"Baltijas mērogā uzņēmums ir unikāls, jo ir vienīgais Baltijā, kas šāda veida produkciju ražo, proti, dažāda veida pievadķēdes," Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds izcēla, ka Daugavpilī bāzētā "Ditton pievadķēžu rūpnīca" ir spējusi saglabāt ražošanu kopš padomju gadiem.
"Un ne tikai saglabāt, bet arī, kas nav maznozīmīgi, ļoti dažādot tirgus. Skaidrs, ka arī austrumu virziens eksportā veido lielu procentu, bet tai pat laikā liela daļa eksporta tirgi ir Rietumeiropā, kas mūsdienās nav mazsvarīgi, it īpaši, ja ņem vērā to, kas notiek Krievijā un Ukrainā," norādīja Grīnfelds.
Tas nozīmē, ka "Ditton pievadķēžu rūpnīcai" nekas cits neatliek, kā vēl vairāk skatīties rietumu virzienā.
"Ja runā par uzņēmuma produkciju, proti, dažāda veida ķēdes, kas ierindas pilsonim šķiet vienkāršs produkts, kas tiek izmantots velosipēdiem, bet faktiski ķēdes tiek pielietotas ļoti plašā diapazonā – sākot no auto rūpniecības, dažādām lauksaimniecības iekārtām, konveijeriem. Faktiski visur, kur ir zobrats, ķēde un vajadzīga spēka pārvades tehnoloģija, ķēdes ir bijušas un būs vajadzīgas.
Tas nav produkts, kas iziet no modes vai varētu tuvākā laikā nebūt vajadzīgs," piebilda Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs.
Grīnfelds gan atturējās izteikt prognozes par to, vai pret Krieviju ieviesto sankciju sarakstos varēt vai nevarētu nākotnē iekļaut arī ķēdes.
"Skaidrs, ka ar Krievijas virzienu liels optimisms nav un droši vien, ka nevar būt kādam laikam. Nozare kopumā 9% eksportē uz Krieviju. Protams, uzņēmumu līmenī tas ir ļoti atšķirīgi – kādam vairāk, kādam mazāk. Mūsu prognoze, ka tuvākā laikā nekas labs tur nebūs. Jāskatās uz citiem tirgiem," sacīja Grīnfelds.
Ieguldījumu eksperts, "INVL pensiju fondu" valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs uzsvēra, ka "Ditton pievadķēžu rūpnīcas" biznesa modelis ir saglabājies no padomju laikiem gan no ražošanai nepieciešamo materiālu iegādes, gan no noieta tirgus ģeogrāfijas.
"Tas nozīmē, ka uzņēmumam ir cieša sasaiste ar NVS valstīm, ar Krieviju, Ukrainu un Baltkrieviju. Vēsturiskās ekonomiskās saiknes joprojām ir diezgan stipras.
Šeit tik viegli nesanāks, ja salīdzina ar lielām, starptautiskām kompānijām, kam eksports uz Krieviju un Baltkrieviju bija daži procenti no apgrozījuma. Šeit eksporta apjoms uz šīm valstīm ir būtiskāks, un, visticamāk, uzņēmums nevar atļauties pārtraukt eksportu emociju vai ētisku apsvērumu dēļ. Jāseko līdzi, kā sankcijas attīstīsies, un, ja attīstīsies, tad teorētiski pastāv risks, ka konkrēti uz šo preci uzliek sankcijas. Tad uzņēmumam būs grūti," vērtēja eksperts.
Bet kā "Ditton pievadķēžu rūpnīcai" līdz šim veicies biržā, un vai ir vērts apsvērt šī uzņēmuma akciju iegādi?
"Ja mēs salīdzinām pēc biržas cenām un peļņas un darbības rādītājiem, tad nav dārga akcija. Tomēr tas nav vienīgais iemesls, kādēļ pirkt vai pārdot šī uzņēmuma akcijas, jo neskaidrība ir diezgan liela un tā palielinās," norādīja Martinovs.
Viņš arī uzsvēra, ka tirdzniecība ar "Ditton pievadķēžu rūpnīcas" akcijām nenotiek aktīvi, proti, apjomi nav lieli. Tai pat laikā eksperts pieļāva, ka uzņēmumam ir sava fanu grupa, kas ir iemīlējuši tā akcijas un apgroza tās.
"Bet tai pat laikā pensiju fondi, institucionāli lieli investori un ārvalstu investori netirgojas ar šīm akcijām. Ja ir interese iesaistīties vietējā uzņēmuma akciju tirdzniecībā, kura akcijas nav pārāk dārgas, bet cena vēl nav nokritusi, jo vēl ir par maz informācijas un uzņēmums diezgan lakoniski komentē ģeopolitisko situāciju un to, kā uzņēmumam veicas," sacīja ieguldījumu eksperts.
"Ditton pievadķēžu rūpnīca" pēdējo reizi akcionāriem dividendes izmaksāja pirms desmit gadiem un samērā nelielā apjomā.
