Šī gada jūnijā Latvijā bija reģistrēti 95 tūkstoši bezdarbnieku. Lai arī tas ir ievērojami vairāk nekā pirms Covid-19 krīzes, straujš bezdarba līmeņa kāpums ir pierimis. Salīdzinājumā ar maiju gan Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētais, gan Centrālās statistikas pārvaldes aplēstais faktiskais bezdarba līmenis audzis vien par 0,2 procentpunktiem.
Ārā no dīkstāves
Vienlaikus jārēķinās, ka jūnijā bezdarbnieku rindās vēl nebija nonākuši tie darba ņēmēji, kuriem amata vietu palīdzēja saglabāt dīkstāves pabalsts. Dīkstāves pabalstu saņēmēju skaits pīķi sasniedza aprīlī, un kopš tā laika ir krietni mazinājies. Tomēr jūnijā, kad pabalstu izmaksāja pēdējo reizi, to vēl joprojām saņēma 25 628 darba ņēmēji.
Vai viņiem būs darbs pēc dīkstāves pabalsta izmaksas beigām, kļūs zināms tieši jūlijā.
“Visi dalībnieki [uzņēmumi], kas ir atsākuši darbu, ir štatu nokomplektējuši, ņemot ārā no dīkstāves tos darbiniekus, kas tur bija palaisti. Tāpēc jūlijs būs pirmais mēnesis, kas mums parādīs to darbinieku masu, kas, nozarei strādājot, ir nepieciešama,” stāsta
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Pinnis.
Viņš gan domā, ka vismaz viesmīlības nozarē dīkstāves pabalstu beigas darbinieku atlaišanu īpaši nav veicinājušas. “Es zinu, ka ir uzņēmēji, kuri ir saglabājuši visus tos, kuri bija palaisti dīkstāvē. Mūsu uzņēmuma pieredze rāda, ka lielākais vilnis, kad cilvēki izvēlējās mainīt nozari, bija tieši pirms dīkstāves, kad viņiem tika teikts, ka ir dīkstāve un mēs nezinām, uz cik ilgu laiku un kas vispār notiks. Marta vidū, tad bija vilnis, kad cilvēki izvēlējās mainīt nozari.
Savukārt tie, kas palika dīkstāvē un gaidīja, tie faktiski visi ir atjaunoti darbā un pat jāskatās uz jauniem darbiniekiem,” atklāj Pinnis.
Ar bažām gaida sezonālo darbu beigas
Līdzīgu ainu novērojusi arī Nodarbinātības valsts aģentūra. “Mēs arī ar zināmām bažām gaidījām šo mirkli, kad beigsies dīkstāves pabalsti. Ar domu, ka tas iezīmēs situāciju, kāda tā būs. Bet jāsaka, ka kopumā aina nav tik slikta,” saka Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone.
NVA gan atzīst – vasarā tradicionāli ir zemākais bezdarba līmenis, ko nodrošina sezonālie darbi. Bet
rudenī varētu būt gaidāms otrais bezdarba līmeņa kāpuma vilnis. Un jāņem vērā, ka reģistrēto brīvo darbavietu skaits krīzes laikā sarucis uz pusi.
“Tās bija vairāk nekā 10 000 vakances, kas kļuva neaktuālas šajā krīzes sākuma periodā. Bet pozitīvā ziņa ir, ka jauns vakances tika reģistrētas visā laikā, arī aprīlī un maijā, un martā. Un jūlijā esam reģistrējuši vairāk nekā 4000 jaunas darbavietas,” norāda Simsone.
Arī viesmīlības nozare ar bažām gaida tieši rudeni un ziemu, jo šovasar izdosies uzkrāt ievērojami mazāk līdzekļu nekā parasti. Tiesa, augustā nozares uzņēmumi varētu saņemt jauno atbalsta veidu – vienreizēju grantu 30% apmērā no pērn nomaksātajiem sociālajiem nodokļiem. Pagaidām gan paredzēts, ka to tērēt drīkstēs vien līdz gada beigām, un uzņēmēji uzsver – lai darbiniekus saglabātu, šo termiņu vajadzētu pagarināt līdz jaunās tūrisma sezonas sākumam nākamajā pavasarī.
KONTEKSTS:
Covid-19 infekcijas izraisītās krīzes laikā Latvijas valdība ieviesa dīkstāves pabalstus, lai tādējādi slāpētu bezdarba pieaugumu. No šī gada 12. marta līdz 30. jūnijam Covid-19 izraisītās dīkstāves periodā Valsts ieņēmumu dienests izmaksājis 133 462 dīkstāves pabalstus kopumā 53,6 miljonu eiro apmērā.
