«Rail Baltica» ātrvilcieni starp Baltijas galvaspilsētām kursēs reizi divās stundās

Eiropas platuma sliežu dzelzceļa līnijas projektā "Rail Baltica" ātrvilcieni starp Baltijas galvaspilsētām kursēs reizi divās stundās, informē Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" pārstāvji.

"Paredzēts, ka "Rail Baltica" ātrgaitas vilcieni no Tallinas uz Varšavu un no Tallinas uz Viļņu kursēs līdz četrām reizēm dienā katrā virzienā  katrā no maršrutiem no brīža, kad līnija tiks atklāta, un līdz sešām reizēm dienā katrā virzienā katrā no maršrutiem pēc 10 darbības gadiem. Turklāt līdz pat 10 vilcieniem dienā kursēs posmā Viļņa–Kauņa–Varšava. Tā rezultātā "Rail Baltica" nodrošinās ātru dzelzceļa savienojumu starp Baltijas valstu galvaspilsētām katras divas stundas," norādīja "Rail Baltica" projekta pārstāvji.

Vienlaikus plānoti arī divi nakts vilcieni: Tallina–Rīga–Kauņa–Varšava–Berlīne un Viļņa–Kauņa–Varšava–Berlīne, dodot iespēju pasažieriem sasniegt tālākus galamērķus Eiropā.

Plānotie brauciena ilgumi, izmantojot ātrvilcienu pakalpojumus

Tāpat paredzēts, ka katras 30 minūtes pasažieriem būs iespēja nokļūt no Rīgas Centrālās stacijas uz starptautisko lidostu "Rīga". Šis brauciens aizņems vien 10 minūtes.

"Rail Baltica"

"Rail Baltica" ir dzelzceļa transporta projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, un tas šobrīd aptver četras Eiropas Savienības valstis – Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, vairāk nekā 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā. 

Projektā plānots līdz 2019. gadam pabeigt gatavošanos darbus, lai varētu sākt priekšdarbus dzelzceļa līnijas būvprojektēšani un zemju atsavināšanai, 2020. gadā – būvniecības procesu, bet 2026. gadā jau atklāt savienojumu Tallina-Rīga-Kauņa, bet 2030. gadā – savienojumu ar Varšavu.

"Rail Baltica" dzelzceļa līnijas apstiprinātā trase šķērsos Latvijas teritoriju 263 kilometru garumā un stiepsies cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Olaines, Mārupes, Bauskas novadu un Rīgas pilsētas pašvaldības teritoriju.

"Rail Baltica" projekta pārstāvji norāda, ka ātrgaitas vilcienu kustības intervāls ir balstīts paredzamo pasažieru pieprasījuma novērtējumā, kas tapis "Rail Baltica" vilcienu kustības plāna 2026.-2056. gadam izstrādes laikā. Šo plānu izstrādāja Vācijas uzņēmums "Gauff Mobility GmbH" sadarbībā ar Dānijas uzņēmumu "Cowi" un Vācijas uzņēmumu "Institut fur Bahntechnik GmbH".

 

""Rail Baltica" dzelzceļa satiksmes plāna galvenais mērķis ir paredzēt, kā "Rail Baltica" infrastruktūra spēs apmierināt transporta pakalpojumu pieprasījumam vidējā un ilgtermiņā. Šis plāns tiks izmantots, lai "Rail Baltica" trase tiktu izmantota efektīvi no pirmās tās darbības dienas un lai pasažieru un kravas pārvadājumu pakalpojumus būtu iespējams palielināt pēc pirmajiem ekspluatācijas gadiem," skaidrojis "RB Rail" Sistēmu un ekspluatācijas departamenta vadītājs Žans-Marks Bedmārs.

Kopuzņēmumā "RB Rail" norāda: paredzēts, ka divi līdz trīs kravas vilcieni ar maksimālo ātrumu 120 kilometri stundā (km/h) varēs izmantot "Rail Baltica" katru stundu.

Pieņemtā ass slodze ir 25 tonnas un pieļaujamais vilcienu garums – līdz 1050 metri. Lai veicinātu dzelzceļa kravu pārvadājumu attīstību, paredzēts būvēt trīs liela mēroga multimodālos terminālus – Mūgā (Igaunija), Salaspilī (Latvija) un Palemonā (Lietuva).

Plānots, ka 80% no kravas vilcieniem, kas izmantos "Rail Baltica", būs intermodālo kravu vilcieni. Tas sniegs iespēju loģistikas operatoriem pārvietot kravu pārvadājumus no autoceļiem uz dzelzceļiem. Tādējādi ir gaidāms nozīmīgs gaisa piesārņojuma un ceļa sastrēgumu samazinājums, kā arī uzlabota kopējā autoceļu satiksmes drošība, skaidro "RB Rail" pārstāvji.

"Rail Baltica" dzelzceļa satiksmes plānā veiktais izvērtējums atklāj reģionālo vilcienu attīstības potenciālu Baltijas valstīs, piemēram, lai veidotu reģionālo pasažieru pārvadājumus no Bauskas līdz Rīgai un no Salacgrīvas līdz Rīgai Latvijā, no Pērnavas līdz Tallinai Igaunijā, un no Marijampoles caur Kauņu līdz Viļņai Lietuvā.

"Svarīgi atzīmēt, ka reģionālās satiksmes attīstībai uz "Rail Baltica" trases būs nepieciešami papildu pētījumi un lēmumi dalībvalstu līmenī," piebilda "RB Rail".

“Mēs mēģinām atbalstīt filosofiju, kuras ietvaros Baltijas valstīm veidojas kravu plūsmas, kur tālsatiksmes kravas  tiek pārceltas uz dzelzceļu, bet autotransports var koncentrēties uz piegāžu organizēšanu īsākā areālā,” sacīja AS “RB Rail” biznesa attīstības vadītājs Kaspars Briškens.

 “Rail Baltica" izveidotu  kravu ceļu ne tikai līdz Varšavai, bet arī līdz Roterdamas ostai Nīderlandē, Duisburgas sauskravu terminālim Vācijā vai Milānai Itālijā. Kravu apkalpošanas vajadzībām tiktu izveidoti trīs kravu katrā no Baltijas valstīm.  Kopējais pārvadāto kravu apjoms laikā no 2026 gada līdz pat 2056. gadam varētu svārstīties no 13 līdz 20 miljoniem tonnu.

 “RB Rail” pārstāvji ir pārliecināti – projekts būs ekonomiski izdevīgs, bet izstrādātais vilcienu kustību intervāls ir piesardzīga nākotnes prognoze.

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti