Pieaugot būvniecības izmaksām, grūtības nozarē prognozē arī nākamgad

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 5 mēnešiem.

Būvniecības izmaksu straujā pieauguma ēnā nozare sabremzējusies, un ne vienreiz vien nācies pārskatīt ieplānotos darbus. Savukārt nākamo gadu arī izmaksu pieauguma dēļ nozarē prognozē kā sarežģītu.

Būvniecības izmaksas augušas par piektdaļu; grūtības nozarē prognozē arī nākamgad
00:00 / 04:28
Lejuplādēt

Nozari pārraugošā Ekonomikas ministrija pauda cerības, ka būvniecības joma pēc kovida pandēmijas raisītajiem izaicinājumiem attapsies un spēs izrauties. Tomēr realitāte nav tik vēlīga. Augot būvmateriālu cenām un saglabājoties lielam neaizpildīto vakanču skaitam, īstenoto objektu skaits ir ar mīnusa zīmi jau sesto ceturksni gan ēku celtniecībā, gan nojaukšanā un arī inženierbūvju tapšanā.

Attiecīgi samazinājies arī izsniegto jauno būvatļauju skaits. Viens no iemesliem šiem apstākļiem likumsakarīgi ir būvniecības izmaksu pieaugums, kas visu šo gadu bijis virs 20%, salīdzinot ar šo laika posmu pirms gada.

Tas mazliet ieskanējās arī Latvijas Radio pie kāda būvniecības preču veikala uzrunāto celtniecības pārstāvju teiktajā:

"Darba plānus tas nav ietekmējis, bet izjutis gan esmu. Cenas ir augušas. Ja līgums noslēgts iepriekš, tad tas nozīmē mazāku peļņu."

"Strādājam atbilstoši tam, kas noteikts tāmēs. Es privāti ne, bet uzņēmums. Vienojāmies par tāmēm ar jauniem cipariem. Nav problēmu. Jāstrādā!"

"Manus plānus tas neietekmē. Es strādāju, būvēju māju, bet nepērku materiālus. Būvmateriālu sagādes problēmas arī neesmu pamanījis. Mani neietekmēja nekas principā."

Mājokļa atjaunošanas materiālu cenu kāpumu var pamanīt ikviens, un tas liek pielāgot savas izvēles telpu atjaunošanā.

"Tas attiecas uz tiem kosmiskajiem plāniem, ka gribi funkcionāli vai skaisti un vari pazīmēties draugiem. Ir dažāda veida materiāli, ko var piemeklēt arī par normālām cenām un var atļauties arī par vidējo algu, es uzskatu. Cik zinu, ir deficīta preces, par ko stāsta apkārt, ka gaidījuši ilgi. Bet man nav lielas būvniecības, savukārt kosmētiskā remonta vajadzībām paša mājās viss bijis pieejams."

Salīdzinot ar būvmateriālu cenām pirms gada, tās augušas būtiski. Šajā gadā tās bijušas par ceturtdaļu augstākas nekā pērn. Kopējās būvniecības izmaksas novembrī Latvijā ir 19,5% augstākas nekā šajā mēnesī pirms gada, tajā skaitā būvmateriālu cenas – par 24,6% lielākas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Statistiku praksē apliecina fakts, ka ir bremzēti gan sāktie projekti, gan darbi jaunos būvobjektos.

Arī nākamajā gadā milzu izaugsme nav prognozējama, jo nenoteiktība ir mazinājusi privāto investoru vēlmi būvēt. Tāpēc būtiska loma nozares asinsritei būs valsts pasūtītajiem projektiem, tai skaitā no vērienīgā Eiropas Atveseļošanas fonda.

Taču šo procesu kā iekavētu vērtēja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons: "Skaidrs, ka kritums ir jāmazina, nozare jāstabilizē gan publiskajā pasūtījumā, gan komercsektorā. Arī attiecībā uz izmaksām šobrīd mēs vēl īsti nezinām, kā enerģētikas turbulence atsitīs uz būvmateriālu izmaksām. Mūsu sajūta ir, ka apjomi turpinās krist arī nākamgad vismaz pirmajā ceturksnī vai pusgadā un cenas varētu vēl svārstīties uz augšu 10% robežās, jo ir daudz nezināmo. Tas viss atkal sākas pārsvarā no būvmateriālu pieejamības."

Liela daļa šīs problēmas saistāmas ar būvmateriālu importa apturēšanu no Krievijas, Baltkrievijas un iebrukumā mocītās Ukrainas. Tomēr Gints Miķelsons meta akmeni arī politikas pārvaldības lauciņā, kamdēļ nozarē strādājošie arvien biežāk varētu izvēlēties strādāt būvobjektos kaimiņvalstīs Baltijā.

"Pilnīgi nopietni šobrīd Latvijas uzņēmumi skatās uz tenderiem Lietuvā un Igaunijā. Gan uzņēmēji, gan labākie speciālisti, kā jau vienmēr krīzes laikā, kad nevar saņemt pienācīgu atalgojumu, skatās, kas notiek kaimiņvalstīs. Tāds risks nākamgad pastāv," atzina Miķelsons.

Vienlaikus būvuzņēmējs ir cerīgs, ka līdz ar enerģētikas jomas pārnešanu uz jaunveidoto Klimata un enerģētikas ministriju turpmāk Ekonomikas ministrijā nekustamo īpašumu lietas izvirzītos uzmanības fokusā. Šogad jau īstenotas vairākas nozarei būtiskas lietas, mazinot birokrātiju būvniecības regulējumā un attīstot digitālās datu aprites sistēmu. Jāturpina ēnu ekonomikas kontroles un sodu maiņa nozarē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti