Konferencē "Latvija – valsts bez atkritumiem" šoreiz fokusā ir jautājumi par Latvijas virzību uz zaļāku ekonomiku, ilgtspējīgāku uzņēmējdarbību un draudzīgāku resursu izmantošanu, tostarp Latvijas energoneatkarības veicināšanu.
Pārstrādājam par maz
Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij ir noteikti ambiciozi mērķi, proti, 2035. gadā būs jāpārstrādā 65% no kopējā atkritumu daudzuma, noglabājot vien 10% no tā atkritumu daudzuma, ko esam radījuši. Patlaban Latvijā pārstrādē nonāk 40%. Tas nozīmē, ka turpmākajos 12 gados Latvijā jāsper plaši soļi atkritumu neradīšanas jomā.
Šajā jomā mērķis nav palielināt poligonu kapacitāti, bet gan tieši otrādi – darīt visu, lai mēs ikviens radītu mazāk atkritumu.
Plāns ir panākt plašāku atkritumu šķirošanu un palielināt ražotāju atbildību, sacīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM). Tuvākais solis ir bioloģisko atkritumu šķirošana, kas Pierīgas reģionā sākta.
"Jau pagājušajā gadā bija jāuzsāk dalītā vākšana bioloģiskajiem atkritumiem. Nevar teikt, ka viss notiek spīdoši un skaisti, bet ir lietas, kuras var mācīties un ievērot. Pārējā Latvijas teritorijā šī prasība ir jāievieš līdz nākamā gada beigām," sacīja VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.
"Latvijas Zaļā punkta" direktors Kaspars Zakulis uzsvēra, ka labā ziņa ir tā, ka pēdējos 20 gados atkritumu šķirošana ir uzlabojusies. Jaunākie aptaujas dati ir iepriecinoši. Visvairāk atkritumus šķiro Zemgales iedzīvotāji – 88%, pēc tam seko Vidzeme ar 81%, tad Kurzeme ar 79%, Rīgā ar 76% un Latgale ar 75%.
Tekstils, riepas un saules paneļi
Pagaidām vājais punkts ir tekstila izstrādājumi, bet arī šī problēma būs jārisina. Šobrīd tikai apmēram 10% no tekstila atkritumiem tiek šķiroti. 2025. gadā Latvijā obligāti būs jānodrošina tekstilizstrādājumu savākšanas sistēma. Un no nākamā gada janvāra valstī ir jābūt tekstila materiālu savākšanas punktam.
Latvijā jau trīs gadus daudzviet šādi konteineri ir izvietoti, un tas, ka šie tekstila konteineri nestāv tukši, bet pildās, dod pārliecību, ka cilvēki ir gatavi šķirot tekstilu. Vienlaikus mērķis ir nevis piepildīt tekstila konteinerus, bet izvērtēt savus tekstila lietošanas un iegādāšanās paradumus.
Vēl viens vājais punkts ir nolietotās riepas, un diemžēl liela daļa riepu nonāk pelēkajā tirgū, kur neviens nav samaksājis par to savākšanu un pārstrādi. Vēl viens "karstais kartupelis" ir saules paneļi. Līdz ar energoresursu cenu kāpumu Latvijā nonācis liels apjoms saules paneļu, un pienāks brīdis, kad būs jādomā par to pārstrādi.
Latvija ir noteikusi, ka 65% no saules paneļiem ir jāsavāc atpakaļ un jāpārstrādā, bet rodas jautājums, kā to var izdarīt, norādīja Zakulis.
Tāpat, viņaprāt, Ukrainā notiekošā karadarbība mūs spiež pastiprināti domāt par atkritumiem kā pilnvērtīgiem energoresursiem. Patlaban 40% no atkritumiem nonāk poligonā, bet nākotnē ir jādomā, kā atkritumus izmantot vērtīgāk, jo tie satur daudz naftas produktus, no kuriem var iegūt siltuma enerģiju, nevis vienkārši apglabāt.
Tāpat ir jāmeklē aizvien jauni risinājumi, kas palielinātu pārstrādāto atkritumu pievienoto vērtību. Tas attiecas uz baterijām, akumulatoriem, elektroierīcēm, plastmasu un bioloģiskajiem atkritumiem.
Papildu nodokļi par atkritumiem
Lai sasniegtu mērķus attiecībā uz atkritumu šķirošanu un to nenonākšanu poligonā, ir plānoti papildu nodokļi. VARAM pārstāve Rudīte Vesere konferencē atklāja, ka
dabas resursu nodokli varētu attiecināt uz plašāku produktu klāstu.
Tas varētu attiekties uz vienreizlietojamiem plastmasu saturošiem izstrādājumiem, piemēram, mitrajām salvetēm, baloniem, tabakas izstrādājumiem ar filtriem, kā arī plastmasu saturošiem zvejas rīkiem.
Tāpat nodokli paredzēts attiecināt uz transportlīdzekļu riepām, uz kurām tas vēl neattiecas, un tekstilizstrādājumiem – apģērbiem, apaviem, mājas tekstilu. Konferencē izskanēja precīzs nodokļa apmērs tekstilizstrādājumiem, proti, 50 centi par vienu tekstilizstrādājuma kilogramu.
Arī sagaidāms, ka būs jāmaksā par nepārstrādāto plastmasu. Kopš pagājušā gada katra Eiropas Savienības dalībvalsts bloka budžetā maksā 80 centus par katru nepārstrādāto plastmasas kilogramu. Latvijas valsts maksā vairāk nekā 20 miljonus gadā.
VARAM pārstāve uzsvēra, ka ir arī problēma ar pārstrādātās plastmasas uzskaites sistēmu un tā ir jāuzlabo. Turklāt tagad maksu veic valsts, bet nākotnē ir mērķis šo nodokli pārlikt no valsts uz ražotāju un atkritumu pārstrādātāju pleciem.
