ĪSUMĀ:
- Somijas parlamentā domstarpības par plāna apstiprināšanu; nevēlas uzņemties nabadzīgo valstu parādus.
- Eiropas dienvidu valstis aicina pēc iespējas ātrāk apstiprināt plānu, lai varētu saņemt fonda līdzekļus.
- Izskan bažas, ka plānotie tēriņi ne vienmēr būs atbilstoši izvirzītajiem mērķiem.
Tomēr daudzviet izskan kritika par to, ka valstis par maz vēlas ieguldīt sarežģītās reformās. Savukārt Somijas parlaments varētu pilnībā bloķēt atjaunošanas fonda izveidi visā Eiropā.
Negrib uzņemties nabadzīgo parādus
Lai Eiropas ambiciozais ekonomikas atjaunošanas plāns kļūtu par realitāti, visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir jāapstiprina lēmums, kas pēc būtības atļauj Eiropas Komisijai aizņemties naudu finanšu tirgos. Vairums valstu, tostarp Latvija, šādu soli jau ir spērušas. Tomēr Somijā saistībā ar šo lēmumu izcēlusies pamatīga politiskā krīze.
Somijas parlamenta Konstitucionālo jautājumu komiteja ir nolēmusi, ka par aizņemšanās lēmumu būtu jānobalso vismaz divām trešdaļām deputātu.
Vairākas opozīcijas partijas iebilst pret kopējo Eiropas ekonomikas atgūšanās plānu, jo, viņuprāt, tas paver risku, ka turīgākās Eiropas valstis uzņemsies nabadzīgāko parādus.
Ja viena no opozīcijas partijām nepiedalīsies Somijas parlamenta balsojumā, tad pašreizējai koalīcijai varētu pietikt balsu, lai pieņemtu šo lēmumu. Tomēr nav skaidrs, vai visi Centra partijas deputāti patiešām sekos vadības noteikumiem un nebalsos. Ja Somijas parlaments nobalsos pret, tad neviena valsts pie naudas netiks.
Mums ir 750 miljardi eiro
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena video uzrunā otrdien mudināja valstis pasteigties, jo nauda ekonomikai ir vajadzīga pēc iespējas ātrāk.
“Mēs vēlamies uzbūvēt zaļu Eiropu, kas aizsargā mūsu klimatu un vidi un kas rada ilgtspējīgas darbavietas. Mēs vēlamies ieguldīt digitālajā Eiropā, kas ir inovatīva un spējīga konkurēt globālajos tirgos. Un mēs vēlamies noturīgu Eiropu, kas ir labāk sagatavota nākotnes krīzēm.
Mums ir 750 miljardi eiro, lai uzbūvētu mūsu nākotnes savienību. Eiropai tā ir gadsimta iespēja. Patiesi vēsturisks brīdis.
Komisija nodrošinās, ka šajos plānos ir atspoguļotas mūsu augstās ambīcijas. Tas ir mūsu pienākumus iedzīvotāju, it sevišķi jaunās paaudzes priekšā.”
Dienvidu valstis aicina pasteigties
Pēc iespējas ātrāk pie naudas vēlas tikt arī Francija, Spānija un Portugāle. Šo valstu amatpersonas ir mudinājušas paātrināt nacionālo plānu izvērtēšanu, lai naudu varētu sākt tērēt vēl pirms vasaras beigām.
Trešdien savus plānus Eiropas Komisijai iesniedza vairākas lielās dalībvalstis. Vācijas un Francijas ministri nolēma to darīt kopā, lai signalizētu, ka abas valstis skatās vienā virzienā.
Tomēr Parīze un Berlīne tiek kritizētas par nevēlēšanos izmantot šos līdzekļus sarežģītu reformu veikšanai. Piemērām, Francijā ļoti aktuāla ir pensiju sistēmas reforma, bet ekonomikas atveseļošanas plānā tā neparādās.
Izskan kritika arī par Latvijas piedāvāto plānu. Nevalstisko organizāciju tīkla "Bankwatch" veiktā analīze liecina, ka plānā iekļautie zaļie pasākumi vairāk atgādina atšķirīgu aktivitāšu apkopojumu, nevis konsekventu plānu.
KONTEKSTS:
Lai novērstu Covid-19 pandēmijas radīto kaitējumu ES ekonomikai un stimulētu tās atgūšanos, Eiropas Komisija 2020. gada maijā ierosināja ieviest vērienīgu Eiropas atveseļošanas plānu.
Atveseļošanas fonds (Recovery and Resilience Facility), ir jauna, EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildu 2021.–2027. gada plānošanas perioda ES daudzgadu budžetam. Tā mērķis – atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi.
Finansējums Atveseļošanas un noturības mehānismā pieejams laika periodam līdz 2026. gada vidum. Pēc FM aplēsēm, Latvijas aploksnes garantētā ES finansējuma daļa būtu aptuveni 1,65 miljardi eiro un mainīgā daļa aptuveni 0,36 miljardi eiro. Papildus Latvijai indikatīvi būtu pieejami aizdevumi vēl 2,48 miljardu eiro apmērā.
