Sarūkot Latvijas Radio budžetam, no ētera var pazust vairāki raidījumi un cietīs saturs krieviski

Saskaņā ar Finanšu ministrijas jaunākajiem plāniem sabiedriskajiem medijiem nākamajā gadā plānots par 1,1 miljonu eiro mazāks finansējums nekā šogad. Latvijas Televīzija trūkumu sola pārdzīvot bez īpašiem zaudējumiem programmā. Tikmēr Latvijas Radio budžeta nauda saruks krasi – 15% finansējuma kritums nozīmēs būtiskas izmaiņas saturā, pārtraucot virkni raidījumu. Turklāt gandrīz par pusi var tikt samazināts saturs krievu valodā, apturot arī no jauna izveidoto apraidi pierobežā.

Latvijas Radio pieejamais valsts finansējums nākamajā gadā būs par pusmiljonu eiro mazāks nekā šogad un par 800 tūkstošus eiro mazāks nekā pirms gada. Tā liecina pašreizējā informācija par Finanšu ministrijas piekāpšanos nākamā gada budžetā.

Tik krasa Latvijas Radio finansējuma apgriešana nozīmētu arī būtiskas izmaiņas sabiedriskā radio kanālu saturā, kurā pēdējos gados radīti vairāki jauni raidījumi sabiedrības saliedēšanai un integrācijai.

Latvijas Radio ceturtā kanāla raidījumu «Atvērtais jautājums» tā veidotāji salīdzina ar latviski skanošo analītisko raidījumu «Krustpunktā».

Ja Finanšu ministrija nākamā gada plānos paliks pie nostājas, ka visa līdz šim ik gadu kā papildu mērķdotācijas piešķirtā nauda atņemama, Latvijas Radio krieviski raidošajā kanālā oriģinālsaturs varētu samazināties teju divas reizes.

Latvijas Radio valdes priekšsēdētājs Aldis Pauliņš retoriski vaicā: „Vai ir bijis vienreizējs pasākums un integrācijas mērķi ir sasniegti? Un mums vairs nav uzdevuma nākamajos gados šos pienākumus pildīt? Nu, tad attiecīgu šos raidījumus nāktos slēgt. Šajā ētera laikā citu saturu veidot mums resursu nav, attiecīgi paliek atklāts jautājums, ko darīt. Turklāt runa nav tikai par šiem raidījumiem. Arī apraide pierobežas reģionos par šiem līdzekļiem ir paplašināta. Papildu jaudas gan Dagdas, gan Viesītes raidītājos. Visu laiku tiek runāts, ka austrumu novadu iedzīvotāji vairāk pakļauti Krievijas informatīvās telpas ietekmei. Un mums kā sabiedriskajiem medijiem tur veicami kādi pasākumi, un mēs to esam arī darījuši.”

Turklāt finansējuma sarukums skars arī abu sabiedrisko mediju ziņu portāla lsm.lv redaktoru vietas. „Un tad visi šie jautājumi un runas par informatīvās telpas nodrošināšanu, aizsargāšanu, stabilizēšanu un pārraudzību kļūst tāda kā akadēmiska diskusija, ja pat sabiedriskais medijs tiek vājināts un nespēj piedāvāt satura apjomu pat līdzšinējā apmērā,” norāda Pauliņš.

Bet saturu pašreizējā apmērā sola ražot Latvijas Televīzija, kuras budžets gan cietīs piecas reizes mazāk nekā Latvijas Radio. Televīzijas vadītājs Ivars Belte teic, ka samazinājumu kompensēs ar iekšējiem resursiem un ieņēmumu kāpumu.

Taču Belti izbrīna, ka valdības teiktais nesaskan ar darbiem: „Diskutēts ir ļoti daudz par to, kā stiprināt informatīvo telpu. Ir bijušas pat sarunas par trešo kanālu. Bet šobrīd ne tikai nav papildu investīciju sabiedriskajiem medijiem tieši šajā ģeopolitiskajā situācijā, bet tieši otrādāk. Valsts caur šo dotāciju pateikusi, ka valsts informatīvās telpas stiprināšana nav prioritāte. Ministru kabinets ļoti skaidri pasaka, ka sabiedriskie mediji – ne televīzija, ne radio – nav informatīvās telpas stiprināšana un nav prioritāte valstij. Man tas liekas ļoti dīvaini pēc visām milzīgajām diskusijām, palīgā saucieniem ārzemēs, bet pašiem nedarīt neko.”

Par budžeta finansējumu Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai gādā sabiedrisko mediju uzraudze un reizē arī aizstāve Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. Tās priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Aija Dulevska apgalvo – esot darījusi, cik viņas spēkos: „Mēs esam runājuši. Runāšana nozīmē ļoti intensīvu darbu - ne tikai aiziet parunāties, bet ļoti konkrēti ar cipariem pierādījuši, kas ir nepieciešams, lai mediji strādātu pilnvērtīgi. Bet diemžēl esošajā ekonomiskajā situācijā mums nav izdevies pierādīt, ka ir jāpalielina bāzes summa. Jo papildu finansējumi, kas ir bijuši, tie ir noņemti.”

Papildu prasījumi, kuru noraidīšanu Dulevska sauc par loģisku, bija stiprināts esošais un plānots jauns sabiedrisko mediju saturs piecu miljonu eiro apmērā. Tagad, kad apdraudēts līdzšinējais finansējums, mediju uzraudze Dulevska saskatījusi virkni risku:

„Tas uzreiz netiek konkrētām jomām: netiek uzrunāta diaspora, netiek raidīti raidījumi latgaliešu valodā, netiek pastiprināta LR4 kapacitāte. Mēs ļoti ceram, ka Finanšu ministrija atradīs risinājumu.”

Tādā pašā cerību intonācijā runā arī par mediju politiku atbildīgās Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Lielpēters: „Mēs nevaram patlaban pieejamo resursu robežās atrisināt visas uzkrājušās problēmas. Mēs ceram, ka radīsim risinājumu vismaz attiecībā uz tām programmām, kuras praksē ir sekmīgi īstenotas šos gadus, lai nebūtu tās jāpārtrauc. (..) Cāļus skaita rudenī…”

Ar cāļu skaitīšanu drošības kontekstā var izrādīties par maz, atzīst bijušais Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ainārs Dimants: „Vai valdībai ir izpratne par to, ka sabiedriskie mediji ir ļoti centrāls elements no iekšējās drošības viedokļa? Katrā ziņā neredzu, ka valdības lēmumi par to liecinātu. Jo tādā situācijā mēs nevaram samazināt sabiedrisko mediju finansējumu, tieši otrādāk – mums ir jāiegulda.

Ir jāatzīst, ka sabiedriskie mediji ir drošības jautājums.”

Diskusijas par sabiedriskā pasūtījuma naudu turpināsies vēl šonedēļ.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti