Patēriņa cenas novembrī par 7,5% augstākas nekā pirms gada

Vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā 2021. gada novembrī, salīdzinot ar 2020. gada novembri, palielinājās par 7,5%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Banku ekonomisti prognozēja, ka patēriņa cenas decembrī turpinās pieaugt -  inflācija pīķi sasniegs nākamā gada sākumā.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2021. gada novembrī, salīdzinot ar 2020. gada novembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, mājokļa iekārtai, kā arī veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 5,6%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+11,1%) un kartupeļiem (+50,2%).

Dārgāks bija siers un biezpiens (+8,2%), piena produkti (+10,9%), jogurts (+22,1%), piens (+12,4%). Cenas pieauga miltiem un citiem graudaugiem (+18,8%), maizei (+2,9%), konditorejas izstrādājumiem (+2,2%), rīsiem (+20,3%), kā arī makaronu izstrādājumiem (+8,7%).

Sadārdzinājās arī augu eļļa (+33,3%), sviests (+6,9%), olīveļļa (+9,4%) un margarīns (+13,9%). Cenas palielinājās saldējumam (+10,1%), svaigiem augļiem (+3,2%), mājputnu gaļai (+3,5%), olām (+6,9%) un gaļas izstrādājumiem (+3,0%). Savukārt lētāka bija cūkgaļa (-5,7%), augļu un dārzeņu sulas (-5,3%), brokastu pārslas (-4,8%).

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis pieauga par 2,5%. Gada laikā tabakas izstrādājumu cenas palielinājās vidēji par 3,9%. Alkoholisko dzērienu cenas pieauga par 1,6%, sadārdzinoties alum, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un vīnam.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 15%. Būtiskākais cenu pieaugums bija siltumenerģijai, elektroenerģijai un dabasgāzei. Dārgāki bija mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, mājokļa īre, cietais kurināmais, materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam, atkritumu savākšana, kā arī mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi.

Mājokļa iekārtas grupā cenas pieauga vidēji par 4,3%, galvenokārt sadārdzinoties mājokļa mēbelēm, kā arī mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem.

Veselības aprūpes grupā cenas pieauga par 3%. Dārgāki bija zobārstniecības pakalpojumi un ārstu speciālistu pakalpojumi.

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas gada laikā palielinājās par 18,7%, ko noteica degvielas cenu pieaugums par 39,1%.

Dīzeļdegviela sadārdzinājās par 41,2%, benzīns – par 35,5%, bet auto gāze – par 44,6%.

Cenas pieauga pasažieru aviopārvadājumiem, lietotām automašīnām, personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam.

Ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi sadārdzinājās par 2,9%. Gada laikā cenu līmenis pieauga ziediem, atpūtas un sporta pakalpojumiem, televīzijas abonēšanas maksai un žurnāliem. Savukārt lētāki bija personālie datori.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija ēdināšanas pakalpojumiem, telekomunikāciju pakalpojumiem, frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumiem, apģērbiem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem.

Vidējais patēriņa cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 1,1%

2021. gada novembrī, salīdzinot ar 2021. gada oktobri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 1,1 %. Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, kā arī cenu kritumam apģērbam un apaviem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,5%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+4,6%). Cenas pieauga miltiem un citiem graudaugiem (+8,1%), kartupeļiem (+6,3%), kā arī svaigiem augļiem (+2,0%).

Akciju noslēgumu ietekmē cenas palielinājās konditorejas izstrādājumiem (+2,8%), svaigām vai atdzesētām zivīm (+15,7%), kafijai (+2,3%), maizei (+1,0%) un šokolādei (+3,1%). Dārgāks kļuva jogurts (+6,7%), sviests (+6,8%), augu eļļa (+7,6%), piens (+2,8%), biezpiens (+3,5%), makaronu izstrādājumi (+4,7%), olīveļļa (+4,3%), kā arī olas (+1,5%). Akciju ietekmē vidējais cenu līmenis kritās mājputnu gaļai (-5,0%), augļu un dārzeņu sulām (-5,9%), skābajam krējumam (-3,8%), brokastu pārslām (-7,9%), cūkgaļai (-1,2%) un žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (-0,6%).

