Stādu audzētavās šogad liels pieprasījums pēc Ziemassvētku eglēm

Stādu audzētavās šogad liels pieprasījums pēc Ziemassvētku eglēm. Audzētāji to skaidro ar aukstajiem un sniegotajiem laika apstākļiem, kas daudzus attur no došanās uz mežu pēc savas eglītes. Bet, pieaugot energoresursu cenām, tie audzētāji, kas pārdod arī dekoratīvos stādus,  bažījas par to, vai mājsaimniecības nākošgad varēs atļauties arī pirkumus dārzam. 

Stādu audzētavās šogad liels pieprasījums pēc Ziemassvētku eglēm
00:00 / 04:50
Lejuplādēt

“Pirmais stāds šeit ielikts 2009. gadā, bet tie lauki jau visi ir nozāģēti. Ap 2015. gadu pirmo ražu mēs sākām realizēt, bet līdz tam kādus septiņus gadus es tikai strādāju bez ienākumiem. Un tu tikai domā par to, ka tā nauda būs kaut kad, un mēs līdz tam arī nonācām,” stāstīja Ogres novada Tomes pagasta stādu audzētavas “Paegles egles” saimnieks Armands Paegle. 

Audzētava ir ap 15 hektāru liela un lielākajā daļā zemes aug dažādu sugu egles. Katru gadu saimniecība iestāda ap 6000 egļu. Īsi pirms svētkiem uz viena no šī gada ražas laukiem palikuši ap 10% egļu. Izaudzētās parastās egles, sudrabegles, Serbijas egles un baltegles no Tomes neved uz kādiem tirdzniecības plačiem Rīgā, bet visu pārdod tikai uz vietas. 

Audzētavas saimnieks atklāja, ka pieprasījums ir liels un pircēji labprāt paši uz lauka izvēlas, kuru egli nozāģēt.

“Mums tie klienti ir no Rīgas, Ikšķiles un Ogres pārsvarā. Te vēl kurjers šodien braukā un veic kādas pēdējās piegādes uz Rīgu, bet aizvest egli uz Rīgu ir lielas izmaksas, jo degviela ir dārga. Tāpēc 70% no realizācijas notiek te, audzētavā uz lauka. Pircēji paši brauc, paši izvēlas egli, nozāģē, un mēs iefasējam,” pastāstīja Paegle.

Viņš sacīja, ka šogad pieprasījums pēc Ziemassvētku eglēm ir lielāks nekā pagājušajā gadā: “Līkne ir virs pagājušā gada. Likās, ka pērn varbūt kovida situācija pat palīdzēja, jo cilvēki mazāk ceļoja svētkos un brauca arī pēc eglēm.”

Paegle skaidroja, ka būtiskākie stādu izaudzēšanas izaicinājumi ir pēdējo vasaru garie sausuma periodi, kas rada arī lielākas laistīšanas izmaksas.

“Es nezinu, kas notiek ar pasauli, bet ir tādi sausuma viļņi, ka pirms 3 vai 4 gadiem man nokalta kādi 10 000 jauno egļu stādi. Tur var laistīt vai nelaistīt, jo to izdarīt divos hektāros, ja ir +35 grādi, nav reāli. Tās egles, kas jau ir 2 metru lielas, tās izdzīvo, bet tās, kas vēl ir līdz metru lielas, tām ir grūti, un pieaugums ir niecīgs. Ja visu laiku būtu normālas vasaras ar labu mitrumu, tad tās egles augtu ātrāk. Tagad visi dekoratīvie stādi, kas man šeit ir, tiem ir laistīšanas sistēma. Savukārt pirmie gadi, kad sākām audzēt, kaut kā viss auga griezdamies. Ir daudz šķēršļu, ar kuriem iepriekš nebijām rēķinājušies, bet mēs cīnāmies un tas mūs padara stiprākus,” norādīja “Paegles egles” saimnieks.

Arī stādu audzētavas “Blīdene” vadītājs Rinalds Rullis sacīja, ka pieprasījums pēc svētku eglītēm šajā sezonā ir liels. Tāpat, neskatoties uz piegādes iespējām, cilvēki labprātāk svētku koku izvēlas klātienē audzētavās. 

“Nevar sūdzēties par pieprasījumu, un lielās, smukās egles ir jau teju beigušās pirms Ziemassvētkiem. Ja ir lieli sniegi, tad arī pieprasījums vienmēr aug, jo daudziem cilvēkiem tad nesanāk uz to mežu tikt pašiem pēc savas egles.”

Audzētājs gan prognozē, ka pavasarī pieprasījums pēc izaudzētajiem dārza dekoratīvajiem stādiem varētu kristies: “Es ļoti domāju par pavasari, jo mājsaimniecību pircēji ir liels īpatsvars no ienākumiem mūsu uzņēmumam, un šie pēdējie bija ļoti labi gadi. Taču es esmu par to bažīgs, jo, iespējams, cilvēkiem nebūs tik daudz naudas, lai tērētu arī dārza priekam. Es tādai lejupslīdei esmu gatavs, bet šobrīd tieši eglītes cilvēki vēl atļaujas pirkt.”

Stādu audzētāju biedrības un audzētavas “Dimzas” vadītājs Andrejs Vītoliņš atzīmēja, ka Ziemassvētku eglīšu audzēšana Latvijā kopumā attīstās un audzētāju ir arvien vairāk, neskatoties uz lielo konkurenci arī ar ievestajām eglītēm.

“Jāsaka, ka vietējie egļu audzētāji kļūst arī profesionālāki, jo gribot negribot tādiem ir jākļūst, ja vēlies veiksmīgi konkurēt ar ievesto preci. Katru ziemu mēs varam redzēt egļu plačus arī ar ievestajām balteglītēm no Vācijas un Nīderlandes, kur apstākļi to audzēšanai ir labvēlīgāki. Lai vai kā, ja pirms gadiem 20 mēs par to aktīvi nedomājām, tad tagad jau audzētavas ir apzināti ierīkojušas izteikti lielas platības arī egļu audzēšanai,” skaidroja Vītoliņš.

Stādu audzētāju biedrība lēš, ka kopumā saimniecībās Latvijā Ziemassvētku egles audzē vairāk nekā 100 hektāru platībā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti