Pelēkā zona

Pelēkā zona: Latvija pret Igauniju

Pelēkā zona

Pelēkā zona: PVN krāpniecībā pazūd miljoni

Pelēkā zona: Saeima nav par plašām izmaiņām

«Pelēkā zona»: Saeima nav par plašiem amatpersonu kontroles uzlabojumiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Raidījuma “De facto “stāsts par bijušo finanšu policistu Robertu Dirnēnu un viņa ģimeni, kas tikusi pie miljoniem vērtiem īpašumiem, sākotnēji raisīja sašutuma vētru un arī prasības pēc izmaiņām, lai nodrošinātos, ka Valsts policijā un Valsts ieņēmumu dienestā (VID) zem valsts amatpersonas mundiera nestrādā cilvēki, kuri patiesībā paši kļuvuši par noziedzniekiem. Latvijas Televīzijas veiktais pētījums liecina - Saeima nav gatava plašām amatpersonu kontroles sistēmas izmaiņām.

Lai noskaidrotu, vai politiķi, kuri paši arī ir valsts amatpersonas, patiešām grib kaut ko mainīt amatpersonu kontrolē, Latvijas Televīzija aptaujāja visu sešu Saeimas frakciju pārstāvjus. Iegūtā aina, protams, ir provizoriska. Taču ļauj spriest par deputātu nostāju varbūtējos balsojumos. Vispirms visaptverošākais risinājums – līdzīgi kā Rietumeiropā – ieviest ikgadējo vispārējo mantiskā stāvokļa deklarāciju, ko iesniedz ne tikai amatpersonas, bet visi iedzīvotāji. Un nelikumīgi iegūto daudz grūtāk noslēpt. To atbalstītu gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), gan Valsts Kontrole, gan pretkorupcijas eksperts.

"Es principā domāju, ka bez vispārīgas regulāras mantiskā stāvokļa deklarēšanas visiem cilvēkiem, kuriem kaut kas vērā ņemams pieder, īstenībā to nevar atrisināt, un vairums citu risinājumu būtu tādi fiktīvi risinājumi, kādu mums ir bijuši diezgan daudz," saka politoloģijas zinātņu doktors Valts Kalniņš.

"Tomēr vēlreiz jāpārskata šis sākumdeklarēšanas pienākums un jāizveido tas nevis kā vienreizējs pasākums, bet kā pastāvīgi veicams personām, kuras sasniedz noteiktu mantas un ienākumu līmeni," uzskata KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča.

Taču citādi domā lēmumu pieņēmēji Saeimā. Ieviest visiem iedzīvotājiem vispārējo mantiskā stāvokļa deklarēšanu -  ''jā'' teiktu tikai "Vienotība" un Reģionu apvienība.

Paplašināt deklarāciju iesniedzēju loku piekristu vai drīzāk piekristu tikai "Vienotība" un Nacionālā apvienība. Ja VID, KNAB, Valsts kontrole un arī ģenerālprokurors uzskata, ka vajadzētu prasīt amatpersonai nevis pēc gada, bet jau mēneša laikā ziņot par mantojumiem, dāvinājumiem darījumiem, kas pārsniedz 7400 eiro, tad Saeimā piecas no sešām partijām to, visticamāk, neatbalstītu.

Atbalsta nebūtu arī eksperta ieteikumam izdalīt atsevišķu amatpersonu grupu ar sevišķi augstiem korupcijas riskiem, kam nedrīkstētu būt nepārbaudāmu ienākumu avotu. 

Norma, ko gribētu ieviest VID, KNAB, Valsts kontrole un ģenerālprokurors – ka jāierobežo amatpersonām iespēja deklarācijās uzrādīt lielus skaidras naudas uzkrājumus, lai zem tiem neļautu paslēpt kukuļos saņemto naudu. Arī to Saeimā atbalstītu tikai divas no sešām frakcijām.

KNAB izsenis virzīto ieceri, kam piekristu arī VID un Valsts kontrole, ka šaubu gadījumā nevis valstij, bet pašai aizdomās kritušajai amatpersonai jāpierāda naudas un mantas legāla izcelsme, Saeimā atbalstītu tikai viena pati "Vienotība". Tiesa, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un Nacionālā apvienība saka – par visu esot vēl plaši jādiskutē un tad varēšot lemt.

"Pēc rūpīgas diskusijas jāpieņem lēmums. Tā ka pašreiz es atturēšos frakcijas vārdā paust kādu secinājumu," norāda Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars.

"Nav man atbildes, es paklausīšos ekspertu viedokli par šo jautājumu," - tā ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.

Tie, kas likumizmaiņas gribētu, atzīst – deputātiem jau senākās diskusijās ir bijusi iespēja dzirdēt argumentus, tādēļ izšķirīga esot tikai vēlme – atstāt visu, kā ir, vai tomēr rīkoties.

"Tas ir tikai politiskās gribas jautājums, cik ātri mēs to gribam izdarīt, jo es saku – tas process jau ir vilcies ļoti ilgi," uzskata valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Savukārt premjers Māris Kučinskis (ZZS) domā – pietiktu, ja katras valsts institūcijas vadītājs ziņotu KNAB, ka kāds darbinieks dzīvo pāri līdzekļiem. Premjeraprāt, amatpersonas kontrolējošos likumus grozīt vispār nevajag.

"Nu, pēc manas ilgās pieredzes, skatoties uz ārkārtīgi sarežģīto Interešu konflikta likumu, kas, protams, uz katru gadījumu reaģējot, ir pilnveidots tā, ka vairs gandrīz neviens cilvēks īsti nesaprot, kas tur ir rakstīts, tā noteikti nav izeja," norāda Kučinskis.

"Manuprāt, tieši Interešu konflikta novēršanas likumā vajag šos grozījumus. Jo, ja šajā likumā neveiks grozījumus, tad jau tas atbildības sadalījums paliks tā noformēts, kā viņš ir šobrīd. Un tas nozīmēs to, ka šo deklarāciju patiesumu jau neviens tā arī nepārbaudīs," saka Krūmiņa.

"Ar likumu jau nevarēs noteikt - cilvēkam būt godīgam vai nē. Mums visiem jābūt godīgiem," - tā Kučinskis.

Šobrīd prognozes liecina, ka Saeimā vajadzīgo balsu skaitu, visticamāk, varētu saņemt divas ieceres. Deklarācijās sniegto ziņu patiesuma kontroles noteikšana, ko likumā atbalstītu visas sešas Saeimas frakcijas. Un pārliecinošu vairākumu gūtu arī priekšlikums atvieglot iespējas atlaist no darba ierēdņus – ja tie deklarācijās snieguši būtiski nepatiesas ziņas, rupji pārkāpuši ētikas normas vai nodokļu normatīvos aktus. Vislielākā nepatika deputātiem ir pret prasību šaubu gadījumos likt amatpersonai pašai pierādīt mantas vai naudas legalitāti un biežāk deklarēt izmaiņas mantiskajā stāvoklī. Būtiski, ka vismaz līdz šim nav manāms, ka deputāti arī paši ar savām idejām steigtos valsts amatpersonu kontroli uzlabot.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
%;">
Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti