"Būvniecība plānota, sākot no 2019.gada, bet, es domāju, ka reāli tas būs 2020.gads. Kaut kur tanī laikā. Tādus sagatavošanas darbus šur tur Igaunijā un Latvijā jau manīs, jādomā, 2018.gadā. Lietuvā valdība ir izbūvējusi tādu priekšteci "Rail Baltica" no Kauņas līdz Polijas robežai, lai gan arī tur notiks dažādi darbi.
Tātad vēl divi trīs gadi, un tad jau sāks kaut ko manīt," teica Rubesa.
Jautāta, vai vērienīgā projekta īstenošanu var aizkavēt iepirkumi un iespējamās sūdzības par tiem, Rubesa atzina, ka projekta virzību arī turpmāk var aizkavēt dažādi šķēršļi, tostarp iepirkumu procedūru aizkavēšanās.
"Man nav nekādu šaubu par to, ka būs ārkārtīgi daudz kas, kas novilcinās projekta īstenošanu.
Tas jau faktiski tagad sākas, notiek. Daudzas lietas notiek ievērojami vēlāk nekā iecerēts. Tik vienkārši kā [pat tas, ka] man jau nav nopietnu darbinieku, nekādā veidā (..)," atzina Rubesa, norādot - nav arī lemts par to, kā caurspīdīgi un profesionāli atlasīs darbiniekus, un "tas pats attiecas uz iepirkumiem".
"Sūdzības būs vienmēr, bet jautājums ir par to, kā, pirmkārt, tos iepirkumu nosacījumus uzraksta
un kādā veidā tos atlasa un vērtē. Mūsu gadījumā tas varētu būt vēl sarežģītāk, jo iecere ir uz veselu virkni iepirkumu piedāvāt arī Igaunijas un Lietuvas uzņēmumiem piedalīties, kā arī Eiropas [uzņēmumiem] atkarībā no tā, kas tas ir," teica Rubesa.
Pēc viņas sacītā, ja rūpīgi izveido sistēmu, izstrādā atlases un kontroles kritērijus, kā arī nosaka apakšuzņēmēju lomas, tad "tas viss ir izdarāms".
Rubesa uzskata, ka ātrgaitas dzelzceļa maršruta izveide aktivizēs tā saukto "Baltijas iekšējo tirgu",
jo iedzīvotāji no Rīgas līdz Tallinai varēs aizbraukt nepilnu divu stundu laikā, bet līdz Kauņai - pusotras stundas laikā.
Pēc Rubesas sacītā, ātrgaitas dzelzceļa līnijas izveides "ekonomiskā loģika neizriet" no pasažieru pārvadājumiem, bet gan no kravu pārvadājumiem. "Tas viennozīmīgi ir domāts pārsvarā kravām," noteica Rubesa.
Viņa atzīmēja, ka līdz šim Latvijas kravu kustība vairāk notikusi no austrumiem uz rietumiem, nedaudz arī no rietumiem uz austrumiem.
"Tā doma ir, ka varētu pieslēgt kravas no ziemeļiem uz dienvidiem vai no dienvidiem uz ziemeļiem visādos veidos.
Līdz ar to kravu pieaugums ir pamats biznesa loģikai arī šim projektam," teica Rubesa.
Viņa atzina, ka kopuzņēmumam "RB Rail" ir jāpārstrādā un līdz nākamā gada beigām jāiesniedz 10-15 gadu biznesa plāns. "Bet primāri "Rail Baltica" tiek būvēts kravām, nevis pasažieriem, bet, es domāju, ka pasažieriem dzīves uzlabojums būs ievērojami straujāks nekā kravām," noteica Rubesa.
Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija (EK) varētu līdzfinansēt vairāk nekā 80% no kopējām šī projekta izmaksām.
