Apmēram pusotru gadu Ģibuļu un Abavas pagastos Talsu novadā netika reģistrēts neviens Āfrikas cūku mēra gadījums. Šis gads gan sācies citādāk. Pērnā gada izskaņā viens gadījums atrasts Ģibuļu pagastā, bet divi pozitīvi Āfrikas cūku mēra gadījumi Abavas pagastā. Un šobrīd lielākais satraukums ir par to, lai šī slimība nenonāktu mājas cūku audzētavās.
Latvijā Āfrikas cūku mēris mežacūkām pirmo reizi konstatēts 2014. gada vasarā, kopš tā laika ir skartas 67 saimniecības un likvidēts teju 50 000 cūku. Talsu novadā vīrusa dēļ nav likvidēta neviena cūkkopības saimniecība, bet pēc jaunajiem gadījumiem biodrošības pasākumus ievēro pastiprināti. Arī zemnieku saimniecībā "Kalnbirzes" Ģibuļu pagastā, kurā ir aptuveni 1000 mājas cūku.
"Tajos brīžos, kad mēs iegūstam tukšus aizgaldus, mēs tos mazgājam, atkal dezinficējam, pirms laižam jaunas cūkas iekšā. Tas ir nepārtraukts cikls, visu laiku notiek dezinfekcija, mazgāšana, dezinficējam sevi, transportu un uzskaitām katru kustību, ko mēs darām iekšā un ārā," stāstīja ZS "Kalnbirzes" saimnieks Ernests Dārziņš.
"Ne tikai zemniekam ir biodrošības noteikumi, bet arī medniekam ir biodrošības noteikumi.
Katram mednieku kolektīvam, katram medniekam ir jāievēro noteikti pasākumi. Tāpat kā Covid gadījumā – roku dezinfekcija, apavu dezinfekcija," teica Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Ziemeļkurzemes pārvaldes vadītājs Ivars Koloda.
Pagājušā gadā nomedītajām mežacūkām Talsu novadā konstatētas antivielas. Tas nozīmē, ka dzīvnieks slimību jau pārslimojis, un jaunus pozitīvus gadījumus negaidīja neviens, jo līdz šim situācija bijusi stabila. Lai ar slimību cīnītos, katram medību kolektīvam ir jākontrolē mežacūku skaits.
"Covid-19 atkal gribētos piesaukt, jo lielāks cilvēku daudzums sapulcējas, jo lielāka infekcijas izplatīšanās iespēja. Tāpat arī Āfrikas cūku mēra gadījumā. Jo ir vairāk cūku, jo lielāks kontakts un lielākas teritorijas var aptvert vīrusa izplatība," skaidroja PVD pārstāvis.
Šobrīd liels vīrusa uzliesmojums ir Vācijā un kaimiņvalstīs. Tas arī ietekmē cūkkopības nozari.
"Turamies virs ūdeņa, jo konkurence ir liela. Šobrīd arī tirgus cenas ir ļoti lejā un mums ar to ir jācīnās. Šobrīd Ķīna ir aizvērusi Vācijai robežu, tas nozīmē, ka Vācijas cūkas nāk pie mums. Tas vietējo tirgu sit lejā," atzina ZS "Kalnbirzes" saimnieks.
Āfrikas cūku mēris pasaulē ir ilgāk nekā 60 gadus, un joprojām pret to nav atrasta vakcīna, jo vīrusam ir vairākas mutācijas un tas nepārtraukti mainās. Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvis Ivars Koloda saka, ka ir naivi cerēt, ka vīrusu varēs apkarot.
KONTEKSTS:
Āfrikas cūku mēris Latvijā pirmoreiz konstatēts 2014. gada jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas. Tā ir ļoti bīstama saslimšana, un mājas cūku novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks. Cilvēkiem Āfrikas cūku mēris nav bīstams.