Pelēkā zona

Pelēkā zona: kā uzraudzīt valsts amatpersonas?

Pelēkā zona

Pelēkā zona: Saeima nav par plašām izmaiņām

Pelēkā zona: Latvija pret Igauniju

«Pelēkā zona»: Kāpēc Igaunijā nodokļus iekasē sekmīgāk

Latvija ar Igauniju tiek salīdzināta nepārtraukti. Pēdējos mēnešos vairāk – nodokļu iekasēšanas jautājumā. Kā pēdējais piemērs: Valsts prezidents Raimonds Vējonis atzinies - viņam kauns, ka igauņiem lielāks budžets. Izrādās, kaimiņvalsts ieņēmumu dienests pirms dažiem gadiem reformēts, atlaižot 20% darbinieku un par ietaupīto naudu esošajiem darbiniekiem palielinot algas par trešdaļu.

Latvijā nodokļu ieņēmumi 2014.gadā pret iekšzemes kopproduktu veidoja 29%, kamēr Igaunijā – 33%. Par to, ka igauņiem ar nodokļu iekasēšanu sokas labāk nekā Latvijā, liecina viens piemērs – pievienotās vērtības nodoklī Igaunijā ar daudz mazāku iedzīvotāju skaitu spēj iekasēt apmēram tikpat, cik Latvijā.

Atlaiž 20% darbinieku, algu palielina par trešdaļu

Deklarāciju iesniegšana ir iemesls, kādēļ Igaunijas ieņēmumu dienestā šajās dienās tik daudz cilvēku. Garas rindas te nav tipiskas. Kontaktēšanos klātienē nodokļu administrācija pēdējos gados samazinājusi, aizstājot ar elektroniskiem un maksas pakalpojumiem. Šāda pieeja ļāvusi ievērojami samazināt aktīvo darbinieku skaitu.

Kamēr Latvijā ieņēmumu dienestā strādā 4000, Igaunijā pietiekot ar 1400 darbiniekiem. Vidējā alga dienestā augstāka nekā vidēji valstī - 1300 eiro.

"Es uzskatu, ka labāk ir 10 motivēti cilvēki, nevis 100 nemotivēti. Mums bija valdības atbalsts - ja mēs spējam panākt iekšēju efektivitāti, mēs varam paturēt naudu. Kopš 2011.gada mēs esam samazinājuši aktīvo darbinieku skaitu par 20% un par ietaupīto un papildus piešķirto naudu mēs palielinājām algas par 30%," atzina Igaunijas ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieks Egons Vermē.

Reformas Igaunijas ieņēmumu dienestā notika vienlaikus ar stingrākiem nodokļu kontroles pasākumiem.

Tie skāra ne tikai auto tirdzniecību, kur krāpšanās bija plaši izplatīta, bet visas nozares. Pēc spraigām politiskām debatēm igauņi no Latvijas pārņēma sistēmu, kas uzņēmējiem lika deklarēt ikvienu darījumu virs 1000 eiro. Un tas esot daudz ko atrisinājis.  

"Ja mēs runājam, piemēram, par pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanu, tad pērn mēs to palielinājām par 100 miljoniem eiro tādēļ, ka pamainījām normatīvos aktus un pārveidojām savu darbu," teica Vermē.

Viens no apstākļiem, kas Igaunijai palīdz nodokļu iekasēšanā, ir lielāka vēlme samaksāt nodokļus. Salīdzinot ar Latviju, Igaunijā ir mazāks ēnu ekonomikas īpatsvars un nodokļu administrācija ir starp tām iestādēm, kam uzticas visvairāk – uzreiz aiz glābējiem, mediķiem, policistiem un karavīriem.

"Jā, mums ir klienti, kas domā, ka nodokļu iestāde ir pārāk agresīva. Ir jautājumi, kad viņi arī ir pārāk agresīvi, bet kopumā ideja ir strādāt kopā. Nodokļu dienestam ir jābūt padomdevējam, jāsniedz atbalsts godīgiem nodokļu maksātājiem," teica Igaunijas ieņēmumu dienesta nodokļu konsultante Gaili Kūsika.

Latvijas VID pienākumu esot vairāk

Lai gan struktūras ir līdzīgas, Latvijā ieņēmumu dienestam pienākumu esot vairāk, saka Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Un uzskaita – sarežģītāk administrējami nodokļi, vairāk muitas punktu garākas ārējās robežas dēļ, vairāk mazo nodokļu maksātāji, vairāk konsultāciji pa telefonu un rakstveidā, vairāk krimināllieti.

VID domā, kā strādāt efektīvāk, bet ne visu paši var izmainīt. Piemēram, reklamējot elektroniskos pakalpojumus, saskārušies, ka ne visur laukos interneta pārklājums ir spīdošs. Turklāt cilvēkiem patīk pakalpojumus saņemt klātienē. Pie mums apmēram puse iedzīvotāju deklarācijas iesniedz papīra formā, Igaunijā – tikai 5%.

"(..) Tur jau nav tikai veci cilvēki, tur nāk cilvēki ar vismodernākajiem telefoniem.

Vai viņiem tiešām nav ar ko nodarboties, kā sēdēt rindā? Ir pat pa tūkstotim cilvēku dienā.

Tad ir tīri valsts valsts politika. Vai mēs ejam pie klienta tuvāk, vai mēs pasakām, ka dzīvojam tādā laikā, kad ir dators un internets un tikai tajā vidē to visu piedāvā," teica VID vadītāja Ināra Pētersone.

Ieņēmumu dienestā atzina, ka Latvijā sistēma ir izveidota visai birokrātiska. Piemēram, dienestam ir pienākums pieņemt pat tukšus gada pārskatus no tiem, kas ir reģistrējuši saimniecisko darbību, bet nav to uzsākuši. Vēl viens piemērs – ievērojamus resursus prasa daudzkārtēja iesniegto deklarāciju precizēšana, ko atļauts darīt trīs gadu laikā.

VID pašlaik strādā pie štata vietu samazināšanas plāna, lai varētu pacelt algas. Būtiski samazināt darbinieku skaitu gan pagaidām neļauj novecojusī nodokļu informācijas sistēma. Tās modernizēšanai dienests vēlas piesaistīt Eiropas Savienības fondu naudu.

3 komentāri
Klucis
Vēl tikai atliek "atlaist" no Latvijas vēl kādus 5000 00, lai arī iedzīvotāju skaita ziņā būtu novienādojušies ar Igauniju? Prātiņ, nāc pie copy-paste speciālistiem!
Paulis
Beidzot arī pensionāriem ķersies klāt .Kā nekā bagātākā sabiedrības daļa. Padomā tikai,paliks vēl bagātāki par valdību. Viņiem tak visiem ir konti bankās. Ja ngribētos raudāt ,varētu pasmieties.
es
Staljins ir dievs pret vid pret vid ar krustu
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti