Pasaules valstu parādu apjoms pieaug; bažas par jaunattīstības valstīm

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 3 mēnešiem.

Pasaule šobrīd ir parādos, un šie parādi ir rekordlieli. 300 triljoni ASV dolāru – tā ir kopējā summa, ko valdības, mājsaimniecības un korporācijas visā pasaulē bija parādā laikā uz 2022. gada jūniju. To ir aplēsis Starptautisko finanšu institūts. Eksperti īpaši bažījas par parādu slogu, kas gulst uz jaunattīstības valstīm. 

Pasaules valstu parādu apjoms pieaug; bažas par jaunattīstības valstīm
00:00 / 04:23
Lejuplādēt

Parādu apjoms turpina pieaugt

Pasaules parāda apmērs, ko aplēsis Starptautisko finanšu institūts, ir aptuveni 349% no pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP) un tas ir līdzvērtīgs 37 500  ASV dolāru parādam uz katru cilvēku pasaulē. Pasaules parāds ir daudz lielāks, nekā tas bija pirms globālās finanšu krīzes. Tomēr, ja varam ticēt Starptautisko finanšu institūta datiem, tas ir ievērojami kāpis arī kopš 2021. gada, kad pasaules IKP parāds sasniedza 247%. 

Parādnieku augšgalā atrodas Japāna un Grieķija. 

Kā ziņojumā raksta ASV finanšu pakalpojumu uzņēmuma "S&P Global Ratings" eksperti Terijs Čans un Aleksandra Dimitrijeviča, arī pieprasījums pēc parādiem – lai palīdzētu patērētājiem ar inflāciju, atjaunotu infrastruktūru un risinātu klimata pārmaiņas – turpina pieaugt. Federālo fondu un Eiropas Centrālās bankas likmes 2022. gadā palielinājās vidēji par 3 procentpunktiem. Tas varētu nozīmēt, ka procentu izdevumi pieaugs par 3 triljoniem ASV dolāru.

Čans un Dimitrijeviča norādīja, ka procentu likmju kāpums un ekonomikas palēnināšanās padara parādu nastu smagāku. Tajā pašā laikā analītiķi atzīmēja, ka kopš 2007. gada parāds ir kļuvis mazāk produktīvs. Tas nozīmē, ka vērtība, ko katrs papildu aizņemtais dolārs pievieno ekonomikai, ir samazinājusies.

ANO šī gada ekonomikai kā vienu no problēmām redz parādu slogu

Arī Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) savā ziņojumā par 2023. gada ekonomiku kā vienu no problēmām minēja parādu slogu. Eksperti skaidroja, ka stingrāki globālie finanšu nosacījumi kopā ar spēcīgu dolāru saasināja fiskālo un parādu ievainojamību jaunattīstības valstīs. 

ANO Ekonomikas un sociālo lietu departamenta pārstāvis Šantanu Muherjē norādīja: "Laikā, kad valstis saskaras ar spiedienu īstermiņā samazināt publiskos izdevumus, tās riskē iespiest sevi, nepietiekami ieguldot cilvēkkapitālā, zaļajā enerģijā un digitālajā pārveidē vai pat klimata noturībā. Tas grauj šo valstu izaugsmes un parāda ilgtspējību ilgtermiņā."

Saskaņā ar ANO ziņojumu lēnāka izaugsme kopā ar paaugstinātu inflāciju un pieaugošo parādu ievainojamību draud vēl vairāk kavēt grūti sasniegtos sasniegumus ilgtspējīgas attīstības jomā, padziļinot jau tā negatīvo pašreizējo krīžu ietekmi. 

Starptautiskais Valūtas fonds: Parādu grūtības īpaši satraucošas – jaunattīstības valstīs

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) savukārt norādīja, ka valdībām būs jāspēj pārvaldīt parādu ievainojamību, tostarp laikā, kad centrālās bankas paaugstina procentu likmes, lai cīnītos pret inflāciju, paaugstinot aizņēmumu izmaksas gan publiskajam, gan privātajam sektoram.

SVF arī vērš uzmanību uz to, ka parādu grūtības īpaši satraucošas ir jaunattīstības valstīs ar zemiem ienākumiem, kur pandēmijas atstātās rētas ir sastopamas biežāk nekā citviet un valsts parādu izplatība ievērojami palielinās. 

Starptautiskajām organizācijām, piemēram, SVF, ir jāpastiprina un jāuzlabo valsts parāda finansēšanas sistēma, lai jaunās tirgus ekonomikas varētu ātrāk izkļūt no parādu grūtībām. Tā uzskata Pakistānas bijušais centrālās bankas vadītājs Reza Bakirs. Viņš skaidroja, ka attīstības tirgus perspektīvas pēdējo divu gadu laikā ir "ļoti strauji pasliktinājušās", un galvenais iemesls ir straujais valsts parāda pieaugums.

Bakirs norādīja: "Tos, kuri jau agrāk ir panākuši progresu monetārās politikas spēcināšanā, lai samazinātu inflāciju, tos, kuriem ir labi panākumi makroekonomikas politikas īstenošanā, investori atalgos. Bet daudzi, kuriem ir lieli parādi un kuriem nav labas pieredzes makroekonomikas vadībā, viņi turpinās saskarties ar izaicinājumiem, jo finansējuma likmes pasaulē joprojām ir daudz augstākas nekā pirms pieciem gadiem."

Izejai no krīzes varētu būt vajadzīga nepopulāra politika

Izeja no globālās parādu krīzes nav viegla, raksta uzņēmuma "S&P Global Ratings" analītiķi. Lai izvairītos no krīzes, būs nepieciešamas nepopulāras darbības un politikas veidotāju domāšanas "atiestatīšana". Tas var nozīmēt piesardzīgāku kreditēšanu, pārmērīga patēriņa ierobežošanu un to projektu vai uzņēmumu pārstrukturēšanu, kas nenes peļņu. 

Vienlaikus eksperti minējuši, ka ne vienmēr aizņemšanās ir slikta. Proti, daudzas valdības tādējādi var palīdzēt neaizsargātākiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem tikt galā ar pārtikas un enerģijas cenu kāpumu.

Un galu galā valdībām, uzņēmumiem un mājsaimniecībām būs jāmaksā par biežākiem ārkārtējiem laikapstākļiem un klimata pārmaiņu mazināšanu. Bet valstīm būs jāturpina veidot jauna infrastruktūra, lai pielāgotos zema oglekļa un digitālajai ekonomikai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti