ĪSUMĀ:
- Valdība lems par iespēju atvērt brīvam tirgum autoceļu uzturēšanu.
- Ministrs Linkaits uzskata, ka brīvā tirgus apstākļos ietaupīs naudu.
- LAU īpaši neuztraucas, ka tā monopola situācija beigsies.
- LAU vadītājs gan norāda uz iespējamiem kvalitātes riskiem.
- Laika gaitā valsts varētu samazināt dalību LAU.
- Privātie uzņēmēji iepriekš nespēja nodrošināt uzturēšanu, bet tagad tam gatavi.
Ar valsts autoceļu uzturēšanu Latvijā darbojas tāda kā divējāda kārtība. Kad nepieciešama lielāka pārbūve vai remonts, tad darbojas brīvais tirgus – tiek izsludināts konkurss, komersanti izsaka savus piedāvājumus, valsts izvēlas izdevīgāko no tiem. Taču visi ikdienas darbi – bedrīšu lāpīšana, nomaļu līdzināšana, greiderēšana – deleģēti vienam uzņēmumam – LAU. Satiksmes ministrija iecerējusi no nākamā gada šo monopolu izbeigt.
2013. gadā noslēgtais deleģējuma līgums vēsta, ka LAU veic uzturēšanas darbus uz valsts autoceļiem visā to 20 000 kilometru garumā, katru gadu par to saņemot aptuveni 60 miljonus eiro no valsts budžeta. Satiksmes ministrija sarēķinājusi – konkurences apstākļos ceļubūves komersanti šo darbu paveiktu lētāk. Pēc ministrijas sākotnējām aplēsēm, valsts autoceļu uzturēšanas tirgus atvēršana ļautu valstij ieekonomēt no pusmiljona līdz pat diviem miljoniem eiro ik gadu.
"Mūsu pārliecība ir tā, ka brīvais tirgus spēj piedāvāt labākas cenas šim ceļu uzturēšanas pakalpojumam.
Mēs redzam, kādas ir cenas pašvaldību konkursos līdzvērtīgiem pakalpojumiem," sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija).
Ministrs stāstīja, ka kaimiņvalstīs – Somijā un Igaunijā - tirgus ir atvērts visiem pakalpojumu sniedzējiem.
LAU pārliecināts, ka spēs darboties un konkurēt ar privātajiem arī brīvā tirgus apstākļos. Tādēļ pret ministrijas plāniem īpašus iebildumus neceļ.
"Ir pilnīgi saprotama Satiksmes ministrijas kā pasūtītāja vēlme iegūt šo pakalpojumu maksimāli kvalitatīvu, maksājot par to pēc iespējas zemāku cenu jeb tā saukto tirgus cenu. Un, lai saprastu, kāda ir tirgus cena, ir nepieciešams tirgus," komentēja LAU valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors.
Viņš gan neslēpj – jaunā kārtība varētu arī radīt zināmus ceļu uzturēšanas darbu kvalitātes riskus
"Viens, kas ir jautājums, ir jāskata kontekstā šī cena un kvalitāte. Protams, lai panāktu zemāku cenu, ir jautājums par darbības efektivitāti,
bet otrs jautājums ir – bieži vien šo cenu samazinājumu var panākt ar kādu kvalitātes kompromisu.
Tas varētu būt jautājums, kad, ja pakalpojums tiek nodrošināts lētāk, vai tas tiks nodrošināts tādā pašā kvalitātē, kā līdz šim tas ticis nodrošināts," sacīja LAU vadītājs.
Nešpors arī norādīja – ja ministrijas plāns stāsies spēkā, tas nenozīmē, ka uzņēmums būtu jālikvidē, jo arī LAU varētu konkursā piedalīties, ko arī plāno darīt. Tikmēr Linkaits par LAU nepieciešamību sacīja:
"Nav cerību, ka pēc pirmā iepirkuma daudz maršruta daļas vairs neuzturēs Autoceļu uzturētājs, bet, kā mēs redzam no pieredzes Somijā un Igaunijā – ar katru nākamo iepirkuma kārtu šis privātais sektors spēj nodrošināt aizvien vairāk maršrutu daļas. Mēs redzam, ka Igaunijā pēc apmēram 15 - 17 gadu ilga perioda pašlaik līdzīgs uzņēmums kā LAU ir nodots privatizācijai vai vismaz valdība ir pasludinājusi plānu par savas līdzdalības samazināšanu uzņēmumā.
Mēs paredzam, ka ne uzreiz, bet pēc viena vai diviem cikliem varētu būt runa par valsts līdzdalības samazināšanu.''
Šī gan nav pirmā reizē, kad valsts mēģina liberalizēt ceļu uzturēšanu. Iepriekšējie mēģinājumi izgāzās lielā mērā tādēļ, ka privātie komersanti īsti nebija spējīgi uzņemties tik lielu kumosu. Taču tagad viņi jūtas uzaudzējuši gana lielus muskuļus un pierādījuši savas spējas uz pašvaldību ceļiem.
"Nozare ir gatava. Nozarei ir resursi, prasmes, pieredze. Nozares uzņēmumi piedalās pašvaldībās, kur nozare kopj. Liepājā – privātie uzkopj, Tukumā – privātie uzkopj, Rīgā – arī privātie uzkopj," uzsvēra biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.
Satiksmes ministra piedāvājums paredz valsts autoceļu tīklu sadalīt vismaz 16 lotēs un katrā rīkot konkursu par ceļu uzturēšanu. Bažas rada vienīgi līdzšinējā iepirkumu pieredze, kad zaudētāji velk garumā procedūru, apstrīdot konkursa rezultātus. Jo – kurš tad lāpīs bedres un šķūrēs sniegu, kamēr komersanti skaidros attiecības Iepirkumu uzraudzības birojā? Ja plāns gūs valdības atbalstu, tad "Latvijas Valsts ceļi" izstrādās iepirkumu, lai jau ar nākamā gada rudeni jaunie apsaimniekotāji varētu sākt darbu.
