Igaunijas un Somijas valdības ir ieinteresētas, bet piesardzīgas. Ekspertu ieskatā – ja tunelis kļūs par realitāti, projekts iekustēsies tikai pēc tam, kad sāks darboties “Rail Baltica” dzelzceļš.
No Tallinas līdz Helsinkiem nevis divās stundās ar prāmi, bet tikai 20 minūtēs vilcienā ar ātrumu 400 kilometri stundā. Tā sola Tallinas-Helsinku tuneļa projekta autori. Sauktu arī par Talsinku tuneli, projektu virza somu uzņēmējs Peters Vesterbaka. Viņš ir pazīstams kā cilvēks, kurš stāv aiz somu kompānijas “Rovio” leģendārās spēles „Angry Birds” jeb „Dusmīgie putni”.
Jau kādu laiku Vesterbakas uzmanība pievēsta daudz vērienīgākam infrastruktūras projektam. Zemūdens dzelzceļa savienojums zem Somu līča būtu 100 kilometrus garš – divreiz garāks nekā Lamanša tunelis starp Franciju un Lielbritāniju.
Tuneļa izstrādātāja, kompānijas „FinEst Bay Area” vadītājs Vesterbaka norādījis, ka viņa vīzija ir daudz plašāka – par Eiropas-Āzijas krustpunktu, par reģionālo metropoli.
„Tas nav tikai tunelis. Tas, ko mēs patiesībā veidojam, ir Somijas-Igaunijas līča zona, Helsinku-Tallinas metropole. Tas ir ļoti svarīgi, un tunelis savā ziņā ir tikai katalizators, kas ļauj šai metropolei darboties sekmīgāk,” stāstīja uzņēmējs.
Projekta autori aplēsuši, ka tuneļa izbūve izmaksās 15 miljardus eiro, un to izmantos gan pasažieru, gan kravu pārvadājumiem.
Vesterbaka decembrī paziņoja, ka 100 miljonus eiro projektā apņemies investēt Apvienoto Arābu Emirātu būvniecības nozares gigants “ARJ Holding Ltd”.
Tiesa, šī summa sastāda vien niecīgu daļu no plānotajām izmaksām. Vesterbaka plāno piesaistīt privātās investīcijas gan no Āzijas, gan Eiropas. Un apsolījis, ka tunelis būs gatavs un pirmie vilcieni sāks kursēt jau pēc pieciem gadiem – 2024. gada 24. decembrī.
Viņa pārliecība ir tik liela, ka var jau iegādāties biļetes. Vienā virzienā 50 eiro, turp-atpakaļ -100 eiro, bet gada biļete ar neierobežotu braucienu skaitu – viens tūkstotis eiro.
Gadā starp Tallinu un Helsinkiem ar prāmi pārvietojas aptuveni 9 miljoni pasažieru.
Jau esot sācies darbs pie izpētes un atļauju saņemšanas. Taču Igaunijas ekonomikas žurnālists Andress Reimers, kaut personīgi par projektu kopumā ir optimistiski noskaņots, tomēr izvirzītos termiņus uzskata par nereāliem.
„Vesterbaka ir ļoti optimistisks. Cik saprotu, runa ir arī par ķīniešu naudu, lai attīstītu šo projektu. Igaunijas un Somijas valdības arī ir ieinteresētas šādā savienojumā zem Somu līča. Bet tas nav tikai uzbūvēt kādu autobusa vai vilciena termināli. Tas nozīmē lielu ģeoloģiskās izpētes darbu. Tam jābūt arī juridiskām un ekonomiskām sekām. Kad runa ir par milzīgām investīcijām un tehnoloģiju projektiem, vienmēr ir arī daudz pretrunīgu interešu un faktu, kas tiks izmantoti diskusijās,” norādīja Reimers.
“Līdz šīm mēs vairāk esam dzirdējuši par ideju par šādu tuneli, taču mums nav reālu diskusiju un faktu par iespējām to izdarīt,” uzsvēra Reimers.
Reimers uzskata, ka Talsinku tuneļa projekta patiesais starta punkts pienāks tad, kad būs gatavs un sekmīgi sāks darboties “Rail Baltica” dzelzceļš, jo tas līdzi nesīs arī savu pārvadājumu kapacitāti.
„Tunelis nepastāvēs pats par sevi. Ideja izaugusi no “Rail Baltica” projekta, lai Somijas ekonomiku savienotu ar Baltijas un tālāk Eiropas ekonomikām. Kad Vesterbaka saka, ka 2025. gadā tunelis būs gatavs – tas ir apzināts vēstījums ar nolūku. Jo 2025. gadā ir jābūt gatavam “Rail Baltica”, un 2026. gadā tam jāsāk funkcionēt. Un tas ir labs un saprotams veida, kā investoriem paskaidrot, kad un kā projekts darbosies,” pauda žurnālists.
Reimers skaidroja, kādas ir Somijas un Igaunijas intereses tuneļa izbūvē:
„Somijai tas ir vajadzīgs, jo 90% somu eksporta pārvadā pa jūru. Somi ir ieinteresēti alternatīvos ceļos, kā vest savas preces uz citām Eiropas valstīm un arī importēt preces Somijā. Savukārt Igaunijas ekonomikai Somija ir starp galvenajiem eksporta galamērķiem. Ja mums ir ātrāks un lētāks veids, ka nogādāt preces Somijā, tas ir labāk mūsu ekonomikai. Taču Igaunija un tās ekonomika ir salīdzinoši maza.
Tas nozīmē, ka šāda veida projekti var izaugt, tikai balstoties uz visa reģiona ekonomisko ieinteresētību,” sacīja Reimers.
Vai un kad projekts realizēsies, vēl ir atklāts jautājums. Igaunija un Somija tuneli apspriedušas arī starpvaldību sēdēs un kopumā ir piesardzīgi optimistiskas, norādot, ka vēl nepieciešams apjomīgs ietekmes uz vidi, pētījumu un aprēķinu darbs, pirms lietas virzīsies tālāk uz priekšu.
