Sagatavota atbalsta programma energoietilpīgiem uzņēmumiem izmaksu pieauguma kompensācijai

Daudz tiek runāts par to, kā šajā ziemā energoresursus gatavojas taupīt pašvaldības un iedzīvotāji. Arī uzņēmēji domā par taupīšanas iespējām, bet Latvijā ir energoietilpīgi uzņēmumi, kam energoresursu taupīšana labākajā gadījumā nozīmē ražošanas sašaurināšanu, sliktākajā – ražošanas pārtraukšanu. Tāpēc Ekonomikas ministrija sagatavojusi valsts atbalsta programmu tiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, kam energoresursi ir ļoti būtiska ražošanas izmaksu sastāvdaļa.

Plānots, ka 50 miljonus eiro varētu saņemt ap 400 vidējie un lielie uzņēmumi, kas atbilst noteiktiem kritērijiem. Savukārt, Darba devēju konfederācija rosina valdību līdz nākamā gada pavasarim sniegt atbalstu energo rēķinu apmaksā visiem uzņēmējiem.

Sagatavota atbalsta programma energoietilpīgiem uzņēmumiem izmaksu pieauguma kompensācijai
00:00 / 04:57
Lejuplādēt

Izmaksas mērāmas miljonos

Raksturojot energoresursu cenu pieaugumu, "Valmieras stikla šķiedras" valdes loceklis Ģirts Vēveris saka – nesaukšu uzņēmumā patērētās megavatstundas, bet skaitļus. Un tie patiešām ir iespaidīgi.

"2021. gadā vidēji "Valmieras stikla šķiedra" par gāzi un elektrību maksāja ik mēnesi 800 000 eiro. Jau 2021. gada beigās, kad sākās straujš resursu cenu kāpums, uzņēmums maksāja jau pāri par 2 miljoniem eiro katru mēnesi. 2022. gada augustā mēs maksājām jau 3,8 miljonus eiro mēnesī," stāsta Vēveris.

"Mēs šo kāpumu pašlaik sedzam energokompānijām no savas kabatas, ikdienas nopelnītās naudas, tad skaidrs, ka nauda nepaliek attīstībai un investīcijām.

Protams, ka mēs arī pieteiksimies atbalsta programmai, kas atbalsta summā varētu būt būtiska, bet tomēr neatsvērs par 10% no mūsu visām pieaugošajām enerģijas izmaksām. Tā kā skaidrs ir viens, ka atbalsts ir nepieciešams, katrs cents ir svarīgs, ja mēs to varam saņemt no valsts, viennozīmīgi, un paldies par to."

Ar plānoto atbalstu var nepietikt

Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības atbalsta departamenta direktore Ilze Lore stāsta, ka valsts atbalstu Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu seku mazināšanai saņems tie apstrādes rūpniecības uzņēmumi, kam netiek piemērotas starptautiskās un nacionālās sankcijas un kas atbilst diviem galvenajiem kritērijiem.

"3% no visām saimnieciskās darbības izmaksām ir veltīti energoresursu samaksai, savukārt, otrs kritērijs ir par elektroenerģijas vai gāzes patēriņu vismaz 500 MWh apjomā.

Vienam uzņēmumam būs iespējams saņemt līdz 2 miljoniem eiro atbalstā par periodu no 2022. gada 1. februāra līdz pat šī gada beigām. Šis ir daļēji varbūt ierobežojošs pasākums, tas, protams, ir stāsts par valsts budžeta kapacitāti un iespējām. Bet šobrīd tas, ko mēs šobrīd redzam, ka tie ir 400 uzņēmumi tieši apstrādes rūpniecībā."

Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss vērtē, ka šobrīd valsts atbalsta noteiktie sliekšņi ir samērā zemi un ar 50 miljoniem eiro atbalstam var nepietikt.

"Ja mēs runājam tieši rūpniecības izpratnē, tie līmeņi, kas ir jāsasniedz, ir pietiekami zemi priekš atbalsta. Proti, ir jābūt 3% no apgrozījuma enerģijas izmaksām, ar to saprotot gan elektrību, gan gāzi. Un jābūt patērējušam vismaz 500 MWh elektrības, kas nav nemaz daudz, tie ir daži simti tūkstoši eiro šodienas izpratnē un tā ir diezgan izplatīta lieta starp rūpniecības uzņēmumiem.

Bet jāatzīmē, ka šis atbalsts arī neaizsniegs pilnīgi visus, kam tas nepieciešams, jo ir daudzi uzņēmumi, kuriem ir daudznozaru bizness.

Piemēram, manā nozarē ražošanā un kokvedēju pakalpojumos, neapšaubāmi, kokvedēju pakalpojumu bizness veido lielu daļu no apgrozījuma, bet tajā nav ne elektrības, ne gāzes faktora."

Kā izdzīvot līdz pavasarim

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone vērtē, ka EM izstrādātā atbalsta programma ir tikai viens no atbalsta instrumentiem un svarīgi, lai šoziem atbalstu energoresursu rēķinu apmaksā saņem visi uzņēmēji.

"Tā ir pieeja, ka kompensē virs konkrētas atzīmes, teiksim, 160 eiro par MWh, kas ir sadārdzinājums. To kompensē visiem uzņēmējiem, kuriem ir ekonomiskā rosība un tikai tādā veidā mēs varam palīdzēt tiem, kuriem šobrīd ir tie rēķini pieauguši ļoti būtiski.

Savukārt, otrais uzdevums ir, protams, nosargāt mūsu ļoti lielos, energoietilpīgos uzņēmumus, kuriem, protams, tajā brīdī, ja jau pirms tam viņiem bija ļoti lieli elektrības rēķini, tad šobrīd tie ir pieauguši, teiksim tā, kosmiskā izmērā un to nevar nosegt ne veidojot citu cenu politiku klientiem citās eksporta valstīs – tur ir visi limiti izsmelti, ne tur var ar ļoti skarbu taupību, arī tas arī viss ir izdarīts.

Līdz ar to, lai mēs nepazaudētu savus ļoti būtiskos strukturālos uzņēmumus, protams, ka tas būs jādara un šie atbalsti jāsniedz. Pat saprotot, ka ir jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, ja tas ir valsts atbalsts, lai izdzīvotu līdz nākamā gada aprīlim, maijam, cita ceļa nav."

Uzņēmēji cer uz ātru valdības lēmumu pieņemšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti