Jaunais pedagogu algu modelis joprojām nespēj iekļūt Ministru kabineta sēžu darba kārtībā. Jau kopš vasaras sākuma Izglītības ministrija ir vairākkārt atcēlusi tā skatīšanu valdībā.
Pirmdien, 10.augustā, beidzot izglītības ministre Mārīte Seile to prezentēja pārējiem ministriem valdības komitejas sēdē, taču reakcija bija tik dažāda, ka arī pēc koalīcijas sēdes premjerministre Laimdota Straujuma (("Vienotība"'') spēja vien pateikt, ka darbs jāturpina: „Tur vēl ir daudz tehnisko jautājumu, un ir jāsaskaņo šis algu modelis ar reālām budžeta iespējām. Un ir svarīgi, cik pakāpeniski mēs to varam ieviest. Tur ir atšķirīgas lietas, kas ir jālemj, bet kopumā mēs to algu modeli virzām, lai nākamgad mēs to pirmajā septembrī varētu ieviest.”
Viskritiskāk uz Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto reformu raugās finanšu ministrs Jānis Reirs (''Vienotība'') un Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošie ministri. Reirs uzsver, ka reforma jāskatās kompleksāk, reizē ar pedagogu atalgojuma sistēmas reformu skatot arī skolu tīkla sakārtošanu, kvalitātes pakāpju samaksu un citus jautājumus.
Joprojām kritiska ir arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, kuras iebildes klāsta arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga: „Būs vairāk jāstrādā, lai slodzi savāktu, un pie tā atalgojuma, bez izaugsmes kaut kādām iespējām, mēs nevaram piekrist. Pedagogam ir jāredz, kā alga paaugstināsies, lai tiešām viņš būtu motivēts, un mēs varētu prasīt arī kvalitātes pilnveidi tur, kur tās iztrūkst. Vienmēr var daudz ko pilnveidot, bet ir arī jābūt reālam motivējošam elementam un algas paaugstinājumam.”
„Katra rindiņa, ko mēs lasām atalgojuma modelī, ir saistīta ar naudu,” teic ministre Seile, atzīstot, ka lielākajai daļai arodbiedrības prasību vienkārši pietrūkstot līdzekļu.
Par galveno prasību – algu paaugstināšanas grafiku – jāvienojas būs koalīcijai.
Seile arī uzsver - lai ieviestu algu reformu līdz ar nākamā gada 1.septembri, kā tas šobrīd ir paredzēts, ar Ministru kabineta noteikumu pieņemšanu ilgi kavēties vairs nedrīkst. „Apstiprināšanas laiks ir ļoti svarīgs ne tikai tāpēc, lai skolotājiem būtu skaidrība par nākamajiem gadiem, bet tikpat svarīgi ir, lai pašvaldībām būtu skaidrība. Jo atalgojuma modelī ir ietverts regulējums arī pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem, kuriem atalgojums šobrīd tiek maksāts no pašvaldību budžetiem. Piemēram, šis ir viens iemesls, kāpēc ir svarīgi pēc iespējas ātri, es teiktu, tuvākā mēneša laikā, pieņemt jebkādu lēmumu.”
Vēstīts, ka jaunajam pedagogu algu modelim nākamgad būs vajadzīgi 8,7 miljoni eiro, taču pēc tam aptuveni 30 miljoni katru gadu. Ar jauno modeli ministrija cer samazināt lielās atšķirības skolotāju algās.
Pašlaik skolotāji mēnesī pelna no aptuveni 500 līdz pat gandrīz diviem tūkstošiem eiro pirms nodokļu nomaksas. Skolotāju arodbiedrība tikmēr iebilst, ka mazo algu saņēmēju algas tiks palielinātas uz lielo skolu skolotāju rēķina.
