Pelēkā zona

Pelēkā zona: reverso PVN visiem uzņēmējiem nesola

Pelēkā zona

Pelēkā zona: VID aizdomas netraucē uzvarēt konkursos

«Pelēkā zona»: PVN krāpniecību grib apkarot visā Eiropā

PVN krāpniecību grib apkarot visā Eiropā, arī Latvija var izmantot citu valstu pieredzi

Krāpniecība ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) nav tikai Latvijas problēma. Eiropas komisija rēķina, ka pārrobežu PVN karuseļos vien Eiropā kopumā tiek izkrāpti 50 miljardi eiro. Bet PVN plaisa, kas Latvijā ir 721 miljons eiro, visās Eiropas valstīs kopā ir 170 miljardi eiro. 

Citu ES valstu pieredze šo problēmu risināšanā varētu noderēt Latvijai, bet dažas lietas varētu mainīties Eiropā kopumā.

Aprīlī Eiropas komisija pieņēma rīcības plānu reformām PVN piemērošanā. Lai izskaustu PVN karuseļus, kur valstu budžetus krāpnieki iztukšo ar starpvalstu darījumiem, Eiropā plāno ieviest vienotu PVN telpu, kurā šo nodokli piemērotu arī pārrobežu darījumiem, un kurā sadarbotos valstu ieņēmumu dienesti. Tas palīdzēšot atgūt aptuveni 40 miljardus šādi izkrāpto eiro. 

Eiropas Komisijas rīcības plāns paredz arī reversās sistēmas paplašināšanu un lielāku brīvību dalībvalstīm, nosakot PVN likmes.

“Latvija, manuprāt, ir ļoti ieinteresēta, lai šādi pasākumi tiktu ieviesti un lēmumi pieņemti, jo mēs redzam, ka mūsu budžets tiek traumēts, jo nodokļi netiek pienācīgi maksāti,” atzīst finanšu ministre Daba Reizniece – Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība).

Tomēr diskusijas tikai sākas, un nav paredzams, kā beigsies. Visas valstis nav vienisprātis par piedāvātajiem risinājumiem. Tādēļ izmaiņas PVN sistēmā, kas Eiropas Savienībā darbojas jau 23 gadus, būs grūti iekustināt. Tieši tādēļ radikālu pārmaiņu vietā arī meklētas citas metodes, kā krāpniecību mazināt. Bez reversās PVN sistēmas, kuru Eiropas Komisija atļauj tikai ierobežotās jomās, ir valstis, kas izmanto arī solidārās atbildības pieeju PVN maksāšanā.

“Tā pēc būtības ir sistēma - ja es pērku no jums kaut kādu preci vai pakalpojumu, tad man ir solidāra atbildība par jūsu samaksāto PVN. Tas man uzliek papildus pienākumu, pirms es iesaistos jebkādos darījumos ar jums, es pārbaudu, ka tas ir droši un ka jūs nepazudīsit ar visu PVN kabatā, ko es jums esmu samaksājis par pakalpojumu,” skaidro “Sorainen” partneris, eksperts nodokļu jautājumos Jānis Taukačs.

Polija, kura arī ir liela PVN plaisa, 2013.gadā ieviesa šādu sistēmu dzelzs produktiem, degvielai, digitālajām kamerām, printeriem un kopētājiem un dārglietām. Iespēju pārliecināties par darījuma partneri šajā valstī dod īpašs Finanšu ministrijas  reģistrs. Ja veicat darījumu ar uzņēmumu, kura šajā reģistrā nav un tas nodokli valstij nesamaksā, atbildību prasīs no jums.

Latvijā uzņēmumi, kuriem krāpnieku ķēžu dēļ piemēroti uzrēķini, bieži vien saka, ka nezināja par darījumu partneru krāpnieciskajiem nolūkiem. Tā vēl nesen uzsvēra gan “Dobeles Dzirnavnieks”, kuram VID uzrēķināja divu miljonu nenomaksātu nodokli, jo dienestam radušās aizdomas par PVN apiešanas shēmām raksturīgajiem fiktīviem darījumiem, gan uzņēmums “Žogu fabrika”, kam līdzīgi uzrēķināja 91 000 eiro nodokļa parādu. Taču par solidārās atbildības ieviešanu Latvijā runā kūtri.

“Par to diskusijas ir uzsāktas, bet jāatceras, ka jau tagad Valsts ieņēmumu dienests piemērojot Eiropas Savienības judikatūru tajos gadījumos kad konstatē, ka konkrētam nodokļu maksātājam bijis zināms, ka viņa sadarbības partneris ir krāpnieks. Ir iespēja šo solidāro atbildību piemērot, ņemot vērā ES judikatūru. Bet uzņēmumi jau vienmēr saka, ka nezināja. Uzņēmumi saka, bet šis ir pierādīšanas process, kas ir jādara VID, un arī nodokļu maksātājam ir jāpierāda, ka viņam nebija informācijas, ka viņa sadarbības partneris nav godprātīgs nodokļu maksātājs,” norāda Finanšu ministrijas Netiešo nodokļu departamenta direktore Solvita Āmare-Pilka.

Finanšu ministrija piedāvāšot citus risinājumus.

Maija vidū Valsts sekretāru sanāksmē plānots izsludināt grozījumus likumā, kur priekšlikumi vairāk tikšot mērķēti uz krāpšanās apkarošanu. Pagaidām Finanšu ministrija gan izvairās par tiem runāt konkrēti. Taču viens no priekšlikumiem, būs piemēram, ka jaunajiem PVN maksātājiem, iespējams, taksācijas periods būs viens mēnesis.  Līdz šim tas varēja būt arī trīs un sešus mēnešus ilgs, kura laikā noķert fiktīvos uzņēmumus un darījumus ir teju nespējami. Par to, ka beidzot kāda kustība notiek, apmierināti ir arī uzņēmēju pārstāvji.

“Tur jau tagad ir iesaistīti visi, visi beidzot ir sapratuši, jautājums – kāpēc tas ir tik vēlu,” saka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras eksperte Lienīte Caune.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti