No piešķirtajiem 18,17 miljonus eiro lielāko daļu – 11,8 miljonus eiro – saņems autobusu pasažieru pārvadātāji, savukārt 6,37 miljonus eiro saņems vilcienu pasažieru pārvadātāji.
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents Ivo Ošenieks skaidroja, ka pandēmijas dēļ vairāk cietuši vietējie autobusu pārvadātāji. Pavasarī visi skolēni mācījās attālināti, bet šobrīd attālināti mācās 7. līdz 12. klašu skolēni un studenti.
“Liela daļa autobusu pārvadājumi ir vietējie, kas nodrošina skolēnu pārvietošanos.
Ja mēs skatāmies tendences pavasarī pasažieru vilcienā, kritums bija, bet ne tik izteikts kā autobusos. Mazāks kritums ir strappilsētu pārvadājumos, bet arī studenti vairs nebrauc. Bet viskritiskākā situācija ir ar vietējiem pārvadājumiem, kas pārvadā skolēnus. Jebkurā novadā, kur strādā vidējs vai mazs uzņēmums, situācija ir nopietna. Te vienkārši ir jautājums par to, cik un kuram ir bijušas rezerves. Diemžēl novembrī naudas zaudējumu segšanai nav, bet mēs ceram, ka valsts neaizies līdz tam, lai uzņēmumi bankrotē,” sacīja Ošenieks.
“Nordeka” ir viens no lielākajiem uzņēmumiem, kas veic pasažieru pārvadājumus. Uzņēmuma Pārvadājumu daļas vadītājs Edvards Valdmanis zināja stāstīt, ka visaktīvāk pasažieri ar autobusiem brauc vasarā.
“Vasarā pasažieru skaits palielinājās. Izpētot datus, pēc pasažieru pieprasījuma vairākas līnijas tika atjaunotas, bet vairākas arī palika slēgtas. Citiem pārvadātājiem ir iespēja pāriet no lielas ietilpības autobusiem uz mazākiem, mūsu gadījumā visi autobusi ir lielas ietilpības. Tas nozīmē, ka jādomā, kā nobīdīt cilvēku plūsmas uz citiem reisiem,” skaidroja Valdmanis.
„Nordekas” gan šoferu skaitu uzņēmumā pašlaik nesamazinot, jo pirms Covid-19 bijis grūti nokomplektēt kadrus. “Autotransporta nozarē bija ļoti grūti atrast autovadītājus, līdz ar to vairākiem šoferiem nācās strādāt virsstundas. Kad reisi tika samazināti, šīs virsstundas šoferiem samazinājās, tā bija iekšējā rezerve. Protams, ir reģioni, kur kolēģi solidarizējas, sadala normas un strādā par mazāku algu, bet visiem ir garantēts darbs,” pastāstīja Valdmanis.
Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš atklāja, ka šī gada janvārī darba dienās ar autobusiem pārvadāja 100 000 pasažierus, bet martā un aprīlī – tikai 25 000. Septembrī, kad darbu atsāka skolas, ik dienu brauca 84 000 pasažieru, tagad to skaits atkal samazinājies. Katra maršruta slēgšana vai reisu skaita samazināšana gan tiekot rūpīgi analizēta.
“Piemēram, Bauska – Kaucminde. No sešām sestdienām tikai divās bija pa vienam cilvēkam. Bauska – Priedītes sešas sestdienās un svētdienās nebija neviena braucēja. Primārais uzdevums sabiedriskam transportam ir darba tirgus un izglītība. Ņemam vērā, vai pastāv alternatīva. Ja nepastāv, tad brauc kaut 3,4 cilvēki. Otrs – braucēju skaits starppilsētu maršrutos, kur reisu skaits ir lielāks, var samazināt reisu skaitu, ja nākamais ir pēc 40 minūtēm. Ja ir reiss tikai no rīta un vakarā, arī 4,5 braucēji, reisu neslēdzam. Analizējam katru reisu, runājam ar pašvaldībām un pārvadātājiem, skatāmies, vai pastāv citi pārvietošanās varianti.
Septembrī no 1900 reisiem, ko slēdza pavasarī, tikai 200 netika atjaunoti. Novembrī esam pieņēmuši lēmumu slēgt īslaicīgi 20 reisus, kamēr sapratīsim, kā situācija mainās,” skaidroja Godiņš.
Viņš arī atzina, ka neuzlabojoties situācijai ar Covid-19 izplatību un ierobežojumiem, iespējams, 18,17 miljoni eiro būs par maz zaudējumu segšanai. “Tajā brīdī, kad mēs veidojām šos aprēķinus, mēs balstījāmies uz situāciju, kāda bija septembrī, oktobrī. Neizslēdzu iespēju, ka gada nogalē būs vajadzīga vēl papildus nauda. Visticamāk, arī 2021.gads paies atkopšanās zīmē,
un lielāks finansējums nekā standartā būs vajadzīgs arī 2021. gadā,” sacīja Godiņš.
Lēmumu par reisu skaita samazināšanu, ņemot vērā gan Autotransporta direkcijas datus, gan pašvaldību un pārvadātāju vēlmes, pieņem Sabiedriskā transporta padome, kurā darbojas 10 locekļi.
