Kariņš skaidroja, ka jau šobrīd mūsu ekonomika ir sabremzēšanās fāzē kā daudz kur citur Eiropā, kas ir "Krievijas kara izraisītās sekas".
Premjers pieļāva, ka nākamgad atsevišķiem sektoriem, kas darbojas eksportā, varētu ļoti labi veikties. Taču kopumā nākamgad nav gaidāms izaugsmes gads. "Tas būs [ekonomikas] sabremzēšanās gads līdz pusgadam, līdz Jāņiem, pirms ekonomisti atkal prognozē izaugsmi," pauda Kariņš.
Kariņa ieskatā šajā sakarā svarīgi ir sakārtot un sākt izmantot Eiropas fondus, kuros Latvijai paredzēts liels finansējums, lai situāciju risinātu.
"Priekšdarbi ir darīti, bet pārāk gausi," piebilda premjers, norādot, ka, iespējams, kādas Eiropas fondu programmas ir jākoriģē.
Kariņš arī cer, ka valdībai izdosies saīsināt 2023. gada valsts budžeta sagatavošanas grafiku.
KONTEKSTS:
Divarpus mēnešus pēc parlamenta vēlēšanām 14. Saeima 14. decembrī balsojumā izteikusi uzticību jaunajai trīs politisko spēku – "Jaunās Vienotības", "Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības – veidotajai valdībai, ko vadīs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").
Iepriekš koalīcijas veidošanas sarunās izskanējis, ka nākamā gada tā sauktā fiskālā telpa jaunām politiskām iniciatīvām būs 96 miljoni eiro, un nākamā gada budžeta deficīts plānots 3,5% apmērā. Šī gada budžeta deficīts sasniegs 7%.