajās attiecībās, nevis finansiāli.
Savukārt Indijas valdība Trampa lēmumu nodēvēja par neveiksmīgu, lai gan piebilda, ka turpinās censties veidot spēcīgas ekonomiskās saites ar Vašingtonu.
Tiesa, sestdien izplatītajā valdības paziņojumā teikts, ka Indija, tāpat kā ASV un citas valstis, vienmēr aizstāv savas valsts intereses šajos jautājumos. Indijas mediji vēsta, ka, atbildot uz šo Trampa lēmumu, Indija apsver iespēju uzlikt augstākus ievedmuitas nodokļus vismaz 20 ASV precēm, tostarp lauksaimniecības produktiem un ķimikālijām.
Arī Indija piekopj protekcionismu. Proti, februārī šī Dienvidāzijas valsts sāka īstenot jaunus noteikumus e-komercijas jomā, cenšoties aizsargāt vietējos tirgotājus no lielajiem ārvalstu uzņēmumiem. Noteikumi radīja nopietnus traucējumus, piemēram, tādiem uzņēmumiem kā „Amazon” un „Flipkart”.
Tāpat pagājušajā gadā Indija lika uzņēmumiem „Visa” un „Mastercard” savus datus par darījumiem, ko veic Indijas lietotāji, glabāt tikai Indijas teritorijā esošajos serveros. ASV uzņēmumi tam iebilda.
Abu valstu attiecības saasina arī Irānas jautājums. Proti, ASV norādīja, ka neattiecinās sankciju izņēmumus uz valstīm, kas importē naftu no Irānas. Taču Indija turpina to darīt, jo ir trešā lielākā naftas patērētāja pasaulē. No visa patērētā naftas apjoma vairāk nekā 11% sastāda no Irānas importētā nafta.
