Ja pērnruden uzņēmuma “Dimdiņi Agro” lauki slīka ūdenī un pēc lielajām lietavām kāpostu novākšana bija apgrūtināta, tad šogad tīrumi līdzinās tuksnesim. Mitruma trūkuma dēļ dažādu sugu kāposti ir sīki un vietām jau nokaltuši.
“Viņiem normālos laika apstākļos bija jābūt pusotrmetrīgiem, tad tagad viņi ir tikai trešā daļa no tā. Šeit jau ir lapas nogrieztas, tā kā trūkst ūdens, tad situācija nav nekāda patīkamā,” uzsver “Dimdiņi Agro” rīkotājdirektors Ainārs Sebris.
Visskumjākais skats paveras ziedkāpostu laukos. “Dimdiņos” šogad tie aug 6 hektāru platībā, Agronome Venta Vanaga atzīst, ka šādu neražas gadu savā darba mūžā neatceras. Realizēt varēs varbūt vien ceturto daļu no iestādītā. Kāpostus novākšot izlases veidā un tad uz līnijas labākie tiks atšķiroti, viņa stāsta.
Bez sausuma lielu postu nodara arī kaitēkļi, siltumā labi jūtas kāpostu baltenis un cekulkodes.
“Netiekam galā ar cekulkodi, kurai citus gadu divas trīs paaudzes, bet šogad četras piecas paaudzes. Viņi sagrauž lapas. Smagi. Ziedkāpostiem vispār smagi un arī svaigajiem kāpostiem, viņi ir gatavi, garšīgi, un viņus grauž tārpiņi,” saka Sebris.
Diemžēl kāpostveidīgajiem pieejami salīdzinoši maz augu aizsardzības līdzekļu un augstā gaisa temperatūrā tie neiedarbojas.
“Virs divdesmit grādiem kukaiņu inde izgaist un līdzinās nullei. Tā kā naktis ir ap +20 grādiem un dienas – ap +30 saulē, tad ķīmijas efekts ir ļoti mazs,” problēmu skaidro Sebris.
Mazliet labāka situācija pagaidām paveras vēlīno kāpostu laukos, kas paredzēti skābēšanai. Šeit stādiņi mitrumu saņēma pavasarī un arī kaitēkļi vēl nav nodarījuši postu.
“Veģetācijas process ir garāks, viņš ir sūrāks, nav tik garšīgs kukaiņiem. Skābējamos tomēr ir vieglāk pārstrādāt nekā svaigos kāpostus,” stāsta Sebris.
Par dārzeņu laistīšanu "Dimdiņos" vēl nedomā, jo lauki atrodas tālu no ūdens krātuvēm, un tie ir dažādās vietās. Līdz ar to augu papildu laistīšana radītu ļoti lielas izmaksas.
