Intervijā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” Putra skaidroja, ka iecere par reverso PVN graudu nozarē saistīta ar to, ka šajā jomā Latvijā un arī Eiropā kopumā novērotas krāpniecības pazīmes. Pašlaik gan jaunajā regulējumā neiekļauj pākšaugus, bet, ja ar laiku tur tāpat būs redzamas problēmas, reverso PVN varētu attiecināt arī uz tiem.
Putra lēš, ka līdz ar jauno kārtību šogad ieņēmumi budžetā no nodokļa varētu būt par 2,1 miljoniem lielāki, salīdzinot ar pērno gadu. Savukārt pilna gada griezumā tie varētu būt 5,1 – 5,2 miljoni eiro.
Reversā PVN ieviešana atcels aizdomas par shēmām šajā nozarē, saka "Baltic Agro" graudu menedžeris Jānis Žugris, norādot, ka pats uzņēmums nevar veltīt daudz resursu graudu piegādātāju pārbaudēm cīņā ar iespējamām krāpšanām. Tāpat jaunā kārtība nedaudz uzlabos situāciju ar apgrozāmajiem līdzekļiem uzņēmumam.
Tajā pašā laikā uzņēmējs mudina jaunajā kārtībā zemniekiem paredzēt pārejas periodā: “Ja ar 1.jūliju šis stājas spēkā, aicinājums padomāt rudens periodā zemniekiem, kuri PVN uzkrājuši kā priekšnodokli, atskaitīt nost. Jo tad nedaudz viņiem radīsies problēmas ar apgrozāmajiem līdzekļiem.”
Arī "Rīgas dzirnavnieks" iepirkumu daļas vadītājs Uldis Ruska piekrīt, ka jaunā kārtība varētu palīdzēt samazināt krāpniecības risku un negodīgu konkurenci, ko rada fiktīvi starpnieki. “Mēs nevaram izkontrolēt, kurš maksā un nemaksā. Uzskatām, ka uzņēmumam nebūtu jāatbild par kādu no piegādātāju ķēdes posmiem, kas būtu krāpies ar PVN nomaksu,” skaidro Rusks.
Jau ziņots, ka Saeima nolēma kā steidzamu divos lasījumos skatīt ieceri graudaugu nozarē ieviest PVN apgrieztās maksāšanas kārtību.