Revīzijas rezultātus Valsts kontroles 5. revīzijas departamenta sektora vadītājs Oskars Erdmanis ilustrēja ar vienu piemēru garāžu kooperatīvā. "(..) Joprojām šeit Rīgā, Brīvības gatvē 356 G, iedzīvotājiem un komersantiem ir brīvi pieejamas nomai septiņas pašvaldībai piederošas garāžas."
Taču atrast informāciju par tādiem Rīgas īpašumiem var tikai zinātājs vai ārkārtīgi pacietīgs interesents, jo dati izkaisīti pa dažādām interneta vietnēm un ir grūti sameklējami.
Rīgai pieder vairāki desmiti tūkstoši īpašumu, un vicemērs Edvards Smiltēns (Latvijas Reģionu apvienības un Nacionālās apvienības saraksts) pauž, ka vispirms izaicinājums ir šos datus apkopot jēdzīgā kārtībā. Tam izveidota darba grupa.
"Pirms es neesmu izpētījis detalizēti šo kopējo situāciju, vēl pagaidām neizdarīšu konkrētus secinājumus. Nesolīšu, kas līdz galam manā pusē vēl nav izpētīts. Bet skaidrs ir viens, ka ir jāsāk ar precīzu Rīgas domes īpašumu uzskaiti. Tā pat nav lielākā problēma. Problēma ir šīs datu bāzes publiskajā pieejamībā, aktualitātē un skaidrībā. Būtu ideāls scenārijs, un tas būtu mans mērķis, ka katram rīdziniekam ir iespēja ielūkoties un saprast, kas tad īsti viņam kā rīdziniekam pieder. Otrs virziens, protams, ir sakārtot īpašumu apsaimniekošanu, jo šobrīd tas ir dalīts starp dažādiem departamentiem un dažādām komitejām. Trešais ir tāda vienota, skaidra stratēģiskā plāna ieviešana un realizācija, ka mēs skatāmies kā Rīgas dome uz visiem īpašumiem vienotā, stratēģiskā redzējumā," skaidroja Smiltēns.
Un tikai pēc šo darbu paveikšanas varēšot sākt rēķināt, vai īpašumus intensīvāk atsavināt, kas nepieciešams pašu rīdzinieku nākotnei un ko var naskāk piedāvāt investoriem.
Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas pārstāvis un īpašumu pārvaldības eksperts Undalgs Mētra pirmkārt uzsvēra, ka ar rosību nekustamā īpašuma tirgū pašvaldībai kā publiskai personai nevajadzētu aizrauties, bet piedāvāt savas zemes privātajam sektoram. Bet vispirms Rīgai jāsaprot, kas tai pieder, un katru gadu šī informācija jāaktualizē.
"Aktīvāka pozīcija nevis kā tirgus spēlētājam, bet kā infrastruktūras un vajadzību apzinātājam un virzītājam. Pieņemsim, Āgenskalnā (..) redz, ka varētu būt vēl mājokļi. Tad pilsēta nevis pati būvē dzīvokļus vai īres namus, bet veicina, lai tirgus dalībnieki, tātad attīstītāji to dara (..)," klāstīja Mētra.
Rīgas vadība jau iepriekš solījusi, ka pašvaldība nejauksies jomās, kurās pilnvērtīgi var darboties privātais sektors. Domes jaunā darba grupa apņēmusies izstrādāt vienotus nekustamā īpašuma pārvaldības principus, kā arī ieviest uzraudzības sistēmu, lai saprastu, kas tad ar īpašumu portfeli notiek.