Apģērbu un apavu grupā cenas samazinājās par 1,8%. Galvenokārt akciju ietekmē, vidējais cenu līmenis apaviem kritās par 4,6% un apģērbiem par 0,9%.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 2,9%, ko būtiski ietekmēja siltumenerģijas tarifu pieaugums Rīgā no 1. novembra. Dārgāka bija elektroenerģija un cietais kurināmais.

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis pieauga par 1,9%, ko noteica degvielas cenu kāpums par 3,3%. Benzīna cenas pieauga par 4,1%, dīzeļdegvielas – par 2,5%, bet auto gāzes – par 5,4%. Cenu līmenis pieauga arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, automašīnām. Savukārt lētākas bija riepas.

Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas pieauga vidēji par 0,9%, ko ietekmēja akciju noslēgumi personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem. Vidējais cenu līmenis palielinājās autotransportlīdzekļu apdrošināšanai.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija barībai lolojumdzīvniekiem, vīnam, zobārstniecības pakalpojumiem, ēdināšanas pakalpojumiem, neelektriskajiem virtuves piederumiem un priekšmetiem. Savukārt cenas samazinājās stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2021. gada novembrī bija par 16,4% augstākas. Precēm cenas pieauga par 15,4%, bet pakalpojumiem – par 18,2%.

 

Ekonomists Āboliņš: Gada inflācija var sasniegt 10%

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš vērtēja, ka patēriņa cenu pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos ir bijis viens no straujākajiem pēdējo 20 gadu laikā, un inflācijas dinamika šobrīd jau līdzinās 2007.- 2008. gadā pieredzētajam.

"Lai arī patēriņa cenu kāpums šobrīd līdzinās 2006.-2008. gada periodam, inflācijas iemesli šoreiz ir citi. Šobrīd Latvijas ekonomikā nav vērojamas būtiskas ekonomikas nesabalansētības vai pārmērības, un inflāciju pamatā ir izraisījuši ārējie faktori," uzsvēra ekonomists.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš
00:00 / 00:27
Lejuplādēt

Patēriņa cenas Latvijā šobrīd visvairāk ietekmē naftas cenu kāpums un enerģētikas krīze Eiropā, kas ir izveidojusies dažādu ekonomisku un politisku faktoru, kā arī laikapstākļu rezultātā. Bez energoresursiem novembrī turpināja palielināties arī pārtikas cenas.

"Pārtikas cenas pasaulē šobrīd turpina palielināties, tādēļ, manuprāt, nav izslēgts, ka nākamā gada sākumā pārtikas cenu inflācija Latvijā varētu sasniegt 10%," teica ekonomists. 

Viņaprāt, pašreizējais energoresursu cenu līmenis, ja tas saglabāsies ilgākā laika periodā, nozīmēs ne tikai tālāku cenu kāpumu, bet būtiski apdraudēs arī Latvijas ekonomikas izaugsmes iespējas.

Pēc Āboliņa domām, inflācijas augstākais līmenis Latvijā, visticamāk, tiks sasniegts nākamā gada pirmajos mēnešos, kad patēriņu cenu inflācija varētu pietuvoties pat 10%, savukārt gada otrajā pusē cenu kāpuma tempam vajadzētu mazināties. Taču inflācijas sarukšana varētu nenotikt tik strauji, kā tiek cerēts.

Labā ziņa, pēc ekonomista sacītā, ir tā, ka pasaulē šobrīd ir apstājies naftas cenu kāpumus, taču citās jomās situācija ir mazāk iepriecinoša. Piemēram, dabasgāzes piegādes kontraktu cenas Eiropā uz nākošo vasaru ir zemākas nekā šī brīža cenas, taču joprojām ir būtiski virs iepriekšējo 10 gadu vidējā līmeņa. Tādēļ elektrības un siltumenerģijas cenas varētu arī strauji nesarukt. Savukārt līdz ar energoresursu cenām Eiropā strauji augušas minerālmēslu cenas, tādēļ arī nākamgad varam sagaidīt tālāku pārtikas cenu kāpumu.

"Pēc manām prognozēm, inflācija Latvijā 2022. gadā varētu būt 5-7% robežās, taču nezināmo ir ļoti daudz un iespējami dažādi pārsteigumi.

Un ļoti sarežģītā situācijā šobrīd ir arī politikas veidotāji, jo ierobežot inflāciju, neapturot izaugsmi, būs ļoti izaicinoši, un finanšu tirgos jau sāk pāradīties arī pa kādam recesijas signālam tuvāko 2-3 gadu laikā," sacīja Āboliņš.

