Valsts dzelzceļa asinsrite gandrīz jau ir atveseļojusies no Covid-19. Pasažieru plūsma vilcienos un stacijās nerimst. Pēdējo sešu mēnešu laikā gandrīz divarpus miljonu pasažieru vairāk nekā pērn. Maijā, augustā un oktobrī pasažieru skaits ir pieaudzis visstraujāk.
"Tas ir Covid-19 ierobežojumu samazinājuma [rezultāts]. Tas, ka arī daudz kas ir palicis dārgāks, attiecīgi degviela un ko cilvēki izvēlas...
Vilciens tāpēc, ka tas ir lētāk un, protams, novērtē to, ka vilciens ir videi draudzīgāks pārvietošanās līdzeklis, ir diezgan prognozējams laiks, kas tiek pavadīts ceļā, grafiks," skaidroja "Pasažieru vilciena" Komunikācijas un mārketinga daļas vadītāja Sigita Zviedre.
Dzelzceļa pasažieru skaita izmaiņas liek domāt par dzīves dārdzības ietekmi uz cilvēku braukšanas paradumiem, taču to pašu nevar teikt par reģionālo transportu. Vēl ir pāragri spriest, kuram faktoram ir lielāka ietekme.
"Mēs redzam pieaugumu, salīdzinot ar 2020., 2019. gadu. Bet tas ir tāds vēl līdz galam nesaprotamu iemelsu dēļ.
Pasaule ir ārkārtīgi mainījusies pēdējā laikā, un te nevar būt inflācijas faktors vien. Mēs esam iemācījušies daudz ko pirkt attālināti, iemācījušies daudz ko taupīt.
Mēs esam iemācījušies katru dienu neiet uz darbu un daudz ko darīt no mājām," vērtēja Autotransporta direkcijas sabiedrisko attiecību vadītājs Viktors Zaķis.
Kaut arī pēdējo sešu mēnešu laikā ir neliels pārvadāto pasažieru skaita pieaugums, arī Rīgas sabiedriskā transporta pasažieru plūsma nav sasniegusi pirmskovida līmeni.
"Drīzāk šis pasažieru skaita pieaugums septembrī bija saistīts ar to, ka atsākās skola, un tā ir tendence, ka septembrī šis skaits pieaug. Bet joprojām tas ir būtiski zemāks nekā pirms Covid-19," norādīja "Rīgas satiksmes" Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Baiba Bartaševiča-Feldmane.
Pirms kovida pandēmijas, piemēram, 2019. gadā, "Rīgas satiksme" pārvadāja vairāk nekā 134 miljonus pasažieru gadā. Bet pandēmijas pirmajā gadā – vairāk nekā 85 miljonus.
