Finanšu nozares asociācijas Kapitāla tirgus komitejas līdzpriekšsēdētāja Kristīne Lomanovska pastāstīja, ka pensiju otrā līmeņa plāni ir atguvušies un īpaši liels ienesīguma pieaugums bijis aktīvajiem plāniem:
"Situācija stabilizējās aizvadītā gada maijā. Ja mēs skatāmies šī gada maijā, aktīvie plāni pat uzrāda 20% ienesīgumu, kas gan nav jāuzskata par normu, bet drīzāk par tādu veiksmīgu posmu. Konservatīvie plāni ir tie, kas svārstās ap 0 atdevi un peļņu 1,2% robežās.
Jāņem vērā, ka šie mazie mīnusi, ko redzam šobrīd, nav salīdzināmi ar to, ko pagājušā gada martā varējām redzēt aktīvajos plānos, kur bija līdz pat -10%.
Tad varam iedomāties – ja jādodas pensijā un uzkrātais kapitāls palicis aktīvajā plānā. Protams, ka -10% nav nekas patīkams, un šeit es gribētu uzteikt Latvijas valdības pieņemtos lēmumus aizvadītajā gadā, kas ļāva pensiju otrā līmeņa krājējiem, kas devās pensijā, tomēr paturēt šo otrā līmeņa kapitālu mazliet ilgāk, neņemt ārā. Tas noteikti ir atmaksājies, jo pensiju plāni ir atgriezušies iepriekšējā līmenī."
Pirms četriem gadiem darbu Latvijā uzsāka licencēta ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "Indexo", kas piesaistījusi 55 000 dalībnieku. Uzņēmuma izpilddirektors Iļja Arefjevs skaidroja, ka aktīvo plānu pensiju līdzekļi tiek ieguldīti pasaulē labāko uzņēmumu akcijās.
"Tas, ko dara akciju indeksa plāni – iegulda naudu pasaules vērtīgākos uzņēmumos. Kopā tie ir 1600 ļoti labi pazīstami uzņēmumi farmācijas nozarē, telekomunikācijās, finanšu uzņēmumi, auto ražotāji un tamlīdzīgi. Mēs paļaujamies uz to, ka, ilgtermiņā augot ekonomikai, augs arī šo pasaules lielāko uzņēmumu vērtība, pieaugs akciju cenas un mūsu otrā līmeņa pensiju kapitāls. Īstermiņa prognozes var būt jebkādas, bet mēs sagaidām, ka 10, 20 gadu perspektīvā akciju vērtība tikai kāps," stāstīja Arefjevs.
Visvairāk pensiju plānu dalībnieki ir "Swedbank" – pusmiljons, kas ir puse no tirgus. "Swedbank" pensiju plānu līdzekļu pārvaldnieks Oskars Briedis stāstīja - tas, cik ātri pēc krīzēm atgūstas finanšu tirgi, ir atkarīgs no valstu fiskālās un monetārās politikas.
"Būtisks iemesls ir tāda atbalstoša monetārā un fiskālā politika, ko veic vadošās pasaules centrālās bankas un vadošās valdības ASV un Eiropā. Tas ir ļoti palīdzējis atgūt pārliecību tirgus dalībniekos, kas viss būs kārtībā. Otra lieta – jāatzīst, ka vakcīnu radīšana pietiekami ātri ir bijis pozitīvs faktors. Tirgus dalībnieki tic, kas atkopšanās būs ātrāka. Ja aplūkojam attīstītās valstis, tad rezultāti par vakcīnu iedarbību ir pietiekami pārliecinoši, līdz ar to – par ekonomiku spēju atkopties.
Ja mēs runājam par akciju tirgiem, tad ir pārsniegti diezgan krietni virs pandēmijas līmeņa. Runājot par obligācijām, gājis nedaudz sliktāk, cenas ir nedaudz samazinājušās, salīdzinājumā ar pagājušo gadu.
Tur iemesls ir saistīts ar ekonomikas atbalsta programmām, arī inflācijas gaidas ir pieaugušas, tāpēc palielinās procentu likmes," norādīja Briedis.
Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "Indexo" izpilddirektors Arefjevs skaidroja, ka krīzes galvenā mācība ir necelt paniku brīžos, kad krītas pensiju plāna ienesīgums.
"Protams, tajā brīdī, kad klienti ierauga negatīvu ienesīgumu, viņš sāk pārdzīvot. Bet noteikti nevajag pieņemt kādus nepārdomātus lēmumus, jo tad var ciest uzkrātais kapitāls.
Ko es noteikti ieteiktu darīt – izvēlēties savam vecumam piemērotu pensiju plānu.
Ja cilvēks tuvojas pensijas vecumam, viņam noteikti nevajadzētu turēt savu pensiju kapitālu pensiju plānos ar lielu akciju īpatsvaru. Tātad izvēlēties pensiju plānu atbilstoši vecumam. Otrs – katras pensiju plānu grupas ietvaros tiek piedāvāti vairāki pensiju plāni, tādēļ cilvēkam ieteicams divas reizes gadā pasekot līdzi ienesīguma rezultātiem," norādīja Arefjevs.
Pensiju otrā līmeņa kapitālu var uzkrāt aktīvajos, sabalansētajos vai konservatīvajos plānos. Ieguldījumu plānu var mainīt divas reizes gadā, reizi gadā - pensiju pārvaldītāju. Datus par uzkrāto pensijas otrā līmeņa kapitālu var uzzināt portālā "latvija.lv".