Ekonomists Strautiņš: Enerģija turpinās dzīt inflāciju

"Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš atzīmēja, ka galvenais dzinējs cenu kāpumam ir mājokļos patērētās enerģijas izmaksas. Mājokļu uzturēšana kopumā novembrī bija par 15% dārgāka nekā pirms gada, kas ir lielākais kāpums kopš 2009. gada aprīļa.

"Diemžēl paziņojumi par elektrības cenu pārrēķināšanu turpina pienākt, enerģija turpinās dzīt inflāciju augšup arī decembrī," sprieda Strautiņš.

Viņš norādīja, ka mājokļu un transporta izmaksas, kuru pamatā tāpat ir enerģijas cenas, veidoja gandrīz divas trešdaļas no kopējā cenu kāpuma gada griezumā novembrī. Šie posteņi un pārtika, kuras izmaksas arī stipri ietekmē enerģija, veidoja vairāk nekā 4/5 dzīves dārdzības pieauguma.

"Ja ģimenes patērētā siltuma avots ir biomasa (malka, šķelda, granulas) un tā lieto efektīvas elektriskās ierīces un apgaismojumu, bet pārvietojas ar sabiedrisko transportu, tās dzīves dārdzības kāpums var būt ļoti mērens. Šādā situācijā risinājums ir iespējami vairāk sniegt mērķētu palīdzību pabalstu veidā patērētājiem, kam elektrība un fosilā enerģija tieši vai netieši veido īpaši lielu daļu no izdevumiem," norādīja Starutiņš.

Viņaprāt, politiķu šobrīd apspriestā PVN samazināšana elektrībai šādā situācijā ir apsverama, bet atrisinās vien samērā nelielu daļu problēmas.

Tā kā trūcīgām ģimenēm izdevumi par apkuri sezonas laikā mēdz būt krietni lielāki par elektrības tēriņiem, tad nopietni apsverams atbalsta veids varētu būt iespēja uz dažiem mēnešiem atlikt maksājumus par siltumu visiem. Šādu atbalsta veidu, pēc ekonomista  teiktā, varētu būt samērā viegli pārvaldīt, uzņēmumi varētu robu apgrozāmajos līdzekļos finansēt ar valsts garantētiem aizņēmumiem.

"Gāzes un elektrības cenas šādā līmenī nebūs mūžīgi, par to gaidāmo normalizēšanos signalizē nākotnes darījumi tirgos, piemēram, elektrības cena ierastajā diapazonā varētu atgriezties līdz vasarai. Taču, tā kā nākamo gadu sāksim ar ļoti augstu cenu līmeni, 2022. gada vidējā inflācija diemžēl varētu pārsniegt 5%, lai arī enerģijas cenas jau pavasarī visdrīzāk sāks virzīties lejup," sprieda Strautiņš.

Ekonomiste Orleāne: Inflācija pīķi sasniegs gada sākumā  

"Swedbank" ekonomiste Laura Orleāne uzskata, ka PVN likmes samazināšana mīkstinātu radušos krīzi, taču drīzāk atbalstāms būtu dāsnāks mērķēts atbalsts.

"Energoresursu cenu kāpums ir ļoti sāpīgs tieši nabadzīgākajām mājsaimniecībām, kam lielāku daļu no patēriņa groza veido maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem. Savukārt vidējam strādājošajam joprojām situācija ir panesama, gan tādēļ, ka vidēji algas joprojām aug straujāk nekā cenas, gan tādēļ, ka biržas cenu izmaiņas tiešā veidā neatspoguļojas rēķinos. Īpaši ņemot vērā to, ka salīdzinoši nelielai daļai mājsaimniecību Latvijā ir mainīgais tarifs (vien ap 15%). Tas nozīmē, ka, lai gan ar lielākiem rēķiniem iedzīvotāji jau sastopas un vēl sastapsies, cenu kāpumi, ko redz vidējais patērētājs, ir mērenāki nekā biržas svārstības," norādīja ekonomiste.

Pēc "Swedbank" aplēsēm, enerģijas cenas samazināsies vien nākamā gada pavasarī un inflācija Latvijā pīķi sasniegs nākamā gada sākumā. "Swedbank" prognozē, ka patēriņa cenu pieaugums 2021. gada būs 3,1% bet 2022. gadā inflācija sasniegs 4,5%. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt